Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) uzsāktās reformas nozarē kopumā pozitīvi novērtē 84,8% aptaujāto vecāku, liecina biedrības „Latvijas privāto pirmsskolu biedrība” (LPPB) rīkotā pētījuma dati.

Ņemot vērā, ka vairums uzsākto IZM reformu skar tieši pirmsskolas un sākumskolas bērnus, LPPB, kas apvieno 30 privātās pirmsskolas mācību iestādes Rīgas reģionā, februāra sākumā interneta sociālajos tīklos rīkoja aptauju, kā rezultātā tika noskaidrots, ka lielākā daļa vecāku jeb 97,6% uzskata, ka Latvijas izglītības sistēmā reformas ir nepieciešamas, turklāt, 84,8% aptaujāto pozitīvi novērtēja IZM uzsāktās aktivitātes uzlabot un pilnveidot esošo izglītības nozari.

Pētījums atklāj, ka 71,2% respondentu atbalsta IZM ieceri no 2013./2014.mācību gada sākuma ieviest pamatizglītības apguvi no 6 gadu vecuma, pie nosacījuma, ka fiziski bērnu mācību vide – skola vai pirmsskolas izglītības iestāde – nemainīsies, un atstājot izvēles iespējas arī gadu agrāk vai vēlāk, savukārt, 28,8% vecāku ir pretējās domās.

Vairumam vecāku nav iebildumu, ja skolās pirmo svešvalodu būtu iespēja apgūt jau no 1. klases, ko atzinīgi novērtēja 89,1% vecāku, un tikai 10,9% aptaujāto domā, ka pirmās svešvalodas apguve no 1. klases ir pa agru.

Mazāka vienprātība respondentu vidū novērojama jautājumā par mācību gada pagarināšanu, kur 68,2% aptaujāto uzskata, ka vajadzētu mainīt skolēnu noslodzi mācību gada ietvaros – pagarinot mācību gada garumu, tajā pašā laikā piešķirot papildus brīvlaiku mācību gada ietvaros un samazinot apgūstamās vielas intensitāti, bet 31,8% vecāku vēlas saglabāt esošo sistēmu.

Atbalstu vecāku vidū izpelnās arī lielāka IKT izmantošana mācību procesā – 71,8% aptaujāto atbalsta viedokli, ka mācību procesā vairāk ieviešot modernas metodes un palielinot IKT izmantošanu pirmsskolā un sākumskolā būtu panākama lielāka mācību apguves kvalitāte, taču 28,2% uzskata, ka tas neko nemainīs.

Tāpat, kā jau pirms pusgada citas aptaujas ietvaros, vecāki kopumā nav mainījuši savu nostāju attiecībā uz pirmsskolas finansēšanas modeli – proti, 94,3% respondentu atbalsta IZM plānu nodrošināt pilnībā publiski finansētu pirmsskolas izglītību un aprūpi no pusotra gada vecuma saskaņā ar principu „nauda seko bērnam” līdz pirmsskolas izglītības iestādei.

„Nav šaubu, ka lielākā daļa vecāku ir vienisprātis ar IZM uzsāktajām aktivitātēm nozarē, un tas ir pats galvenais, jo tieši viņi zina vislabāk, kas ir vajadzīgs bērniem. Diemžēl sabiedrība pēc definīcijas ir pasīva un uz visu jauno, dažkārt radikālo, skatās ar lielo skepsi un bažām, – īpaši to varētu teikt par daudziem nozarē strādājošajiem, kas nevēlas pārmaiņas, iespējams, slinkuma pēc. Taču ir jāsaprot, ka darba tirgū vērojamā zemā konkurence ir sekas mūsu izglītības sistēmai, kas sauc pēc palīdzības to reformēt”, vērtē Daina Kājiņa, „Latvijas privāto pirmsskolu biedrības” valdes priekšsēdētāja.

LPPB aptauju veica februāra sākumā, pusotras nedēļas laikā interneta vidē aptaujājot vairāk kā 350 vecākus.

Avots: nra.lv

Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) aicina bērnus un jauniešus piedalīties radošo darbu konkursā „Eiropa Skolā” un ar zīmējumu un eseju palīdzību paust savu izpratni par gados vecāku cilvēku vietu un lomu sabiedrībā. Labāko darbu autori balvā saņems braucienu uz starptautisku vasaras nometni vai iespēju apmeklēt aktīvās atpūtas centru.

Lai piedalītos konkursā, individuāli jāizveido literārs (stāsts, eseja, dzejolis, pasaka u.tml.) vai vizuāls darbs (zīmējums, gleznojums, datorgrafika, komikss, kolāža u.tml.) par kādu no šī gada konkursa tēmām: „Ko es varu iemācīties no gados vecākiem cilvēkiem?” vai „Kā es varu palīdzēt gados vecāka cilvēka ikdienu padarīt interesantāku?”

Tēmas ir noteiktas saskaņā ar Eiropas 2012.gada moto „Eiropas gads aktīvai novecošanai un paaudžu solidaritātei”. Konkursa darbs un aizpildīts pieteikums līdz 15.martam jāiesniedz VIAA.

Konkursā var piedalīties bērni un jaunieši vecumā no 6 līdz 20 gadiem. Žūrija izvērtēs darbus un noteiks uzvarētājus trīs vecuma grupās: no 6 līdz 10 gadiem, no 11 līdz 15 gadiem un no 16 līdz 20 gadiem. Labāko darbu autorus un pedagogus apbalvos konkursa noslēguma pasākumā šī gada 9. maijā.

„Ik gadu caur šajā konkursā iesniegtajiem darbiem, lai kāda būtu konkursa tēma, varam redzēt, kas satrauc mūsu bērnus un jauniešus, ko viņi domā par sevi un apkārtējiem un to, ka viņiem ir svarīgi iesaistīties apkārtējās vides, sabiedrības un pat Eiropas līmeņa problēmu risināšanā. Liels paldies jāsaka skolu pedagogiem, kuri palīdz bērniem skaidrot tēmas, iedrošina piedalīties konkursā un tādā veidā arī atklāt savu skatījumu un pārdomas,” atklāj Gunta Tralmaka, VIAA direktora vietniece – Vadības un ārējās sadarbības departamenta direktore.

„Eiropa skolā” ir ikgadējs starptautisks konkurss, kas notiek Latvijā un citās Eiropas valstīs, piemēram, Horvātijā, Igaunijā, Vācijā, Kiprā un Čehijā. Tā mērķis ir veicināt bērnu un jauniešu interesi un cieņu pret kultūras dažādību Eiropā un ar radošu darbu palīdzību sekmēt eiropeiskās apziņas, starptautiskās sadarbības un demokrātijas izpratni.

Pagājušajā gadā konkursa tēmas bija: „Ja es būtu brīvprātīgā darba darītājs” un „Ja pasaulē nebūtu brīvprātīgā darba veicēju”. Konkursā piedalījās 328 dalībnieki, kopā iesniedzot 105 literāros darbus un 223 vizuālos darbus.

Konkursa pieteikuma veidlapa, nolikums un papildu informācija atrodama VIAA mājaslapas www.viaa.gov.lv sadaļā Eiropa skolā.

Šodien Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par 2012./2013. mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laikiem.

Nākamā mācību gada sākuma un beigu laiki noteikti tāpat, kā iepriekšējos gados, neparedzot būtiskas izmaiņas mācību laika plānojumā.

Noteikumu projekts nosaka nākamā mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku tām vispārējās izglītības iestādēm, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības programmas un vispārējās vidējās izglītības programmas.

Noteikumu projekts paredz, ka vispārējās izglītības iestādēs mācību gads sāksies 2012. gada 3. septembrī. 1.- 8. klašu un 10.- 11. klašu skolēniem mācību gads beigsies 2013. gada 31. maijā, savukārt 9. klases skolēniem mācības beigsies 2013. gada 17. maijā, bet mācību gads – 14. jūnijā. 12. klašu skolēniem mācības beigsies 2013. gada 17. maijā, bet mācību gads – 21. jūnijā.

Pirmais semestris ilgs no 2012. gada 3. septembra līdz 2012. gada 21. decembrim, otrais semestris 1.- 8. klases un 10.- 11. klases skolēniem plānots no 2013. gada 7. janvāra līdz 2013. gada 31. maijam, 9.klases skolēniem no 7. janvāra līdz 14. jūnijam, savukārt 12. klases skolēniem – no 7. janvāra līdz 21. jūnijam.

Nākamajā mācību gadā skolēniem rudens brīvdienas plānotas no 2012. gada 29. oktobra līdz 2. novembrim, ziemas brīvdienas no 2012. gada 24. decembra līdz 2013. gada 4. janvārim, pavasara brīvdienas no 2013. gada 22. marta līdz 28.martam, bet vasaras brīvdienas 1.-8. klases un 10.-11. klases skolēniem no 2013. gada 3. jūnija līdz 2013. gada 30. augustam.

Tāpat kā līdz šim, plānots, ka izglītības iestāde patstāvīgi pieņem lēmumu par vienu nedēļu ilgām papildu brīvdienām 1. klases skolēniem otrajā semestrī. Otrajā semestrī izglītības iestādēs tiek organizēta projektu nedēļa, tās norises laiku katra skola nosaka pati.

Ja mācību gada laikā iestājas ārkārtējas situācijas, kuras iepriekš nevar paredzēt un kuru izraisīto apstākļu dēļ ilgstoši (vismaz vienu nedēļu) nav iespējams nodrošināt mācību procesu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, izglītības iestādes dibinātājs, izvērtējot konkrētos ārkārtējās situācijas apstākļus, ir tiesīgs pieņemt lēmumu par mācību gada pagarinājumu 1.-8. klases un 10.-11. klases skolēniem.

Avots: nra.lv

Jau otrajā dienā pēc pieteikšanās izsludināšanas bija nokomplektētas visas  apmācības grupas Rīgas domes finansētajā projektā „Latviešu valodas apguves kursu organizēšana un īstenošana Rīgas iedzīvotājiem”.

Par šogad piešķirto finansējumu 65 000 latu apjomā latviešu valodu bez maksas varēs apgūt 1130 rīdzinieki.  Kursi notiek sabiedrības integrācijas programmas ietvaros, un pašvaldība tos organizē jau otro gadu. Pagājušajā gadā par piešķirto  30 000 latu finansējumu latviešu valodas prasmes apguva vairāk nekā 500 cilvēku.

- Rīdziniekiem par latviešu valodas apguvi ir ļoti liela interese, tāpēc meklēsim iespēju piešķirt papildus finansējumu šim projektam vēl līdz 100 000 latu, lai valodu pašvaldības finansētajos kursos varētu mācīties pēc iespējas vairāk cilvēku, – norāda Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Šī un arī nākamā mācību gada garums netiks mainīts, tomēr par 2013./2014. mācību gada ilgumu vēl nav izlemts. Ja tiks pieņemtas kādas izmaiņas saistībā ar mācību gada pagarināšanu, tas tiks paziņots, informē Izglītības un zinātnes ministrijas ministra palīdze Ilze Grīnfelde.

Izmaiņas varēs īstenot gadījumā, ja tās atbalstīs skolotāji un vecāki.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) priekšlikums ir pagarināt mācību gada garumu Latvijā par divām nedēļām – vai nu divas nedēļas jūnijā, vai divas augusta nedēļas, lai samazinātu skolēnu noslogotību. Tas nozīmē, ka būtu jāveic grozījumi Vispārējās izglītības likumā un jāpārskata visi Ministru kabineta (MK) noteikumi, kuri saistīti ar mācību gada garumu.

Ja mācību gada sākums un beigas būs jānosaka vienlaicīgi, tad 2012./2013.gadā mācību gads sāksies 3.septembrī un beigsies 2013.gada maija beigās. “Gadījumā, ja mācību gada beigas varēs noteikt pēc skolēnu noslodzes izvērtēšanas, tad, iespējams, ka jau 2013.gadā skolēniem mācību gads tiks pagarināts, piemēram, līdz Jāņiem,” iepriekš skaidroja Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. Taču, sākot no 2013./2014.mācību gada, pavisam noteikti skolēniem tiks pagarināts mācību gads – tas, visticamāk, sāksies augustā un beigsies pirms Jāņiem, raksta diena.lv.

Avots: nra.lv /Zane Plone

Latvenergo koncerns izsludina pieteikšanos 8. un 9. klašu skolēnu erudīcijas konkursam ”eXperiments”. Pieteikšanās ilgs tieši astoņas dienas – no 30. janvāra līdz 6. februārim – konkursa mājaslapā www.experiments.lv. Šogad konkurss norisināsies vairākās neklātienes kārtās mājaslapā, bet noslēgums – Latvijas Neatkarīgajā Televīzijā (LNT). Finālā LNT ēterā tiksies sešas erudītākās Latvijas reģionu – Kurzemes, Vidzemes, Zemgales, Latgales, Rīgas reģionu un Rīgas pilsētas skolēnu komandas. Pirmās vietas ieguvēji balvā saņems iespēju doties ārzemju ceļojumā.
Latvijas skolēnu vidū plaši pazīstamais Latvenergo koncerna erudīcijas konkurss ”eXperiments” šogad notiek 17. gadu pēc kārtas. Vairumam skolu tas kļuvis teju par ikgadēju tradīciju. Konkursa gaitā pamatskolu vecāko klašu skolēniem būs iespēja parādīt savas zināšanas eksaktajos priekšmetos, eksperimentēt, radoši darboties un apgūt svarīgus elektrodrošības jautājumus.

AS ”Latvenergo” Korporatīvās sociālās atbildības projektu vadītāja Danute Kindzule: „Lielākais izaicinājums šo 17 konkursa organizēšanas gadu laikā ir, saglabājot tā sākotnējo mērķi – izglītot jauniešus par drošu un efektīvu elektroenerģijas lietošanu sadzīvē un skolā un radīt lielāku interesi par eksaktajām zinātnēm, vienlaikus pielāgot konkursa saturu un izpildījumu arī mūsdienu jauniešu prasmēm, brīvā laika pavadīšanas interesēm. Uzskatu, ka līdz šim mums tas ir izdevies, jo kopš konkursa ”eXperiments” pirmreizējās realizācijas līdz mūsdienām, neskatoties uz vairākām būtiskām izmaiņām gan nosaukuma, gan izpildījuma ziņā, joprojām ir jūtama liela pastāvīgo konkursantu uzticība, interese un stabils konkursa dalībnieku skaits.”

Dalībnieku reģistrācija un atlase finālam notiks konkursa mājaslapā www.experiments.lv, kur skolēnu komandas meklēs atbildes uz ekspertu sagatavotiem jautājumiem, risinās uzdevumus, kā arī pašiem dalībniekiem būs iespēja veidot āķīgus uzdevumus, izaicinot citu Latvijas skolu skolēnus. Neiztikt arī bez radošas darbošanās – viens no konkursa posmiem ir kāda radoša uzdevuma izpilde, ģenerējot idejas, pielietojot modernās tehnoloģijas un parādot praksē, ka fizikas likumsakarības var būt radošu risinājumu pamatā.

Konkursa noslēgums jeb fināla spēle norisināsies maija sākumā LNT tiešraidē, kuras laikā sešu Latvijas reģionu – Vidzemes, Kurzemes, Zemgales, Latgales, Rīgas un Rīgas pilsētas –komandas cīnīsies par 2012. gada erudītākās komandas titulu. Konkursa laureāti iegūs galveno balvu – izglītojošu un vienlaikus izklaidējošu vairāku dienu ceļojumu uz ārzemēm.

Latvenergo koncerna organizētā erudīcijas konkursa ”eXperiments” aizsākumi meklējami 1995. gadā. Tā mērķis ir aicināt skolēnus izglītoties par drošu un efektīvu elektroenerģijas lietošanu sadzīvē un skolā, kā arī mudināt jauniešus padziļināti apgūt eksaktos priekšmetus.

Šī gada 20. janvārī veiksmīgi noritējusi novadu un pilsētu olimpiāde fizikā. Olimpiāžu rīkošanas vēsturē Latvijā tā ir pirmā eksakto mācību priekšmetu olimpiāde, kas notikusi tiešsaistes formā. Olimpiāde tika realizēta kā pilotprojekts, ko īsteno Valsts izglītības satura centrs sadarbībā ar Latvijas Universitātes (LU) Fizikas un matemātikas fakultāti un LU Informācijas tehnoloģiju departamentu.

Olimpiādei pieteicās vairāk nekā divi tūkstoši 9. līdz 12.klašu skolēnu, kas pēdējo gadu laikā ir lielākais pieteikumu skaits fizikas olimpiādei. Interneta vidē tika risināti LU Fizikas un matemātikas fakultātes sagatavotie uzdevumi.

Jaunais olimpiādes formāts nodrošina vienādus vērtēšanas kritērijus visā valstī, tādējādi izslēdzot atrisinājumu interpretācijas neviendabīgo ietekmi uz vērtējumiem. Ieguvums gan dalībniekiem, gan viņu skolotājiem ir arī tūlītēji provizoriskie rezultāti ar pareizajiem atrisinājumiem un individuālo vērtējumu par katru jautājumu. Tāpat skolēniem un skolotājiem ir iespēja saņemt LU studentu un mācībspēku konsultācijas, savukārt olimpiādes satura veidotāji var uzklausīt ieteikumus un uzlabot nākamo olimpiāžu kvalitāti. Reģistrācijas process un mijiedarbība ar elektronisko vidi pirms olimpiādes prasa no skolēniem lielāku atbildību, kā arī paver plašākas iespējas mācīties patstāvīgi un iesaistīties dažādās Latvijas Universitātes rīkotās aktivitātēs skolēniem.

LU vadošais pētnieks, pilotprojekta iniciators un olimpiādes žūrijas komisijas vadītājs Vjačeslavs Kaščejevs stāsta: „Tiešsaistes olimpiāžu uzdevumi ir jauns pētniecības un jaunrades lauks izglītības metodikas jomā. Šī gada divpadsmit oriģinālo uzdevumu komplekts ir tikai pirmais mēģinājums jaunajā žanrā, kurš, cerams, kļūs par pamatu ciešākai sadarbībai starp augstskolas un skolas satura un mācību metodikas speciālistiem.”

Lai veiksmīgi varētu noorganizēt olimpiādi tiešsaistes formā, atšķirībā no iepriekš rīkotajām fizikas otrā posma olimpiādēm, bija jāpārvar vairāki jauni izaicinājumi. Pirmais no tiem bija skolēnu reģistrācija olimpiādei, kas Latvijas mērogā tika veiksmīgi paveikts, pateicoties novadu atbildīgo lielajam ieguldījumam. Skolēniem arī pašiem bija jāreģistrējas olimpiādei, izpildot norādījumus, kuri viņiem tika atsūtīti no novadu atbildīgajiem. Šoreiz uz skolēnu pleciem gūlās lielāka atbildība, kā arī lielāka brīvība – skolēni varēja paši izlemt, vai reģistrēties vai nereģistrēties olimpiādei. Otrais izaicinājums bija e-vides sagatavošana olimpiādes norisei, kur nācās maksimāli izmantot e-vides Moodle piedāvātās iespējas. Organizatoriem ir liels gandarījums, ka šī bezmaksas programmatūra, kas ir brīvi pieejama Latvijas universitātēm, skolām un jebkuram interesentam, varēja tikt veiksmīgi izmantota šī kompleksā uzdevuma veikšanai. Trešais izaicinājums bija satura izstrāde, kas arī bija jādara citādāk, rēķinoties ar tiešsaistes pasniegšanas formas specifiku.

Valsts izglītības satura centrs, LU Fizikas un matemātikas fakultāte un LU  Informācijas tehnoloģiju departaments, balstoties pilotprojektā radītajās inovācijas un ņemot vērā gūto pieredzi, turpinās darbu un pilnveidos iesākto olimpiādes organizēšanā tiešsaistes formā.

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāvji turpmāk piedalīsies četrās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darba grupās, lai kopīgi meklētu labākos risinājumus izglītības reformām, jo nevēlas tikai izpildīt ne pārāk izprotamus rīkojumus, kas vistiešāk ietekmē lielo pilsētu budžetu un iedzīvotājus.

Regulāras būs arī tikšanās ar izglītības un zinātnes ministru. Pēc LLPA un izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa tikšanās aizvadītajā piektdienā LLPA dalībnieki atzina, ka atbalsta reformas, bet labākais risinājums tām tomēr jāmeklē kopā. LLPA biedri vēlējās ar ministru pārrunāt neskaidrības saistībā ar plānotajām reformām izglītībā. Gan Ventspils mērs Aivars Lembergs, gan Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais uzskata, ka pašvaldībām un ministrijai jārod konstruktīvs un racionāls risinājums un nav jādiskutē par reformu īstenošanu vai atlikšanu. «Jāstrādā ar IZM pie reformām ar domu, ka tas ir labākais rezultāts šodienas sarunai. Kritika ir viena lieta, bet jābūt konstruktīvam risinājumam. Taču reformas jebkurā jomā nevar skatīt atrauti no valsts pārvaldes modeļa. Vaučeru modeli skolās nevar ieviest, kamēr netiek mainīti likumi, piemēram, par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu. Diemžēl pašlaik notiek tieši tā. Jautājumos, kas skar pašvaldības, daudzi jaunie ministri un deputāti nesaprot, kas tās ir, un uzskata par ministrijas padotības iestādēm. Taču tā ir suverēna, tautas vēlēta vara, kas darbojas patstāvīgi. Tāpēc nevar likt pašvaldībām kaut ko darīt rīkojumu veidā. Tādā veidā pašvaldību rīcība reformu laikā ir ierobežota,» pēc tikšanās ar izglītības ministru Neatkarīgajai sacīja D. Turlais.

Šķiet, ka R. Ķīlis ir piekāpies pašvaldībām un vairs neuzstāj, ka tā dēvētā vaučeru jeb valsts galvojuma sistēma ir ieviešama no 2014. gada. Tas nozīmētu, ka katra skolēna izglītošanai pašvaldības atvēlēto naudas summu saņemtu tā skola, kurā vecāki izvēlējušies sūtīt savus bērnu. Pēc tikšanās R. Ķīlis atzina, ka «vaučeru sistēma nav steidzamākais uzdevums».

LLPA tikšanās laikā aktualizēja vairākus ar izglītības jomu saistītus jautājumus un iepazīstināja ministru ar savu skatījumu par paredzamajām reformām izglītībā. Šīs sarunas aktualitāte bija arī jautājums par profesionālās izglītības reformām. LLPA padomnieks Māris Kučinskis uzsvēra, ka uzņēmējiem vajadzētu noteikt profesionālās izglītības virzienus, jo viņi pēc tam iegūst (vai arī neiegūst) darbiniekus. Līdzīgs viedoklis bija arī citiem lielo pilsētu mēriem – ir nepieciešama informācija par nozarēm, kuras var attīstīt un jau tiek attīstītas konkrētās teritorijās. Līdz ar to ir zināms, kādu profesiju darbinieki būs nepieciešami.

Avots: nra.lv