• Rīga
    Mostly sunny
    21°C
     
05/06/2019, Kategorija: Bizness, Uzņēmējdarbība

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija gatavo izskatīšanai grozījumus Iepakojuma likumā otrajā lasījumā. Šie grozījumi būtībā ir pirmais solis uz t.s. depozītu sistēmas ieviešanu iepakojuma atkritumu apsaimniekošanā. Tie, kas regulāri apmeklē mūsu kaimiņvalstis Lietuvu un Igauniju noteikti ir pamanījuši, ka veikalos pastāv iespēja īpašās iekārtās iemest savas tukšās PET pudeles, skārdenes, vai dažu produktu stikla pudeles, pretim saņemot par preci iepriekš pārmaksātos 10 centus.

“Izskatās jauki, un daudzi Latvijas dabas aizstāvji uz šī ārējā jaukuma diemžēl ir uzķērušies gluži kā uz makšķernieka āķa ar krāšņu vizuli. Taču reāli pastāv virkne būtisku argumentu, kādēļ šī sistēma vairs neder. Tā ir novecojusi,” pauž Latvijas Lielo Pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis.

Pirmkārt, depozīta sistēma attiecas tikai uz aptuveni 6,5% no visa iepakojuma un nieka 1% no kopējā sadzīves atkritumu apjoma (Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pasūtītais pētījums „Dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanas izvērtējums”). Sistēmas sākotnējā ieviešana vien pēc visai pieticīgajiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) aprēķiniem prasīs 30 miljonus EUR, savukārt operatīvās izmaksas gadā sastādīs 10-12 milj. EUR.

Otrkārt, visa Latvijas atkritumu apsaimniekošana līdz šim ir balstījusies uz citu, proti, atkritumu konteineru šķirošanas pieeju. Šajā sistēmā Latvijā jau ir ieguldītas tuvu pie 100 miljonu EUR lielas investīcijas. Lai atkritumu pārstrādes uzņēmumi segtu izmaksas pārejai uz jauno sistēmu, pēc nozares aprēķiniem cena par 1 kubikmetru sašķiroto atkritumu varētu pieaugt pat divkārtīgi.

Treškārt, milzu investīcijas ir nepieciešams ieguldīt depozītu pieņēmējiem – pārtikas veikaliem. Ir nepieciešamas plašas telpas PET pudeļu un skārdeņu uzglabāšanai (tās nedrīkst saspiest, lai nesabojātu svītrkodu), ir jāiepērk speciālas iekārtas, galu galā – ir jāpārceno preces un jāiegulda mārketingā. Skaidrs, ka šīs izmaksas gulsies uz pircēju pleciem.

Ceturtkārt, nāksies lauzt gadiem rūpīgi ieaudzinātos Latvijas patērētāju paradumus – PET pudeles un bundziņas ir jāsaspiež; tās jāiemet parasti turpat pie mājas esošajā vieglā iepakojumam pārstrādei domātajā konteinerā! Te pēkšņi ir jāvāc ar tukšu gaisu piepildītas pudeles milzīgos maisos un kaut kā jāmēģina tās nogādāt līdz veikalam. Turklāt nekādi bonusi par šīm mocībām nepienākas – pircējs šādi tikai atgūst 10 centus no aptuveni 15 jau preci pērkot samaksātajiem centiem par katru dzēriena vienību.

Piektkārt, jaunās sistēmas ieviešana uz Latvijas iedzīvotāju rēķina ļaus nopelnīt šauras biznesa nišas pārstāvjiem – jauno iekārtu ražotājiem un uzstādītājiem, iespējams arī sistēmas operatoram – jaunam monopoluzņēmumam. Latviešu uzņēmumi šajā sektorā nestrādā, toties plašs piedāvājums varētu nākt no mūsu kaimiņu igauņu uzņēmumiem ar skandināvisku īpašnieku sastāvu. Atdodot šo nosacīti ekskluzīvo daļu no sadzīves atkritumiem, uz kā pamata iespējama laba peļņa, privātajās rokās, ar pārējo “nerentablo” atkritumu masu nāksies tikt galā Latvijas pašvaldībām.

“Tomēr, iespējams, visbūtiskāk ir tas, ka 16. aprīlī – Eiropas Parlaments nobalsoja par pilnīgi jaunu pieeju atkritumu apsaimniekošanā ar daudz ambiciozākiem mērķiem, nekā līdz šim. Tika pieņemtas četras jaunas direktīvas, kuru gala mērķis būtībā ir t.s. aprites jeb bezatlikumu ekonomika (recycling economy), kurā atkritumu mūsdienu izpratnē nav – itin viss, ko patērējam, tiek vai nu pārstrādāts precēs, vai reģenerēts citādi, piemēram – sadedzināts enerģijas iegūšanai,” norāda Valainis.

Kā pieturas punkti šajā ceļā ir paredzēts 2025. gads, kad jābūt pārstrādātiem 55% sadzīves atkritumu un 2035. gads, kad šis skaitlis pieaug līdz 65%. Savukārt 2030. gadā jāpārstrādā jau 70% visa iepakojuma. Eurostat dati liecina, ka 2016. gadā Latvijā tika pārstrādāti nepilni 30%! Uz šī fona milzu investīciju un sabiedrības pūļu ieguldīšana depozīta sistēmā, kas Rietumeiropā bija populāra deviņdesmitajos gados, un kas aptver tikai 1% no sadzīves atkritumiem, izskatās pēc šaušanas pa zvirbuļiem ar vecu lielgabalu.

“Man ir alternatīvs piedāvājums, kā risināt Latvijai aktuālo problēmu. Ir nepieciešamāka daudz ambiciozāka pieeja, nekā dārga niekošanās ar šauru atkritumu segmentu dažu ārzemju investoru interesēs. Šajā ziņā pareizā virzienā jau iet, piemēram, Ziemeļvidzemes reģiona pašvaldību izveidotais atkritumu apsaimniekošanas konsorcijs “ZAAO”, kā arī Jūrmalas pašvaldība,” norāda Latvijas Lielo Pilsētu asociācijas izpilddirektors.

Tiek norādīts, ka “ZAAO” ir nodrošinājis sistēmu, kurā mājsaimniecības ir ieinteresētas šķirot atkritumus divās kategorijās – pārstrādājamajos un nepārstrādājamajos – no kuriem pirmie tiek izvesti bez maksas. Papildus visā Ziemeļvidzemē ir ieviesti atkritumu šķirošanas laukumi, kuros nogādājot pārstrādājamos atkritumus var saņemt t.s. EKO punktus, kas ļauj saņemt ievērojamu atlaidi maksai par atkritumu izvešanu.

“Jūrmala tehnoloģiski ir gājusi soli uz priekšu, izveidojot individualizētu atkritumu pieņemšanas sistēmu, proti, konteinerus, kuros tiek nosvērts katras mājsaimniecības nodotais atkritumu apjoms, maksu iekasējot atbilstoši šim nosvērtajam apjomam. Es uzskatu, ka ir mērķtiecīgi kombinēt abas sistēmas, vienlaikus gan individualizējot atkritumu pieņemšanu, gan piemērojot bonusa sistēmu par pārstrādājamo atkritumu (papīrs, kartons, polietilēna plēves, PET pudeles, skārdenes, stikls, metāls) atdalīšanu no pārējiem. Jo vairāk sašķirotus pārstrādājumos atkritumus jūs nododiet, jo vairāk bonusa punktus (kurus līdzīgi kā lidojumu bonusus u.tml. var izmantot dažādiem pirkumiem un pakalpojumiem par samazinātu cenu) no produktu ražotājiem jūs nopelniet,” pauž Valainis.

Šāda sistēma ļautu Latvijā rasties jaunai mentalitātei – centieniem šķirot savus atkritumus un savākt tos, kas mētājas visapkārt. Varam dēvēt to par ģimeni bez atkritumiem vai bezatkritumu sabiedrību. Tas būtu patiesi liels solis ES direktīvās uzstādīto mērķu sasniegšanai. “Taču, šāda apjoma projekta realizācijai protams ir nepieciešami centralizēti plaša mēroga atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, līdzīgi Vidzemes “ZAAO”. Ar sadrumstalotu privātās rokās nodotu atkritumu apsaimniekošanas struktūru šo mērķi sasniegt būs grūti. Sadzīves atkritumu apsaimniekošana ir pašvaldību autonomā funkcija. Nav pieņemami, ka Saeimas komisija izskata būtiskas izmaiņas pašvaldību kompetences jomā un neņem vērā pašvaldību, tai skaitā Latvijas Lielo Pilsētu asociācijas viedokli,” pauž Valainis.

Foto: Pixabay

874 skatījumi




Video

PTAC soda SIA “Kesko Senukai Latvia” par pārkāpumiem cenu norādīšanā

22/08/2019

Veicot AS “Kesko Senukai Latvia” 2018. un 2019. gadā īstenotās komercprakses izvērtējumu, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) konstatēja būtiskus pārkāpumus, kas saistīti...

Lasīt tālāk
Video

ZM varētu rosināt samazinātās PVN likmes piemērošanu gaļai, pienam, maizei un olām

22/08/2019 | Autors: Zane Grodiņa, Labdien.lv

Turpinoties sarunām par nākamo valsts budžetu, valdības gaiteņos atgriezušās sarunas, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšana varētu skar arī citas pārtikas ražošanas nozares....

Lasīt tālāk
Video

VK par VUGD: Likums pārkāpts, budžetam nodarīti zaudējumi, bet vainīgo nav

22/08/2019

Nesodāmības gaisotne turpina valdīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) un tam padotajā Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā. Ir aizritējis vairāk nekā gads...

Lasīt tālāk
Video

LTA: Nepieciešams samazināt PVN ēdināšanā

21/08/2019

Ja tiktu veiktas PVN izmaiņas, to samazinot ēdināšanā, tie uzņēmumi, kas Latvijas Tirgotāju asociācijā (LTA) pārstāv HoReCa sektoru, ir gatavi samazināt ēdienu produkcijas cenas par aptuveni...

Lasīt tālāk
Video

Valsts pārvaldē ieviesīs “nulles birokrātijas” pieeju

21/08/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Valsts pārvaldē no novembra plānots ieviest "nulles birokrātijas" pieeju. Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" atklāja, ka "nulles...

Lasīt tālāk
Video

Reirs par “Rīgas satiksmi”: Nāksies pieņemt ļoti drastiskus likumus

20/08/2019 | Autors: Renāte Logina, Labdien.lv

Lai turpmāk nepieļautu līdzīgas situācijas kā ar Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” tiks veidots jauns stingrāks likums, šorīt intervijā “900 sekundēm” sacīja finanšu ministrs...

Lasīt tālāk
Video

Visām vilcienu e-biļetēm tiks piemērota 5% atlaide

20/08/2019

No šodienas, 20. augusta, visām vilcienu biļetēm, kuras tiks iegādātas internetā un mobilajās lietotnēs tiks piemērota 5% atlaide. Lai mudinātu pasažierus vēl aktīvāk izmantot iespēju...

Lasīt tālāk
Video

Lembergs: Akcīzes nodokļa pieaugums dīzeļdegvielai ietekmēs visus

19/08/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Plānotais akcīzes nodokļa pieaugums dīzeļdegvielai negatīvi ietekmēs gan publiskā, gan privātā sektora izmaksas, gan samazinās vietējo ražotāju konkurētspēju, žurnālistiem sacīja...

Lasīt tālāk
Video

Nemiro: “Latvenergo” padomes loceklim ir jābūt izpratnei par jaunu tirgu iekarošanu

16/08/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

"Latvenergo" ir kapacitāte un iespējas būt agresīvākiem ārējos tirgos, piektdien, 16. augustā, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” norādīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV...

Lasīt tālāk
Video

Biedrība: Latvijā dārzeņu cenas ir zemākas nekā Lietuvā, Polijā un Čehijā

15/08/2019

Publiskajā telpā nereti izskan šaubas par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem efektivitāti un ietekmi uz mazumtirdzniecības...

Lasīt tālāk