• Rīga
    Clear
    11°C
     
05/06/2019, Kategorija: Bizness, Uzņēmējdarbība

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija gatavo izskatīšanai grozījumus Iepakojuma likumā otrajā lasījumā. Šie grozījumi būtībā ir pirmais solis uz t.s. depozītu sistēmas ieviešanu iepakojuma atkritumu apsaimniekošanā. Tie, kas regulāri apmeklē mūsu kaimiņvalstis Lietuvu un Igauniju noteikti ir pamanījuši, ka veikalos pastāv iespēja īpašās iekārtās iemest savas tukšās PET pudeles, skārdenes, vai dažu produktu stikla pudeles, pretim saņemot par preci iepriekš pārmaksātos 10 centus.

“Izskatās jauki, un daudzi Latvijas dabas aizstāvji uz šī ārējā jaukuma diemžēl ir uzķērušies gluži kā uz makšķernieka āķa ar krāšņu vizuli. Taču reāli pastāv virkne būtisku argumentu, kādēļ šī sistēma vairs neder. Tā ir novecojusi,” pauž Latvijas Lielo Pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis.

Pirmkārt, depozīta sistēma attiecas tikai uz aptuveni 6,5% no visa iepakojuma un nieka 1% no kopējā sadzīves atkritumu apjoma (Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pasūtītais pētījums „Dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanas izvērtējums”). Sistēmas sākotnējā ieviešana vien pēc visai pieticīgajiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) aprēķiniem prasīs 30 miljonus EUR, savukārt operatīvās izmaksas gadā sastādīs 10-12 milj. EUR.

Otrkārt, visa Latvijas atkritumu apsaimniekošana līdz šim ir balstījusies uz citu, proti, atkritumu konteineru šķirošanas pieeju. Šajā sistēmā Latvijā jau ir ieguldītas tuvu pie 100 miljonu EUR lielas investīcijas. Lai atkritumu pārstrādes uzņēmumi segtu izmaksas pārejai uz jauno sistēmu, pēc nozares aprēķiniem cena par 1 kubikmetru sašķiroto atkritumu varētu pieaugt pat divkārtīgi.

Treškārt, milzu investīcijas ir nepieciešams ieguldīt depozītu pieņēmējiem – pārtikas veikaliem. Ir nepieciešamas plašas telpas PET pudeļu un skārdeņu uzglabāšanai (tās nedrīkst saspiest, lai nesabojātu svītrkodu), ir jāiepērk speciālas iekārtas, galu galā – ir jāpārceno preces un jāiegulda mārketingā. Skaidrs, ka šīs izmaksas gulsies uz pircēju pleciem.

Ceturtkārt, nāksies lauzt gadiem rūpīgi ieaudzinātos Latvijas patērētāju paradumus – PET pudeles un bundziņas ir jāsaspiež; tās jāiemet parasti turpat pie mājas esošajā vieglā iepakojumam pārstrādei domātajā konteinerā! Te pēkšņi ir jāvāc ar tukšu gaisu piepildītas pudeles milzīgos maisos un kaut kā jāmēģina tās nogādāt līdz veikalam. Turklāt nekādi bonusi par šīm mocībām nepienākas – pircējs šādi tikai atgūst 10 centus no aptuveni 15 jau preci pērkot samaksātajiem centiem par katru dzēriena vienību.

Piektkārt, jaunās sistēmas ieviešana uz Latvijas iedzīvotāju rēķina ļaus nopelnīt šauras biznesa nišas pārstāvjiem – jauno iekārtu ražotājiem un uzstādītājiem, iespējams arī sistēmas operatoram – jaunam monopoluzņēmumam. Latviešu uzņēmumi šajā sektorā nestrādā, toties plašs piedāvājums varētu nākt no mūsu kaimiņu igauņu uzņēmumiem ar skandināvisku īpašnieku sastāvu. Atdodot šo nosacīti ekskluzīvo daļu no sadzīves atkritumiem, uz kā pamata iespējama laba peļņa, privātajās rokās, ar pārējo “nerentablo” atkritumu masu nāksies tikt galā Latvijas pašvaldībām.

“Tomēr, iespējams, visbūtiskāk ir tas, ka 16. aprīlī – Eiropas Parlaments nobalsoja par pilnīgi jaunu pieeju atkritumu apsaimniekošanā ar daudz ambiciozākiem mērķiem, nekā līdz šim. Tika pieņemtas četras jaunas direktīvas, kuru gala mērķis būtībā ir t.s. aprites jeb bezatlikumu ekonomika (recycling economy), kurā atkritumu mūsdienu izpratnē nav – itin viss, ko patērējam, tiek vai nu pārstrādāts precēs, vai reģenerēts citādi, piemēram – sadedzināts enerģijas iegūšanai,” norāda Valainis.

Kā pieturas punkti šajā ceļā ir paredzēts 2025. gads, kad jābūt pārstrādātiem 55% sadzīves atkritumu un 2035. gads, kad šis skaitlis pieaug līdz 65%. Savukārt 2030. gadā jāpārstrādā jau 70% visa iepakojuma. Eurostat dati liecina, ka 2016. gadā Latvijā tika pārstrādāti nepilni 30%! Uz šī fona milzu investīciju un sabiedrības pūļu ieguldīšana depozīta sistēmā, kas Rietumeiropā bija populāra deviņdesmitajos gados, un kas aptver tikai 1% no sadzīves atkritumiem, izskatās pēc šaušanas pa zvirbuļiem ar vecu lielgabalu.

“Man ir alternatīvs piedāvājums, kā risināt Latvijai aktuālo problēmu. Ir nepieciešamāka daudz ambiciozāka pieeja, nekā dārga niekošanās ar šauru atkritumu segmentu dažu ārzemju investoru interesēs. Šajā ziņā pareizā virzienā jau iet, piemēram, Ziemeļvidzemes reģiona pašvaldību izveidotais atkritumu apsaimniekošanas konsorcijs “ZAAO”, kā arī Jūrmalas pašvaldība,” norāda Latvijas Lielo Pilsētu asociācijas izpilddirektors.

Tiek norādīts, ka “ZAAO” ir nodrošinājis sistēmu, kurā mājsaimniecības ir ieinteresētas šķirot atkritumus divās kategorijās – pārstrādājamajos un nepārstrādājamajos – no kuriem pirmie tiek izvesti bez maksas. Papildus visā Ziemeļvidzemē ir ieviesti atkritumu šķirošanas laukumi, kuros nogādājot pārstrādājamos atkritumus var saņemt t.s. EKO punktus, kas ļauj saņemt ievērojamu atlaidi maksai par atkritumu izvešanu.

“Jūrmala tehnoloģiski ir gājusi soli uz priekšu, izveidojot individualizētu atkritumu pieņemšanas sistēmu, proti, konteinerus, kuros tiek nosvērts katras mājsaimniecības nodotais atkritumu apjoms, maksu iekasējot atbilstoši šim nosvērtajam apjomam. Es uzskatu, ka ir mērķtiecīgi kombinēt abas sistēmas, vienlaikus gan individualizējot atkritumu pieņemšanu, gan piemērojot bonusa sistēmu par pārstrādājamo atkritumu (papīrs, kartons, polietilēna plēves, PET pudeles, skārdenes, stikls, metāls) atdalīšanu no pārējiem. Jo vairāk sašķirotus pārstrādājumos atkritumus jūs nododiet, jo vairāk bonusa punktus (kurus līdzīgi kā lidojumu bonusus u.tml. var izmantot dažādiem pirkumiem un pakalpojumiem par samazinātu cenu) no produktu ražotājiem jūs nopelniet,” pauž Valainis.

Šāda sistēma ļautu Latvijā rasties jaunai mentalitātei – centieniem šķirot savus atkritumus un savākt tos, kas mētājas visapkārt. Varam dēvēt to par ģimeni bez atkritumiem vai bezatkritumu sabiedrību. Tas būtu patiesi liels solis ES direktīvās uzstādīto mērķu sasniegšanai. “Taču, šāda apjoma projekta realizācijai protams ir nepieciešami centralizēti plaša mēroga atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, līdzīgi Vidzemes “ZAAO”. Ar sadrumstalotu privātās rokās nodotu atkritumu apsaimniekošanas struktūru šo mērķi sasniegt būs grūti. Sadzīves atkritumu apsaimniekošana ir pašvaldību autonomā funkcija. Nav pieņemami, ka Saeimas komisija izskata būtiskas izmaiņas pašvaldību kompetences jomā un neņem vērā pašvaldību, tai skaitā Latvijas Lielo Pilsētu asociācijas viedokli,” pauž Valainis.

Foto: Pixabay

895 skatījumi




Video

Publicitāte rada lielāku uzticamību organizācijai nekā tradicionālā reklāma

28/05/2020 | Autors: Publicitātes materiāls

Publicitāte var būt ārkārtīgi vērtīga, veidojot uzticamību un izpratni par uzņēmumu. Publicitāte ir veids, kā sasniegt plašu auditoriju par salīdzinoši nelielām izmaksām. Tā ir nozīmīga...

Lasīt tālāk
Video

Atbalsts Covid-19 krīzē skartajiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem saglabāsies līdz gada beigām

28/05/2020

Atbalsts Covid-19 krīzē skartajiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem saglabāsies līdz gada beigām, taču uz atbalstu nevarēs pretendēt ārzonās reģistrētas kompānijas, ceturtdien vienojies...

Lasīt tālāk
Video

Aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 9 %

28/05/2020

2020. gada aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada aprīli, mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 9,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie...

Lasīt tālāk
Video

Lembergs: Bordāna sagādātās sankcijas ir atspēlējušās visām Latvijas ostām

26/05/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) iniciētās ASV sankcijas ir sasniegušas savu mērķi – kravu apgrozījums Ventspils ostā krities uz pusi, norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs, vienlaikus...

Lasīt tālāk
Video

Produktu testēšana – veids, kā uzzināt, kādas produktu koncepcijas klientiem patīk vislabāk

26/05/2020 | Autors: Publicitātes materiāls

Produktu ražošana un piedāvāšana tirgū nekad nav viegls process – pat pieredzējušākie uzņēmēji nereti cīnās, lai pieņemtu pareizos lēmumus attiecībā uz produkta dizainu, cenu, tirdzniecības...

Lasīt tālāk
Video

Pretēji iepriekš solītajam, “airbaltic” atlaiž arī ar “Airbus” lidojošos pilotus

25/05/2020 | Autors: Nekā personīga, TV3

Valdība šomēnes nolēma “airBaltic” piešķirt 250 miljonus eiro un norakstīt senu 36 miljonu aizdevumu. Pretī aviokompānija sola jau pēc pāris gadiem atsākt pelnīt. "airBaltic” krīzes...

Lasīt tālāk
Video

Efektīva organizācijas iekšējā komunikācija – tas, kas nosaka uzņēmuma panākumus ilgtermiņā

22/05/2020 | Autors: Publicitātes materiāls

Jebkura uzņēmuma neatņemama darbības sastāvdaļa ir iekšējā komunikācija. Efektīva iekšējā komunikācija palīdz nodrošināt, ka visa komanda strādā vienoti, lai sasniegtu kopēju mērķi....

Lasīt tālāk
Video

2020. gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 7,4 %

22/05/2020

2020. gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 7,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba...

Lasīt tālāk
Video

Asociācija: EM atbalsta pasākumi viesmīlības biznesam nesasniegs vajadzīgo mērķi

21/05/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvājums viesmīlības un izmitināšanas uzņēmumiem iziešanai no Covid-19 krīzes ir pareizs virziens, taču tas nebūs pareizais risinājums nozarei, šorīt intervijā...

Lasīt tālāk
Video

Reklāmu testi ir vienmēr aktuāli esošo reklāmu izvērtēšanā un jaunu sagatavošanā

20/05/2020 | Autors: Publicitātes materiāls

Reklāmas efektivitāte ir ļoti svarīgs priekšnosacījums tam, lai uzņēmums varētu sekmīgi pārdot savu produktu vai pakalpojumu. Reklāma, kas tiek uzskatīta par vienu no efektīvākajiem...

Lasīt tālāk