23/01/2017, Kategorija: Bizness, Ekonomika
Autors: Nekā personīga, TV3

Ēnu ekonomikas apkarošanas plānu, kuru jau sāka gatavot 2014. gadā, pieņēma tikai pagājušā gada jūnijā. Premjera Māra Kučinska vadītā padome tajā iekļāva ap 60 darāmo darbu – piemēram, publiski kaunināt nodokļu nemaksātājus vai pat radīt jaunu loteriju, kur cilvēki varēšot reģistrēt savus čekus un piedalīties naudas balvu izlozē. Jo tas stimulēšot godīgu nodokļu maksāšanu. Katram darbam izvēlēts atbildīgais un noteikts laiks, kurā tas jāpaveic.

Tomēr plāns atgādina nevis rūpīgi izsvērtu dokumentu, kas rakstīts, lai ar jau konkrētiem darbiem sasniegtu skaidru mērķi, bet vēlmju sarakstu, izpētījis raidījums “Nekā personīga”. No 60 plāna punktiem 26 ir ieteikts ”izvērtēt”, vai un kā konkrēto aktivitāti ieviest un ko tā dos. Nav arī skaidrs, kāpēc dažas lietas plānā iekļuvušas, bet citas nē.

Oktobrī “Nekā personīga” jau stāstīja par apbedīšanas nozari, ko vairākus gadus kritizējusi Konkurences padome un VID. Šis bizness ir ienesīgs, bet gandrīz neviens to neuzrauga. Tapa padziļināta analīze, kā krāpniekus varētu apkarot. To ierakstīja arī ēnu ekonomikas apkarošanas plānā. Bet darba gaitā iecere no plāna pazuda.
Tikpat neskaidrā veidā plānā iekļuva punkts, ka būtu svarīgi uzskaitīt visus, kuri pērk mobilo telefonu priekšapmaksas sarunu kartes.

Plānā rakstīts, ka tās izmantojot likumpārkāpēji, un tāpēc policijai viņus esot grūtāk noķert. Ieceri Satiksmes ministrijai pirms gada kādā sanāksmē ieteikusi biedrība ”Latvijas juristu apvienība”. Ministrija to izvērtējusi un secinājusi, ka doma ir atbalstāma.

Valsts iestāžu darba plāns ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016.–2020. gadam:

Nodrošināt personu uzskaiti/identificēšanu tirdzniecības vietās pirms priekšapmaksas sarunu kartes izsniegšanas.
Šobrīd priekšapmaksas karšu lietotāji nav identificējami. Šo apstākli izmanto likumpārkāpēji, sakaru uzturēšanai pamatā izmantojot tieši priekšapmaksas kartes, kas ievērojami apgrūtina gan operatīvo darbību, gan vainīgo personu noskaidrošanu, gan noziedzīga nodarījuma izdarīšanas pierādīšanu kriminālprocesa ietvaros.

Latvijas juristu apvienības valdes priekšsēdētājs Rihards Bunka uzskata:  “Kriminoloģija šo jautājumu uzlūko tā – jāpēta ir noziedzības struktūra, cēloņi un noziedznieka personība. Es uzskatu tā – ja valstī iespējams atklāt kaut vai par vienu lietu vairāk nekā šobrīd, tad tas ir jādara.”

Pagājušā gada jūnijā valdība ēnu ekonomikas apkarošanas plānu pieņēma. Viens no tā punktiem, kurā tika prasīta padziļināta izvērtēšana, bija priekšlikums par SIM kartēm. To pusgada laikā līdz decembrim uzdeva izdarīt Satiksmes ministrijai. Ministrijas Sakaru departaments sāka pētīt citu valstu pieredzi, pieprasīja un analizēja ziņas no dažādām iestādēm, rīkoja sanāksmes.

Valters Bajārs, Satiksmes ministrijas sakaru departamenta direktors skaidro, ka Satiksmes ministrija tikās ar Iekšlietu ministriju, Valsts policijas Kriminālpolicijas pārvaldi, Ieslodzījumu vietu pārvaldi, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas policijas pārvaldi un Finanšu policijas pārvaldes pārstāvjiem. “Mēs analizējām, ko šādu datu reģistrācija varētu dot, jo šīs te visas minētās iestādes būtu primārie šo datu lietotāji.”

Pēc pusgada Satiksmes ministrija secināja, ka šī iecere tomēr neko nedos. Ierēdņi bija pavadījuši laiku, lai izvērtētu un pierādītu, kāpēc nedarīt to, ko Ēnu ekonomikas apkarošanas padome it kā bija atzinusi par būtisku un svarīgu.

“Tas ir drusku vēsturiski aizkavējies priekšlikums. Ja mēs pirms desmit gadiem runātu, kad parādījās SIM kartes, tad tas būtu ļoti aktuāli. To iegāde var notikt ne tika Latvijā, tāpat arī citās ES valstīs. Tajā skaitā trešajās valstīs – Krievijā Baltkrievijā. Tas nozīmē, ka būtu jābūt vienādām prasībām ikvienā valstī, lai izslēgtu jebkādu manipulāciju, ” uzskata Finanšu policijas pārvaldes direktors Edijs Ceipe.

Arī bez plašas un dziļas analīzes ir zināms, ka noziedznieki jau šobrīd izmanto citu valstu SIM kartes. Turklāt šogad vasarā Eiropā atcels maksu par viesabonēšanu. Tas nozīmē, ka par citu valstu SIM karšu lietošanu vairs nebūs papildus jāmaksā.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola uzsver: “Es domāju, ka svarīgi ir, -ministrijas ir nākušas ar kādu iniciatīvu un ir iekļāvušas šo pasākumu kopējā ēnu ekonomikas apkarošanas plānā. Un pasākumu citi atbalstījuši. Taču, ja darba gaitā redz, ka efekts nav tik liels, kā gribētos, tad ir tikai loģiski, ka no tā atsakās, nevis, ka pa visu varu mēģina realizēt kaut ko tādu, kur kaut kādā brīdī tu saproti, ka varbūt nav tik lielas jēgas kā sākotnēji bija licies.”

“Mēs nekad nevaram teikt, ka pasaule ir perfekta, bet es gribu teikt, ka tajā brīdī, kad mēs aizejam ļoti konkrētos detalizētos risinājumos… Nu, tiešām velns slēpjas detaļās. Iespējams, ka pirmajā brīdī likās ļoti atraktīvs priekšlikums, un nu, rūpīgi iedziļinoties, saprotot, kā tas ietekmē pārējo tirgus dalībnieku intereses, visticamāk, no viņa atteicās,” norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašaradens.

Kad pirms gada amatā stājās premjers Māris Kučinskis, viņš solīja mainīt valsts pārvaldes redzējumu un darba stilu. Ja līdz šim problēmas risināja vertikāli, katrs domājot tikai savas ministrijas vai savas iestādes ietvaros, premjers solīja panākt horizontālu pieeju.

Pēc Rīgas Ekonomikas augstskolas docenta Arņa Saukas domām to nav izdevies ieviest. Tāpēc joprojām ir plāni un vīzijas, ko īsteno šauri un bez analīzes kā tas ietekmēs valsti kopumā.

“Pirms šī plāna pieņemšanas un īstenošanas laikā un arī vēlāk – tas, kā pietrūkst ir analītika. Lai saprastu – jā, tās tiešām ir tās problēmas, jā, tās ir jārisina nevis atsevišķi, bet šī ir atkarīga no citas un ja mēs neskatāmies to ķēdīti, tad nav vispār jēgas to vienu aiztikt, jo tiks iedota nauda, resurss ieguldīts un beigās var būt nekas arī nebūs. Tāpēc, ka nav ņemts vērā kāds cits aspekts. Ir svarīgi saprast, kā mijiedarbojas dažādi faktori, lai zinātu kā ar problēmām cīnīties. Tikai sataisīt sarakstu. Tas ir tādā pamatskolas līmenī,” uzsver Sauka.

Foto: Finanšu ministrija

1,235 skatījumi




Video

Mazie uzņēmumi saglabā stabilus izdevumus ikdienas darbībai, bet strauji palielina tēriņus mākslīgā intelekta un digitālajiem rīkiem

19/11/2026

Swedbank dati rāda, ka mazie uzņēmumi joprojām lielāko daļu maksājumu veic par ikdienas darbībai nepieciešamiem pakalpojumiem un precēm, vienlaikus strauji pieaugot mākslīgā intelekta (MI)...

Lasīt tālāk
Video

2026. gada rudens ekonomikas prognoze: augstākas inflācijas apstākļos izaugsme turpināsies

17/11/2026

ES ekonomika 2026. gada pirmajos trijos ceturkšņos noturējās labāk, nekā gaidīts, un paredzams, ka prognozes periodā tā turpinās augt, neraugoties uz spēcīgāku un noturīgāku inflācijas...

Lasīt tālāk
Video

SM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu

13/11/2026

Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...

Lasīt tālāk
Video

2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis

13/11/2026

Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...

Lasīt tālāk
Video

Pirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas

12/11/2026

Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...

Lasīt tālāk
Video

FM: degvielas cenu kāpums palielina inflācijas spiedienu, bet pārtikas cenas to mazina

11/11/2026

Patēriņa cenu līmenis šā gada oktobrī bija par 0,4% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī un par 3,1% augstāks nekā pērnā gada oktobrī. Mēneša griezumā cenu kāpumu noteica elektroenerģijas,...

Lasīt tālāk
Video

Oktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums

10/11/2026

Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...

Lasīt tālāk
Video

Septembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme

10/11/2026

Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki

04/11/2026

Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...

Lasīt tālāk
Video

LBAS iesniedz priekšlikumus par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu

04/11/2026

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) vēstulē “Par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu”* apkopojusi arodbiedrību priekšlikumus un nosūtījusi tos Ministru...

Lasīt tālāk