• Tweet

Līdz 30. jūnijam visiem uzņēmumiem un pašnodarbinātajiem, kuri Covid-19 krīzes dēļ ir nonākuši dīkstāvē, ir iespēja saņemt valsts nodrošināto atbalstu un nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu vai sadalīšanu nomaksas termiņos uz laiku līdz trim gadiem. Vienlaikus pagarinot dīkstāves periodu ir jāņem vērā tas, ka kopš maija ir noteiktas savādākas normas, lai krīzes skartie uzņēmēji varētu saņemt nepieciešamo atbalstu. Tās izrādījušās klupšanas akmens daudzām komercsabiedrībām, kas cerējušas saņemt dīkstāves pabalstu, kura mērķis ir atbalstīt uzņēmējus ārkārtas apstākļos, maksājot pabalstu algas vietā, lai uzņēmumi pēc krīzes varētu atjaunot savu saimniecisko darbību.

Pamatojoties uz Ministru kabineta (MK) 2020. gada 26. marta noteikumu Nr.165 “Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem” 6. punktu, lai pieteiktos dīkstāves pabalstam, krīzes skartais darba devējs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā līdz 2020. gada 30. aprīlim dīkstāves pabalsta iesniegumu par laikposmu no 2020. gada 14. marta līdz 31. martam, līdz 2020. gada 20. maijam – par laikposmu no 2020. gada 1. aprīļa līdz 30. aprīlim, līdz 2020. gada 31. maijam – par laikposmu no 1. maija līdz 31. maijam un līdz 2020. gada 30. jūnijam – par laikposmu no 1. jūnija līdz 30. jūnijam.

Iepriekš gan visiem pazīstams bija Valsts ieņēmumu dienesta (VID) paziņojums, kas noteica, ka, lai pieteiktos dīkstāves pabalstam, darba devējs līdz katra nākamā mēneša 30. datumam iesniedz pieteikumu VID Elektroniskās deklarēšanās sistēmā, aizpildot tam īpaši izveidoto veidlapu.

Samazinātais termiņš dīkstāves pieteikšanos padarījis ļoti apgrūtinošu daudziem uzņēmumiem – liela daļa nav paspējuši iesniegumu sagatavot laikā, bet citi sapratuši, ka tiem atliek tikai divas iespējas – iesniegt situācijai neatbilstošus datus, jo mēneša pēdējā dienā vēl var nebūt apkopota visa finanšu informācija, vai arī pašiem labprātīgi atteikties no dīkstāves pabalsta.

Uzņēmumiem šobrīd dots samērā īss laika posms, lai saprastu, vai saimniecisko darbību izdosies atjaunot un apzināt, cik darbiniekiem šāds dīkstāves pabalsts būtu vajadzīgs. Īpaši izaicinoši tas ir lielajām komercsabiedrībām ar vairākām filiālēm vai sazarotu struktūru, bet arī nelielajiem uzņēmumiem, lai apkopotu informāciju mēneša pēdējās dienās, tam ir atvēlētas burtiski stundas. Tāpat arī ikviens uzņēmums līdz pēdējām brīdim cer atjaunot savu darbību. Tātad – dīkstāves pabalsta brāķis vai apzināta valdības rīcība?

Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji neformālā sarunā atzīst, ka šādas problēmas ir ļoti daudziem uzņēmumiem – tie vienkārši ir nokavējuši dīkstāves pabalsta iesniegšanas datumu. Tad kā sanāk? Vai valsts mudina uzņēmējus krāpties un pieteikties pabalstam, pat neskatoties uz to, ka, iespējams, līdz mēneša beigām uzņēmumam izdosies atjaunot saimniecisko darbību?

Tajā pašā laikā redzams, ka Latvija dīkstāves pabalstos izmaksājusi krietni mazāk kā Igaunija – iespējams tieši šādi ierobežojoši noteikumi ir par pamatu tam, ka Latvijā līdz 8. jūnija pēcpusdienai dīkstāves pabalstos izmaksāti 41,6 miljoni eiro, kamēr Igaunijā – 206,6 miljoni eiro.

Latvijas valdība sola, ka palīdz krīzes skartajiem uzņēmumiem, lai gan īsais pieteikšanas termiņš dīkstāves pabalstam liek domāt, ka patiesībā tā cenšas uz pabalstu rēķina ietaupīt naudu un nodrošināt, ka pieteikto pabalstu atteikumu skaits pēdējos mēnešos kļūtu lielāks.

Saistībā ar šo jau situāciju jau aktivizējušies brīvprātīgie, kas sagatavojuši vēstuli Ministru kabinetam, Finanšu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam, lūdzot pagarināt pagarināt dīkstāves pabalstu un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem pieteikšanās termiņu līdz 2020. gada 20. jūnijam – par laikposmu no 1. maija līdz 31. maijam un līdz 2020. gada 20. jūlijam – par laikposmu no 1. jūnija līdz 30. jūnijam.

Iesniegumu ( https://failiem.lv/u/csyg6cfw ), kuru var lejupielādēt un aizpildīt ikviens krīzē nonākušais, pausts, ka “komercsabiedrībām nav iespēju godprātīgi izpildīt MK noteikumus, jo mēneša pēdējā dienā, kad tiek prasīts iesniegt informāciju, vēl nevar būt apkopota finanšu informācija par iepriekšējo mēnesi un šie noteikumi veicina komercsabiedrībām iesniegt patiesībai neatbilstošus datus, kas noteikti neatbilst MK noteikumu būtībai un mērķim.”

Vai tiešām Finanšu ministrija kopā ar valdību apzināti rādījusi šādus noteikumus, kas ierobežo komercsabiedrībām tiesības saņemt dīkstāves pabalstu? Vai tas ir valdības mēģinājums ietaupīt naudu uz krīzē nonākušo rēķina? Bet kā ar krīzē nonākušajiem uzņēmumiem, no kuriem daudziem tuvākā nākotne joprojām ir neskaidra? Vai Ministru kabinetam, Finanšu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam ir kāds risinājums tiem? Vai arī mums būs jāpiedzīvo, ka ar maksātnespēju var saskarties arvien vairāk uzņēmumu?

Daudzi uzņēmumi neslēpj, ka ir vīlušies valsts attieksmē un to cerības ir pieviltas. Tiem valdība solījusi palīdzību, bet nu tiek mudināti krāpties, lai izdzīvotu.

Foto: F64