Lembergs: Valdība nodarbojas ar mērķtiecīgu ostu un tranzīta nožņaugšanu
Latvijas valdības politika ir pilnībā vērsta uz to, lai iznīcinātu Latvijas tranzītu un ostas, Kurzemes televīzijā sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Pēc Lemberga sacītā, valsts politika, kopš pie varas atrodas Kariņa valdība, ir tiešā mērā vērstā pret tranzītu un ostām. Kravu apgrozījums Ventspils ostā janvāra mēnesī samazinājies par 29%, bet Rīgas ostā vērojams 25% samazinājums. Tas, pēc politiķa sacītā, ir Kariņa valdības darbības rezultāts.
Tāpat viņš atgādināja, ka tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) partijas programmā vairāk nekā pirms gada tika ierakstīts, plāns pārņemt ostas pilnīgā valsts kontrolē un pēc tam privatizēt ostu infrastruktūru. “Tas ir ierakstīts viņu programmā,” uzsvēra Lembergs, norādot, ka par to ikviens var pārliecināties, ieejot JKP mājaslapā.
“Tā ir tāda mērķtiecīga ostu un tranzīta nožņaugšanas politika, lai pēc iespējas, tā teikt, atdalītu Latvijas tautsaimniecību no Krievijas un Baltkrievijas. Tāds ir tas ģeopolitiskais mērķis,” uzsvēra Lembergs.
“Šis plāns tiek piesegts ar manu uzvārdu, protams, un vēl daudziem citiem uzvārdiem. Un to mērķi Latvija arī sasniedz,” turpināja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs.
Par to liecinot, piemēram, masveida atlaišana VAS “Latvijas dzelzceļš”. “Pārvadājumu kravu apjoms ir samazinājies par 50%. […] “Latvijas dzelzceļam” draud bankrots. Un tas ir panākts viena gada laikā,” dramatisko situāciju ieskicēja Lembergs.
Kā zināms, ir pagājuši vairāk nekā divi mēneši kopš Ministru kabinets lēma par jaunas valsts akciju sabiedrības (VAS) “Ventas osta” izveidi Ventspils ostas pārvaldīšanai.
Šobrīd VAS “Ventas osta” ir daži darbinieki un viņu galvenais uzdevums ir nodarboties ar kravu plūsmu, savukārt Ventspils brīvosta ir uzņēmums, kuram ir dažādas saistības, kuras atbilstoši līgumiem ir jāturpina.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Mazie uzņēmumi saglabā stabilus izdevumus ikdienas darbībai, bet strauji palielina tēriņus mākslīgā intelekta un digitālajiem rīkiem
Swedbank dati rāda, ka mazie uzņēmumi joprojām lielāko daļu maksājumu veic par ikdienas darbībai nepieciešamiem pakalpojumiem un precēm, vienlaikus strauji pieaugot mākslīgā intelekta (MI)...
Lasīt tālākSM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu
Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...
Lasīt tālāk2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis
Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...
Lasīt tālākPirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākLBAS: valdības lēmumiem taupības un nodarbinātības jomā jābūt pamatotiem ar precīziem aprēķiniem un saskaņotiem reālā sociālajā dialogā
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzsver, ka jebkuriem finanšu ietaupījumiem ir jābūt pamatotiem ar izsvērtu ietekmes analīzi un saskaņotiem Nacionālajā trīspusējās sadarbības...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākPar pirkumiem internetā nāksies maksāt vairāk – spēkā stājušās jaunas prasības
No 2026. gada 1. novembra spēkā stājušās jaunas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kas paredz apstrādes maksas piemērošanu visiem sūtījumiem no trešajām valstīm. Turpmāk par katru...
Lasīt tālākSeptembrī mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,5 %
2026. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,7 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās...
Lasīt tālāk
