Lembergs: Ašeradens jautājumā par Ventspils mūzikas vidusskolas uzturēšanas izmaksām demonstrē klaju nekompetenci
Saeimas deputāts Arvils Ašeradens (JV), acīmredzot, nepārzina sava amata pienākumus, ja reiz var nezināt, ka Ventspils mūzikas vidusskola ir Kultūras ministrijai (KM) piederoša ēka, žurnālistiem izteicās Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Komentējot ziņu, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē diskusijas raisīja Kultūras ministrijas atvēlētais finansējums Ventspils mūzikas vidusskolas uzturēšanai 354 309 eiro apmērā, kas samulsināja komisijas priekšsēdētāju Arvilu Ašeradenu, kurš nezināja, ka šī ir KM piederoša ēka, Lembergs uzsvēra, ka tas tikai norāda uz to, kā deputāti atbild par savu nozari.
“Saeimas deputāts Arvils Ašeradens – viņš ir ne tikai Saeimas deputāts, bet arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs, kuram ir mašīna, kabinets, sekretāre. Un viņam vajadzētu orientēties šādos notikumos. Viņš pat nezina to, ka Ventspils Mūzikas vidusskolas un koncertzāles “Latvija” ēku finansēja valsts. Tā kā atvasināta publiska persona pieder Kultūras ministrijai,” skaidroja Lembergs.
Viņš skaidroja, ka ēkai ir divi saimnieki un īpašnieki. Viena daļa ir valsts, savukārt skolas lielās zāles īpašnieks ir Ventspils dome. “Ventspils dome bija lielākais finansētājs. Līdz ar to mūzikas vidusskola izmanto ne tikai savu, bet arī pašvaldības ieguldījumu,” uzsvēra politiķis.
Lembergu gan izbrīna Ašeradena nekompetence, jo šāds sadarbības modelis tika skatīts un apstiprināts vairākus gadus atpakaļ. “Un šajos procesos pietiekami skaidri piedalījās “Vienotība” un Ašeradens arī tur bija klāt. Viņam pēc amata pienākumiem to vajadzēja zināt,” norādīja Lembergs.
“Emīla Dārziņa skolai arī tādi pati summa, bet kāpēc par to nav uztraukums? Tāpēc, ka tā atrodas Rīgā un viņi ir rīdzinieki,” piebilda politiķis.
“Mēs sedzam to, ko izmanto pašvaldība un izmantojām mēs aptuveni 1/3 un 2/3 izmanto mūzikas vidusskola, un tāpēc arī attiecīgs finansējums ir. Tur ir līgums. Un tā vienkārši “nolēkt” tur nevar. Tur uzreiz seko tiesvedība, ja kāds politiski lemj, ka nefinansēs,” skaidroja Lembergs.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Mazie uzņēmumi saglabā stabilus izdevumus ikdienas darbībai, bet strauji palielina tēriņus mākslīgā intelekta un digitālajiem rīkiem
Swedbank dati rāda, ka mazie uzņēmumi joprojām lielāko daļu maksājumu veic par ikdienas darbībai nepieciešamiem pakalpojumiem un precēm, vienlaikus strauji pieaugot mākslīgā intelekta (MI)...
Lasīt tālākMinistru prezidenta amata kandidāts Andris Kulbergs iepazīstina ar valdības sastāvu un aicinās apstiprināt savu otro valdību
Otrdien, 17. novembrī, pašreizējais Ministru prezidents Andris Kulbergs, kuram Valsts prezidents uzticēja jaunās valdības veidošanu, informēja par jaunās valdības sastāvu un iepazīstināja...
Lasīt tālākSM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu
Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...
Lasīt tālāk2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis
Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...
Lasīt tālākPirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākLBAS: valdības lēmumiem taupības un nodarbinātības jomā jābūt pamatotiem ar precīziem aprēķiniem un saskaņotiem reālā sociālajā dialogā
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzsver, ka jebkuriem finanšu ietaupījumiem ir jābūt pamatotiem ar izsvērtu ietekmes analīzi un saskaņotiem Nacionālajā trīspusējās sadarbības...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākLatvijas parlaments svin 104. dzimšanas dienu
7. novembrī Latvijas parlaments svin dzimšanas dienu – šajā dienā aprit 104. gadi kopš 1. Saeimas sanākšanas. Vienlaikus 1922. gadā šajā dienā stājās spēkā mūsu valsts pamatlikums –...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālāk
