LDz šogad mēģinās atvest vilcienu no Indijas

Latvijas Dzelzceļš (LDz) šogad plāno sagaidīt vairākus konteineru kravu vilcienus no Ķīnas un strādā pie tā, lai atvestu vilcienu arī no Indijas, šorīt LTV raidījumam “Rīta panorāmai” pastāstīja LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.
Novembrī Rīgas Centrālajā stacijā svinīgi tika sagaidīts pirmais Latvijas un Ķīnas dzelzceļu kopīgi organizētais testa vilciens maršrutā Yiwu-Zabaikaļska-Rīga. Veiksmīgas visu iesaistīto partneru sadarbības rezultātā vilciens tika noorganizēts nozarei netipiski īsā laika periodā – nedaudz vairāk kā trīs mēnešos kopš sākotnējās vienošanās parakstīšanas starp Latvijas un Ķīnas dzelzceļa uzņēmumiem par konteinervilcienu satiksmes attīstīšanu.
Kā atzīst Bērziņš, tas viesa izmaiņas tirgū, jo jaunais kravu ceļš ir iezīmēts pasaules kartē un jebkurš kravu īpašnieks, vērtējot to piegādi uz dažādiem mērķiem, var apsvērt arī šo maršrutu.
Viņš pauda pārliecību, ka šogad noteikti sagaidāmi vēl vairāki vilcieni no Ķīnas. Tāpat LDz arī plāno, lai šogad atvestu vilcienu no Indijas. Bērziņš atzina, ka to var saukt par ambiciozo mērķi, taču tādiem mērķiem ir jābūt, jāatved kravas no jauniem reģioniem.
Kā zināms, šā gada janvāra pirmajās nedēļas pārvadāto dzelzceļa kravu apjoms pieaudzis par 8,5%, salīdzinot ar attiecīgu laika posmu pirms gada.
Pēdējo mēnešu laikā īpaši pieaudzis pa dzelzceļu pārvadāto konteinerkravu apjoms. Procentuāli vislielākais pieaugums ir saņemto konteineru sektorā – ja 2015.gadā uz Latviju nosūtīti 426 konteineri, pagājušajā gadā to skaits pieaudzis par 108% un sasniedzis 885 konteinerus.
Pagājušajā gadā pa dzelzceļa infrastruktūru konteineros galvenokārt tika pārvadātas tekstilrūpniecības iekārtas, putnkopības nozares un siltumnīcu aprīkojums. Palielinājies arī naftas pārstrādes produktu, tostarp smērvielu pārvadājumu apjoms.
Foto: LDz
Vēl par tēmu:
Mazie uzņēmumi saglabā stabilus izdevumus ikdienas darbībai, bet strauji palielina tēriņus mākslīgā intelekta un digitālajiem rīkiem
Swedbank dati rāda, ka mazie uzņēmumi joprojām lielāko daļu maksājumu veic par ikdienas darbībai nepieciešamiem pakalpojumiem un precēm, vienlaikus strauji pieaugot mākslīgā intelekta (MI)...
Lasīt tālākSM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu
Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...
Lasīt tālāk2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis
Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...
Lasīt tālākPirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākLBAS: valdības lēmumiem taupības un nodarbinātības jomā jābūt pamatotiem ar precīziem aprēķiniem un saskaņotiem reālā sociālajā dialogā
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzsver, ka jebkuriem finanšu ietaupījumiem ir jābūt pamatotiem ar izsvērtu ietekmes analīzi un saskaņotiem Nacionālajā trīspusējās sadarbības...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākPar pirkumiem internetā nāksies maksāt vairāk – spēkā stājušās jaunas prasības
No 2026. gada 1. novembra spēkā stājušās jaunas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kas paredz apstrādes maksas piemērošanu visiem sūtījumiem no trešajām valstīm. Turpmāk par katru...
Lasīt tālākSeptembrī mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,5 %
2026. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,7 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās...
Lasīt tālāk