Vai tavs piepilsētas īpašums būs vērtīgs arī nākotnē? Skaidro eksperts

Tradicionāli par vērtīgāko nekustamo īpašumu tiek uzskatīti dzīvokļi pilsētu centros, kur ir intensīva cilvēku plūsma, attīstīta infrastruktūra un liels pieprasījums. Pērn gandrīz katrs ceturtais darījums ar bankas finansējumu notika Latvijas reģionos un tendences liecina, ka arvien vairāk cilvēku mājokļa iegādei izvēlas ne tikai pilsētas centrus, bet arī piepilsētas. Vai tas nozīmē, ka arī īpašumi piepilsētā kļūst par vērtīgu ilgtermiņa ieguldījumu? Skaidro Luminor mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.
Pieprasījumu piepilsētā vairs nenosaka tikai cena
Nekustamā īpašuma priekšrocība piepilsētās visbiežāk ir tā pieejamā cena, taču tas nav vienīgais ieguvums, jo piepilsētas ir kļuvušas par ideālu līdzsvara punktu, apvienojot iespēju dzīvot zaļākā un klusākā vidē, vienlaikus saglabājot piekļuvi darba tirgum, izglītībai un kultūras dzīvei. Tāpat arī interese par mājokli ārpus galvaspilsētas aug – Luminor bankas dati liecina, ka mājas biežāk iegādāties vai būvēt izvēlas ģimenes ar bērniem un pieprasītākās īpašumu atrašanās vietas ir līdz 35 kilometru rādiusam ap Rīgu. Pērn 18% no visiem darījumiem bija Mārupē, 17% Ropažos un tāpat arī Ķekavā. Svarīgi, ka šajās pašvaldībās ir labi attīstīta infrastruktūra, piemēram, skolas, bērnudārzi, sporta centri, medicīnas iestādes un citas ērtības, kas ir noteicošs faktors tieši ģimenēm ar bērniem.
Lai gan attīstītāji cieši sadarbojas ar vietējām pašvaldībām, lai piesaistītu jaunus mājokļu īpašniekus, vēloties padarīt nekustamo īpašumu pievilcīgāku pircējiem, redzams, ka gadu gaitā līdz ar augošo interesi par dzīvi ārpus pilsētas, mainās arī pircēju domāšana. Ja agrāk lēmums par mājokļa iegādi tika pieņemts, balstoties tikai uz cenu un vizuālo pievilcību, šobrīd cilvēki kļūst daudz informētāki. Viņi interesējas par pašvaldību attīstības plāniem, skolu tuvumu, sabiedriskā transporta pieejamību un pat tādām detaļām kā ielu apgaismojumu vai ietvēm bērnu drošībai. Tas ir signāls arī nekustamo īpašumu attīstītājiem, ka vairs nepietiek tikai ar kvalitatīvu ēku, bet ir nepieciešams nodrošināt arī dzīves kvalitāti, tostarp ērtu piekļuvi pakalpojumiem, drošu vidi, sabiedrisko telpu un iespējas aktīvai atpūtai.
Piepilsēta ir stabila un augoša vērtība
Ierasts, ka vieglāk pārdot ir tādus īpašumus, kas atrodas pieprasītās un blīvi apdzīvotās apkaimēs. Savukārt, ja vēlēsieties dzīvokli vai māju vēlāk nodot īrei, nevis pārdot, īres tirgus būs daudz aktīvāks pilsētu centros, kur nelielā attālumā ir izklaides un mācību iespējas, kā arī nav nepieciešams privātais transports. Taču arī piepilsētas teritorijas saglabā savu augsto vērtību. Ja vēl pirms desmit gadiem hipotekārā kredīta saņemšana mājai laukos varēja būt sarežģītāka, šobrīd arī šādi īpašumi bieži tiek vērtēti kā stabili. Finansējuma riski ir lielāki viensētām vai mājokļiem attālos lauku reģionos. Ja īpašums atrodas tālu no apdzīvotas vietas, kur tuvākajā apkārtnē nav ne māju, ne kaimiņu, jāņem vērā ar aizdevumu saistītais iespējamais risks – šādos gadījumos tiek vērtēts, cik viegli būs atrast pircēju, ja īpašumu nāktos pārdot.
Ņemot vērā Latvijas reģionālās attīstības plānus un lielo pieprasījumu pēc privātmājām, var prognozēt, ka piepilsētas īpašumi tuvāko gadu laikā tikai pieaugs vērtībā. Īpaši apkaimēs ap Rīgu, kur jau šobrīd redzama sabalansēta attīstība starp dzīvojamo apbūvi un infrastruktūru.
Pirms pieņemt lēmumu par dzīves vietas izvēli, ir vērts izvērtēt, kādas ir mājsaimniecības vēlmes un ikdienas vajadzības. Vienlaikus jāatceras, ka nekustamā īpašuma iegāde ir ilgtermiņa ieguldījums, tāpēc šodienas ērtības jālīdzsvaro ar nākotnes vērtību un attīstības potenciālu. Bieži vien piepilsētas īpašums var būt ne vien lielisks mājoklis, bet arī vērtīgs ieguldījums nākotnē.
Vēl par tēmu:
Trīsistabu dzīvoklis 602. sērijā – biežākā pircēju izvēle Latvijā
Latvijā pērn mājokļu kredītņēmēju vidū populārākā izvēle bija kompakts trīsistabu dzīvoklis 602. sērijas projektā, liecina Luminor bankas dati. Vienlaikus saglabājās augsta interese...
Lasīt tālākLatvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālākLatvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu
Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...
Lasīt tālākZeme ir, bet būvēt nedrīkst: ko zināt pirms zemes gabala iegādes?
Izvēloties zemes gabalu privātmājas būvniecībai, uzmanību visbiežāk piesaista skaista ainava, cena vai attālums līdz pilsētas infrastruktūrai. Tomēr bankas pieredze rāda, ka tieši vides...
Lasīt tālākPensijā pavadīsim līdz 20 gadiem: kā tam sagatavoties finansiāli
Latvijas iedzīvotāji pensijā pavadīs ievērojamu dzīves daļu, tāpēc stabils uzkrājums vecumdienām kļūst kritiski svarīgs. Pensijas vecums Latvijā ir 65 gadi, un mūža ilgums turpina...
Lasīt tālākPlāno atvieglot iedzīvotājiem piekļuvi informācijai par savām kredītsaistībām
Lai iedzīvotājiem būtu vienkāršāk iegūt pilnīgu informāciju par savām finanšu saistībām un kredītspēju, Saeima ceturtdien, 5.martā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā...
Lasīt tālāk