Vai tavs piepilsētas īpašums būs vērtīgs arī nākotnē? Skaidro eksperts

Tradicionāli par vērtīgāko nekustamo īpašumu tiek uzskatīti dzīvokļi pilsētu centros, kur ir intensīva cilvēku plūsma, attīstīta infrastruktūra un liels pieprasījums. Pērn gandrīz katrs ceturtais darījums ar bankas finansējumu notika Latvijas reģionos un tendences liecina, ka arvien vairāk cilvēku mājokļa iegādei izvēlas ne tikai pilsētas centrus, bet arī piepilsētas. Vai tas nozīmē, ka arī īpašumi piepilsētā kļūst par vērtīgu ilgtermiņa ieguldījumu? Skaidro Luminor mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.
Pieprasījumu piepilsētā vairs nenosaka tikai cena
Nekustamā īpašuma priekšrocība piepilsētās visbiežāk ir tā pieejamā cena, taču tas nav vienīgais ieguvums, jo piepilsētas ir kļuvušas par ideālu līdzsvara punktu, apvienojot iespēju dzīvot zaļākā un klusākā vidē, vienlaikus saglabājot piekļuvi darba tirgum, izglītībai un kultūras dzīvei. Tāpat arī interese par mājokli ārpus galvaspilsētas aug – Luminor bankas dati liecina, ka mājas biežāk iegādāties vai būvēt izvēlas ģimenes ar bērniem un pieprasītākās īpašumu atrašanās vietas ir līdz 35 kilometru rādiusam ap Rīgu. Pērn 18% no visiem darījumiem bija Mārupē, 17% Ropažos un tāpat arī Ķekavā. Svarīgi, ka šajās pašvaldībās ir labi attīstīta infrastruktūra, piemēram, skolas, bērnudārzi, sporta centri, medicīnas iestādes un citas ērtības, kas ir noteicošs faktors tieši ģimenēm ar bērniem.
Lai gan attīstītāji cieši sadarbojas ar vietējām pašvaldībām, lai piesaistītu jaunus mājokļu īpašniekus, vēloties padarīt nekustamo īpašumu pievilcīgāku pircējiem, redzams, ka gadu gaitā līdz ar augošo interesi par dzīvi ārpus pilsētas, mainās arī pircēju domāšana. Ja agrāk lēmums par mājokļa iegādi tika pieņemts, balstoties tikai uz cenu un vizuālo pievilcību, šobrīd cilvēki kļūst daudz informētāki. Viņi interesējas par pašvaldību attīstības plāniem, skolu tuvumu, sabiedriskā transporta pieejamību un pat tādām detaļām kā ielu apgaismojumu vai ietvēm bērnu drošībai. Tas ir signāls arī nekustamo īpašumu attīstītājiem, ka vairs nepietiek tikai ar kvalitatīvu ēku, bet ir nepieciešams nodrošināt arī dzīves kvalitāti, tostarp ērtu piekļuvi pakalpojumiem, drošu vidi, sabiedrisko telpu un iespējas aktīvai atpūtai.
Piepilsēta ir stabila un augoša vērtība
Ierasts, ka vieglāk pārdot ir tādus īpašumus, kas atrodas pieprasītās un blīvi apdzīvotās apkaimēs. Savukārt, ja vēlēsieties dzīvokli vai māju vēlāk nodot īrei, nevis pārdot, īres tirgus būs daudz aktīvāks pilsētu centros, kur nelielā attālumā ir izklaides un mācību iespējas, kā arī nav nepieciešams privātais transports. Taču arī piepilsētas teritorijas saglabā savu augsto vērtību. Ja vēl pirms desmit gadiem hipotekārā kredīta saņemšana mājai laukos varēja būt sarežģītāka, šobrīd arī šādi īpašumi bieži tiek vērtēti kā stabili. Finansējuma riski ir lielāki viensētām vai mājokļiem attālos lauku reģionos. Ja īpašums atrodas tālu no apdzīvotas vietas, kur tuvākajā apkārtnē nav ne māju, ne kaimiņu, jāņem vērā ar aizdevumu saistītais iespējamais risks – šādos gadījumos tiek vērtēts, cik viegli būs atrast pircēju, ja īpašumu nāktos pārdot.
Ņemot vērā Latvijas reģionālās attīstības plānus un lielo pieprasījumu pēc privātmājām, var prognozēt, ka piepilsētas īpašumi tuvāko gadu laikā tikai pieaugs vērtībā. Īpaši apkaimēs ap Rīgu, kur jau šobrīd redzama sabalansēta attīstība starp dzīvojamo apbūvi un infrastruktūru.
Pirms pieņemt lēmumu par dzīves vietas izvēli, ir vērts izvērtēt, kādas ir mājsaimniecības vēlmes un ikdienas vajadzības. Vienlaikus jāatceras, ka nekustamā īpašuma iegāde ir ilgtermiņa ieguldījums, tāpēc šodienas ērtības jālīdzsvaro ar nākotnes vērtību un attīstības potenciālu. Bieži vien piepilsētas īpašums var būt ne vien lielisks mājoklis, bet arī vērtīgs ieguldījums nākotnē.
Vēl par tēmu:
Vairāk nekā puse rīdzinieku apsvērtu iespēju pārcelties uz laukiem vai mazpilsētu
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo pilsētā, bet jaunākā Luminor bankas aptauja liecina, ka vairāk kā puse Rīgas (55 %) un citu lielo pilsētu (50 %) iedzīvotāju apsver vai vismaz...
Lasīt tālākKatrs trešais Latvijas iedzīvotājs tuvāko piecu gadu laikā plāno iegādāties mājokli
Neskatoties uz to, ka mājokļu cenas turpina augt un to kritums tuvākajā laikā netiek prognozēts, iedzīvotāji kļūst optimistiskāki un ir novērojama lielāka pārliecība par spēju tuvākajā...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji pārskata tēriņus – priekšroka pamatvajadzībām, taupa uz ārējo izskatu un izklaidi
Augsto dzīves izmaksu dēļ Latvijas iedzīvotāji aizvien biežāk pārskata savus ikdienas tēriņus un pieņem pārdomātākus finanšu lēmumus. Savukārt jaunieši veido jaunu patēriņa kultūru...
Lasīt tālākMājokļa iegāde: pirkt mazāku vai krāt ilgāk pirmajai iemaksai
Mājokļa iegāde ir viens no nozīmīgākajiem finanšu lēmumiem dzīvē, un veidi tā sasniegšanai var būt dažādi. Luminor bankas aptauja* rāda, ka vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju (36%)...
Lasīt tālākProcentu likmju stabilitāte – ilūzija vai realitāte?
Šonedēļ Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome sanāk uz monetārās politikas sēdi, kuras laikā tiks lemts par bāzes procentu likmju jautājumu. Tirgus dalībnieki tālāku likmju samazinājumu...
Lasīt tālākLM rosina mazināt VSAOI samaksas termiņu pagarinājumu negatīvo ietekmi uz vecuma pensijas apmēru
Šā brīža normatīvajā regulējumā darba devēji nepieciešamības gadījumā var pieteikties valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) samaksas termiņa pagarinājumam, taču...
Lasīt tālākBūtiskākais pasaules ekonomikā: Eirozonas ekonomikas noskaņojums sasniedz pēdējo gadu rekordu
Oktobrī eirozonas uzņēmējdarbības noskaņojums piedzīvoja būtisku uzlabojumu – kopējais PMI indekss pieauga līdz 52,2 punktiem, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2022. gada sākuma. Uzlabojumu...
Lasīt tālākAptauja: Vairums Latvijas iedzīvotāji stabili justos ar ienākumiem virs 2000 eiro pēc nodokļu nomaksas
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju finansiālu drošību izjūt, ja ikmēneša ienākumi pēc nodokļu nomaksas sasniedz vismaz 2000 eiro. To atklāj jaunākie bankas Citadeles aptaujas dati, kas...
Lasīt tālākPusgada laikā finanšu “drošības spilvens” samazinājies trešdaļai iedzīvotāju
Finanšu uzkrājums, kas ļautu segt ikdienas izdevumus vismaz vienu mēnesi, šobrīd ir gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju. Tikmēr pārējiem finanšu “drošības spilvens” vai nu vispār...
Lasīt tālāk“Finanšu pieejamības pārskats”: pēc ilgstošas stagnācijas kreditēšanā vērojamas pozitīvas tendences
Pēc ilgstošas stagnācijas kreditēšanā vērojamas pozitīvas tendences, secināts Latvijas Bankas sagatavotajā “Finanšu pieejamības pārskatā 2025”. Šis ir jau trešais gads, kad Latvijas...
Lasīt tālāk