Kāzas augustā: cik jāatliek, lai pietiktu?

Bildinājums Valentīndienā ir tikpat iederīgs kā kāzas vasarā. Un tas nav tikai romantisks pieņēmums – kā liecina Valsts statistikas pārvaldes dati, jau vairākus gadus populārākais kāzu mēnesis Latvijā ir augusts. Tas nozīmē, ka no februāra līdz lielajai dienai var būt vien pieci mēneši. Vai ar to pietiek, lai sakrātu sapņu svinībām – un cik liels budžets tam patiesībā nepieciešams?
“Gribētais, plānotais un reālais kāzu budžets var būt trīs dažādi skaitļi. Drošāk ir turēties pie reālā budžeta. Tas nozīmē, ka vispirms jums abiem ir jāsaprot, cik daudz naudas varat atlicināt šim notikumam, nepakļaujot ikdienu finansiālam stresam un nenonākot mīnusos. Kāzu budžeta aprēķins pēc tam ir vienkāršs: mēneša summa reiz pieci. Piemēram, ja spējat kopā atlikt mēnesī 500 eiro, līdz šī gada augustam kāzām varat uzkrāt 2500 eiro. Tālākie lēmumi ir atkarīgi no tā, ko jūs abi vēlaties. Galvenais – pieturēties pie reālā budžeta,” uzsver bankas Citadele Baltijas klientu pieredzes vadītāja Ginta Zemgale.
Kāzu izmaksas var būt ļoti atšķirīgas – no klusas ceremonijas divatā līdz plašām svinībām. Kopš 2024. gada 1. jūlija laulībām vairs nav nepieciešami liecinieki, tāpēc minimālās izmaksas var būt vien 14 eiro – valsts nodeva par laulības reģistrāciju. Taču, tiklīdz plānojat lielākas svinības, ātri kļūst skaidrs, ka, piemēram, 2500 eiro pietiek tikai nelielām kāzām vecāku vai draugu dārzā. Rodas jautājums – kāpēc kāzas kļūst tik dārgas?
Izdevumu kategorijas
Gredzeni. Cena atkarīga no materiāla un dizaina – sudraba gredzens var maksāt ap 100 eiro, zelta – no 300 eiro. Ietaupīt var, izvēloties vienkāršāku modeli.
Ceremonija. Izmaksas veido valsts nodeva, svinīgās ceremonijas maksa vai baznīcas ziedojums. Svinīga reģistrācija dzimtsarakstu nodaļā izmaksā 70 eiro.
Svinību vieta. Viena no lielākajām pozīcijām. 50 viesu izmitināšana viesu namā var izmaksāt vismaz 2000 eiro. Lētāka alternatīva – svinības dārzā vai nedēļas vidū.
Ēdieni un dzērieni. Aptuveni 40 eiro par viesi – 50 viesiem tie jau ir 2000 eiro, un ar to var nepietikt.
Fotogrāfs. Atmiņas daudziem gadiem – pakalpojums uz dažām stundām var izmaksāt ap 300 eiro.
Tērpi un grims. Kleita un uzvalks – no vairākiem simtiem līdz tūkstošiem eiro; iespējama noma. Grims un manikīrs – ap 100 eiro.
Dekorācijas un ziedi. Arī pieticīgs noformējums var izmaksāt vairākus simtus eiro.
Mūzika. Dzīvā mūzika vai dīdžejs – no simts eiro un vairāk; lētāk – pašu veidots dziesmu saraksts.
Kāzu vadītājs. Profesionālis var izmaksāt vismaz 300 eiro; alternatīva – uzticēt pienākumus draugiem vai vedējiem.
Transports. Auto noma vai izbraucieni fotosesijai – no 100 eiro.
Ielūgumi un dāvanas viesiem. Elektroniski ielūgumi palīdz ietaupīt; dāvanas viesiem nav obligātas.
Kopumā pat pieticīgas kāzas var izmaksāt vismaz 5000 eiro, neskaitot papildu izdevumus – kāzu torti, deju nodarbības, papildu inventāru, izklaides iespējas viesiem un viņu bērniem.
Dāvanā, protams, nauda
Reizēm jaunais pāris veido vēlamo kāzu dāvanu sarakstu, tomēr bieži vien gan viesi, gan arī paši dāvanu saņēmēji dod priekšroku materiālam atbalstam, ko norāda ielūgumos. Nevar noteikt vēlamo summu, bet var rēķināties, ka vismaz daļu no kāzās iztērētā izdosies atgūt dāvanās.
Kāzas bez parādiem – labākais sākums kopdzīvei
Iespējams, lauku torte, pašu veidots dziesmu saraksts un dārza ziedi ir ne tikai draudzīgāki budžetam, bet arī jūsu vērtībām. Taču, ja sapņojat par vairāku dienu svinībām, īpašu vietu vai konkrētu mūziķi, iespējams, kāzas jāplāno nākamajā vasarā. Ja ieceres ir vēl grandiozākas – ar simtiem viesu un plašu programmu –, krāt nāksies ilgāk.
Kāzas ilgst vienu vai dažas dienas, bet lēmums par tām veltīto summu ietekmē daudz vairāk. Uzkrājums garantē to, ka pēc svētkiem nebūs jāsaskaras ar papildu finansiālu slogu. “Krāšana kāzām var būt pirmais kopīgais finanšu projekts. Krājot lielajam notikumam, jūs mācāties runāt par naudu, vienoties par prioritātēm un kopā iet uz vienu mērķi. Tas ir labs pamats arī citiem sapņiem nākotnē, kuru piepildīšanai būs nepieciešama pacietība, sadarbība un pareiza budžeta plānošana,” saka Ginta Zemgale.
Vēl par tēmu:
Latvijas Banka izlaiž zelta monētu komplektu “Zelta sēkliņas”
Ceturtdien, 2. jūlijā, Latvijas Banka izlaidīs unikālu zelta kolekcijas monētu komplektu “Zelta sēkliņas”. Monētu komplekts sastāv no piecām vienādām sēkliņas formas zelta monētām,...
Lasīt tālākMājokļu tirgū saglabājas cenu kāpums, īpaši jauno projektu segmentā
Mājokļu tirgū turpinās cenu pieaugums, īpaši jauno projektu segmentā. Dati par plānotajiem darījumiem no nekustamo īpašumu vērtējumiem, kas tiek izmantoti finansēšanas lēmumu pieņemšanā...
Lasīt tālākPensiju 2. līmenis nav tikai sistēmas daļa – vairumam tas ir galvenais uzkrājums nākotnei
Pensiju 2. līmenis joprojām ir izplatītākais veids, kā Latvijas iedzīvotāji veido uzkrājumus vecumdienām – to kā reālu uzkrājumu veidošanas instrumentu savā ikdienā norāda 67 % aptaujāto,...
Lasīt tālākPirmā bankas karte bērnam – kāpēc tā nepieciešama un cik agrā vecumā?
Iestājoties siltākam laikam, bērni un jaunieši arvien vairāk laika pavada ārpus mājas – dodas uz sporta nometnēm, ekskursijām un bauda brīvlaiku kopā ar vienaudžiem. Līdz ar to vecākiem...
Lasīt tālākAptauja: 41 % iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek mazāk nekā 100 eiro
41 % Latvijas iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek ne vairāk kā 100 eiro, kas liecina par saspringtu ikdienas budžetu lielai daļai sabiedrības, atklāj pēc “Bigbank” Latvijas filiāles...
Lasīt tālākPētījums: 59% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pensiju 2. līmeņa uzkrājumu izņemšana samazinātu ienākumus vecumdienās
Vērtējot publiskajā telpā izskanējušās diskusijas par iespēju izņemt pensiju 2. līmeņa uzkrājumu pirms pensijas vecuma sasniegšanas, lielākā daļa jeb 59% Latvijas iedzīvotāju atzīst,...
Lasīt tālākKredītiestāžu parādi ārpustiesas atgūšanā pirmo reizi pārsnieguši vienu miljardu eiro
Patērētāju tiesību aizsardzības centra apkopotie dati par ārpustiesas parādu atgūšanas nozari 2025. gadā liecina, ka kredītiestāžu parādu portfelis ārpustiesas atgūšanā pārskatā analizētajā...
Lasīt tālākKatrs trešais Latvijas iedzīvotājs nevar atļauties nedēļu ilgu atvaļinājumu
Sācies atvaļinājumu laiks. Kamēr daudzi plāno atpūtas braucienus, teju katrs trešais jeb 28,9 % Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties pavadīt nedēļu ilgu atvaļinājumu prom no mājām, liecina...
Lasīt tālākBrīdina par telefonkrāpniecības shēmu VSAA vārdā
Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš informē par šobrīd populāro krāpniecības shēmu – zvanu Valsts sociālās...
Lasīt tālākAptauja: 92% iedzīvotāju izjūt finanšu stresu, trešdaļai tas ietekmē darba sniegumu
Finanšu stress Latvijā joprojām ir plaši izplatīta problēma, kas ietekmē ne tikai iedzīvotāju emocionālo labsajūtu, bet arī darba produktivitāti. Jaunākā Swedbank Finanšu institūta veiktā...
Lasīt tālāk