Valentīndiena bez pārsteigumiem: ko vērts zināt par dāvanām un iepazīšanos tiešsaistē

Tuvojoties Valentīndienai, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus būt īpaši apdomīgiem – gan iegādājoties personalizētas dāvanas, gan iepazīstoties internetā. Svētku noskaņā steigā pieņemtie lēmumi var radīt nepatīkamus pārsteigumus.
Valentīndienas dāvanu iegāde
Nav nekāds noslēpums, ka viens no veidiem, kā iepriecināt otru pusīti, ir, dāvinot dāvanu. Vieni to pasūta ātrāk, citi iegādājas pēdējā brīdī. Lai dāvanu iegāde nesagādātu nepatīkamus pārsteigumus, aicinām rūpīgi izvērtēt savu izvēli.
Kaut gan patērētājiem ir tiesības 14 dienu laikā atteikties no distances pirkuma, tomēr ir izņēmumi. Atteikuma tiesības neattiecas uz:
personalizētām precēm (piemēram, ar gravējumu, vārdu vai fotogrāfiju),
pakalpojumiem, kas sniedzami konkrētā datumā (piemēram, koncertu vai pasākumu biļetēm).
Pirms pasūti rokassprādzi, kur iegravēts personvārds, vai telefona vāciņu ar fotogrāfiju no pirmā randiņa vai biļeti uz iecienītās grupas koncertu, izvērtē, vai esi pārliecināts par savu izvēli! Ņem vērā, ka no personalizētām precēm nav iespējams atteikties un lūgt pārdevējam atgriezt naudu par pirkumu.
Valentīndiena ir arī laiks, kad daudzi meklē attiecības internetā. PTAC atgādina – ne vienmēr viss ir tik skaisti, kā sākumā šķiet.
Romantiskā krāpšana
Ja iepazīsties internetā, piemēram, Facebook, Instagram vai Tinder, atceries, ka nevainīga sarakste ar svešinieku var izvērsties krāpšanas shēmā.
Atpazīsti romantisko krāpšanu! Lai panāktu vēlamo rezultātu, krāpnieks veido uzticīgas attiecības, sūtot savas fotogrāfijas un izklāstot it kā savu dzīvesstāstu, kā arī sola drīzumā braukt ciemos un darīt visu, lai tu būtu laimīgs un justos mīlēts. Šādās sarakstēs sarunu biedrs rada ilūziju, ka viņam pašam ir naudas līdzekļi, bet radušās situācijas dēļ tiem nav iespējams piekļūt. Jāņem vērā, ka krāpnieks var būt gan vīrietis, gan sieviete.
Krāpnieciskās saziņas mērķis ir iegūt tavus bankas kartes datus un saņemt piekļuvi bankas kontam (piemēram, internetbankas lietotāja numuru, Smart-ID PIN kodus, maksājumu kartes numuru un PIN kodu), lai izkrāptu naudu.
Kā sevi pasargāt?
nekad neizpaud savus bankas datus, Smart-ID vai PIN kodus;
nesūti fotogrāfijas, ko vēlāk var izmantot šantāžai;
nepārskaiti naudu personai, kuru nepazīsti pietiekami labi;
nesteidzies – tev ir tiesības pārbaudīt informāciju un pieņemt pārdomātus finanšu lēmumus.
Ja esi kļuvis par finanšu krāpniecības upuri, aicinām vērsties savā bankā un Valsts policijā.
Vēl par tēmu:
Latvijas Banka izlaiž zelta monētu komplektu “Zelta sēkliņas”
Ceturtdien, 2. jūlijā, Latvijas Banka izlaidīs unikālu zelta kolekcijas monētu komplektu “Zelta sēkliņas”. Monētu komplekts sastāv no piecām vienādām sēkliņas formas zelta monētām,...
Lasīt tālākMājokļu tirgū saglabājas cenu kāpums, īpaši jauno projektu segmentā
Mājokļu tirgū turpinās cenu pieaugums, īpaši jauno projektu segmentā. Dati par plānotajiem darījumiem no nekustamo īpašumu vērtējumiem, kas tiek izmantoti finansēšanas lēmumu pieņemšanā...
Lasīt tālākPensiju 2. līmenis nav tikai sistēmas daļa – vairumam tas ir galvenais uzkrājums nākotnei
Pensiju 2. līmenis joprojām ir izplatītākais veids, kā Latvijas iedzīvotāji veido uzkrājumus vecumdienām – to kā reālu uzkrājumu veidošanas instrumentu savā ikdienā norāda 67 % aptaujāto,...
Lasīt tālākPirmā bankas karte bērnam – kāpēc tā nepieciešama un cik agrā vecumā?
Iestājoties siltākam laikam, bērni un jaunieši arvien vairāk laika pavada ārpus mājas – dodas uz sporta nometnēm, ekskursijām un bauda brīvlaiku kopā ar vienaudžiem. Līdz ar to vecākiem...
Lasīt tālākAptauja: 41 % iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek mazāk nekā 100 eiro
41 % Latvijas iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek ne vairāk kā 100 eiro, kas liecina par saspringtu ikdienas budžetu lielai daļai sabiedrības, atklāj pēc “Bigbank” Latvijas filiāles...
Lasīt tālākPētījums: 59% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pensiju 2. līmeņa uzkrājumu izņemšana samazinātu ienākumus vecumdienās
Vērtējot publiskajā telpā izskanējušās diskusijas par iespēju izņemt pensiju 2. līmeņa uzkrājumu pirms pensijas vecuma sasniegšanas, lielākā daļa jeb 59% Latvijas iedzīvotāju atzīst,...
Lasīt tālākKredītiestāžu parādi ārpustiesas atgūšanā pirmo reizi pārsnieguši vienu miljardu eiro
Patērētāju tiesību aizsardzības centra apkopotie dati par ārpustiesas parādu atgūšanas nozari 2025. gadā liecina, ka kredītiestāžu parādu portfelis ārpustiesas atgūšanā pārskatā analizētajā...
Lasīt tālākKatrs trešais Latvijas iedzīvotājs nevar atļauties nedēļu ilgu atvaļinājumu
Sācies atvaļinājumu laiks. Kamēr daudzi plāno atpūtas braucienus, teju katrs trešais jeb 28,9 % Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties pavadīt nedēļu ilgu atvaļinājumu prom no mājām, liecina...
Lasīt tālākBrīdina par telefonkrāpniecības shēmu VSAA vārdā
Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš informē par šobrīd populāro krāpniecības shēmu – zvanu Valsts sociālās...
Lasīt tālākAptauja: 92% iedzīvotāju izjūt finanšu stresu, trešdaļai tas ietekmē darba sniegumu
Finanšu stress Latvijā joprojām ir plaši izplatīta problēma, kas ietekmē ne tikai iedzīvotāju emocionālo labsajūtu, bet arī darba produktivitāti. Jaunākā Swedbank Finanšu institūta veiktā...
Lasīt tālāk