Kam jāmaksā par randiņu? Jaunieši lauž tradīcijas

Kamēr vairāk nekā puse jeb 56 % Latvijas iedzīvotāju joprojām uzskata, ka rēķins jāsedz vīrietim, jaunākā paaudze arvien biežāk izvēlas citu pieeju – vienošanos un vienlīdzību tradicionālā risinājuma vietā, liecina bankas Citadele aptaujas dati.
“Līdzās tradicionālajam modelim nostiprinās arī elastīgāka pieeja, ko biežāk izvēlas jaunākā paaudze. Aptaujas dati rāda, ka līdzās priekšstatam par to, ka rēķinu sedz vīrietis, pieaug atbalsts modelim, kur izmaksas uzņemas tas, kurš aicinājis uz tikšanos, vai arī katrs sedz savu daļu. Gandrīz katrs trešais respondents (28 %) uzskata, ka maksāt vajadzētu iniciatoram, savukārt 11 % atbalsta principu “katram par sevi”. Šī tendence apliecina pakāpenisku attieksmes maiņu finanšu jautājumos attiecībās,” saka bankas Citadele Baltijas klientu pieredzes vadītāja Ginta Zemgale.
Izteiktākās atšķirības – paaudžu griezumā
Dati rāda, ka vislielākās viedokļu atšķirības vērojamas starp vecuma grupām. 18–29 gadu vecumā tikai 46 % uzskata, ka pirmajā randiņā jāmaksā vīrietim – tas ir zemākais rādītājs starp visām vecuma grupām. Šajā vecumā visbiežāk tiek atbalstīts princips “katram par sevi” (16 %).
Savukārt 30–39 gadu grupā tradicionālais skatījums ir izteiktāks – 62 % uzskata, ka maksāt būtu jāuzņemas vīrietim, bet tikai 7 % atbalsta individuālu maksāšanu. Šie rezultāti liecina, ka jaunākā paaudze attiecībās izvēlas vienlīdzīgāku finanšu modeli, kamēr vidējā paaudze saglabā izteiktākas tradicionālās gaidas.
Vīrieši tradicionālāki nekā sievietes
Kopumā dati liecina, ka tradicionālais priekšstats par vīrieša atbildību segt pirmā randiņa izmaksas joprojām dominē, tomēr sabiedrībā arvien skaidrāk iezīmējas arī vienlīdzīgāka pieeja, īpaši sieviešu vidū. 62 % vīriešu uzskata, ka par pirmo randiņu jāmaksā vīrietim, kamēr sieviešu vidū šo viedokli atbalsta 50 %.
Vienlaikus sievietes biežāk nekā vīrieši atbalsta vienlīdzīgāku pieeju norēķiniem – 13% sieviešu izvēlas principu “katrs par sevi” (vīriešu vidū vien 8 %), bet tikai 7 % sieviešu atbalsta maksāšanu uz pusēm (vīriešu vidū vēl mazāk – 4 %).
Kompromisa modelis – maksā tas, kurš aicināja
Salīdzinoši stabilu atbalstu visās vecuma un reģionu grupās saņēmis princips, ka maksāt vajadzētu tam, kurš izrādījis iniciatīvu un aicinājis uz randiņu (28 %). Šī pieeja var tikt interpretēta kā mūsdienīgs kompromiss starp tradicionālo dzimumu lomu sadalījumu un vienlīdzības principu.
“Neveiklais brīdis pie rēķina apmaksas parasti nav saistīts ar naudu, bet gan ar neizrunātām gaidām. Lai mazinātu spriedzi, ieteicams jau laikus vienoties par apmaksas kārtību – piemēram, piedāvājot dalīt rēķinu vai skaidri pasakot, ka šoreiz uzņematies iniciatīvu. Atklāta un pārliecināta komunikācija palīdz izvairīties no pārpratumiem un mulsuma, kā arī stiprina savstarpēju cieņu,” saka Ginta Zemgale.
Vēl par tēmu:
Krāpšana nenotiek tikai vienreiz: kas jāzina par atkārtotiem riskiem
Finanšu krāpšana visbiežāk nemaz nebeidzas ar vienu gadījumu – pēc naudas zaudēšanas cilvēks krāpnieku mērķī var nonākt atkārtoti. Lai turpinātu shēmu, krāpnieki var uzdoties par juristiem...
Lasīt tālākTrīs mazi tirgi vai viens spēcīgs reģions? Baltijai jāapvieno spēki kapitāla piesaistē
Baltijas valstu kapitāla tirgus pēdējos gados ir panācis redzamu progresu. Obligāciju emisiju apjoms sasniedzis rekordaugstu līmeni. Pieaug privāto investoru aktivitāte, un Baltijas valstu vērtspapīri...
Lasīt tālākMantot var ne tikai mājokli, bet arī kredītu: kas jāzina mantiniekiem?
Tuvinieka zaudējums nereti nozīmē ne tikai emocionālu slodzi, bet arī praktiskus un juridiskus pienākumus. Lai gan mantojumu visbiežāk saista ar nekustamo īpašumu, automašīnu, naudas uzkrājumiem...
Lasīt tālākCeļojumu sezonā trīskāršojas naktsmītņu rezervāciju krāpšanas gadījumi
Aktīvā ceļojumu sezona kļuvusi par labvēlīgu laiku arī krāpniekiem. Banka Citadele novērojusi, ka arvien biežāk iedzīvotāji saņem viltus ziņojumus par naktsmītņu rezervācijām, kurās...
Lasīt tālākMājokļu kredītu skaits Latvijas novados trīs gados pieaudzis trīs reizes
Pēdējo trīs gadu laikā Latvijas novados Luminor izsniegto mājokļu kredītu apmērs ir trīskāršojies, liecina bankas dati. Lai gan mājokļu kreditēšana joprojām koncentrējas Rīgā un Pierīgā,...
Lasīt tālākFinanšu ministrija aktualizē vidēja termiņa makroekonomiskās un fiskālās prognozes
Finanšu ministrija ir aktualizējusi indikatīvās vidēja termiņa makroekonomisko un fiskālo rādītāju prognozes, ņemot vērā jaunākās ekonomikas attīstības tendences un ģeopolitisko situāciju....
Lasīt tālākSvinības, kāzas un ceļojumi bez lieka finanšu sloga: ko izvērtēt pirms lieliem tēriņiem
Kāzas, medusmēnesis vai ilgi lolots sapņu ceļojums daudziem ir vieni no nozīmīgākajiem dzīves notikumiem, kuru īstenošanai nereti nepieciešama rūpīga plānošana un salīdzinoši lieli izdevumi....
Lasīt tālākLatvijas Banka izlaiž zelta monētu komplektu “Zelta sēkliņas”
Ceturtdien, 2. jūlijā, Latvijas Banka izlaidīs unikālu zelta kolekcijas monētu komplektu “Zelta sēkliņas”. Monētu komplekts sastāv no piecām vienādām sēkliņas formas zelta monētām,...
Lasīt tālākMājokļu tirgū saglabājas cenu kāpums, īpaši jauno projektu segmentā
Mājokļu tirgū turpinās cenu pieaugums, īpaši jauno projektu segmentā. Dati par plānotajiem darījumiem no nekustamo īpašumu vērtējumiem, kas tiek izmantoti finansēšanas lēmumu pieņemšanā...
Lasīt tālākPensiju 2. līmenis nav tikai sistēmas daļa – vairumam tas ir galvenais uzkrājums nākotnei
Pensiju 2. līmenis joprojām ir izplatītākais veids, kā Latvijas iedzīvotāji veido uzkrājumus vecumdienām – to kā reālu uzkrājumu veidošanas instrumentu savā ikdienā norāda 67 % aptaujāto,...
Lasīt tālāk