Eirozonas inflācija un EURIBOR: ko gaidīt tuvākajā laikā?

Pieņemot lēmumus par bāzes procentu likmēm eirozonā, Eiropas Centrālā banka (ECB) īpašu uzmanību pievērš inflācijas rādītājiem – gan to attīstībai, gan īstermiņa prognozēm, kas ļauj paredzēt inflācijas dinamiku tuvākajā perspektīvā. Tāpēc, kā eirozonas inflācija varētu mainīties tuvākajos mēnešos?
Inflācija – galvenais faktors procentu likmju izmaiņām
Lai gan ECB lēmumus par bāzes procentu likmēm ietekmē arī citi faktori, piemēram, ekonomikas cikla “temperatūra”, inflācija joprojām ir galvenais atskaites punkts. Turklāt inflācijas struktūra lielā mērā atspoguļo eirozonas ekonomikas cikla situāciju.
Piemēram, pēdējā laikā ECB īpašu uzmanību pievērš pakalpojumu cenu dinamikai, jo to būtiski ietekmē darba samaksas izmaiņas.
Pēc COVID-19 pandēmijas eirozonas pamatinflācija (neietverot pārtikas, enerģijas, tabakas un alkohola cenas) ievērojami pieauga. To lielā mērā veicināja pandēmijas laikā īstenotie ekonomikas stimulēšanas pasākumi. Lai gan enerģijas cenas formāli netiek iekļautas pamatinflācijas rādītājā, to straujais kāpums pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pastiprināja kopējo cenu spiedienu.
Pamatinflācija eirozonā augstāko līmeni sasniedza 2023. gada martā – 5,7 %, gandrīz trīs reizes pārsniedzot ECB noteikto 2 % mērķi. Reaģējot uz to, centrālā banka uzsāka bāzes procentu likmju paaugstināšanas ciklu. Maksimālajā punktā tās sasniedza 4 %, un līdzīgu līmeni šajā periodā sasniedza arī 3 mēnešu EURIBOR.
Inflācijai palēninoties un vājinoties eirozonas ekonomikas ciklam, ECB sāka pakāpeniski samazināt bāzes likmes. Tās, tāpat kā 3 mēnešu EURIBOR, samazinājās līdz 2 % un šobrīd ir stabilizējušās šajā līmenī. Tomēr, lai arī bāzes likmes 2 % līmenī saglabājas kopš 2025. gada jūnija, inflācijas perspektīvas joprojām ir izšķirošs faktors turpmākajai procentu likmju dinamikai.
Inflācija tuvojas 2 % robežai
Bankas Citadele prognozes rāda, ka tuvāko trīs mēnešu laikā eirozonas pamatinflācija vēl nedaudz palēnināsies un maksimāli pietuvosies 2 % robežai. Prognozējam, ka 2026. gada februārī un martā gada pamatinflācija būs 2,1 %, bet aprīlī samazināsies līdz tieši 2 %. Tādejādi arī ECB noteiktais 2 % inflācijas mērķis tiks sasniegts.
Pēdējā laikā būtisku ietekmi uz inflācijas samazināšanos eirozonā rada atdziestošais darba tirgus, ko skaidri apliecina augstas frekvences darba samaksas dinamikas rādītāji. Piemēram, saskaņā ar portāla “Indeed” datiem 2026. gada janvārī gada algu pieaugums eirozonā palēninājās līdz 2,3 %. Vidējā darba samaksas pieauguma temps šobrīd ir atgriezies 2021. gada nogales līmenī, kad Eiropā vēl turpinājās COVID-19 pandēmija.
Salīdzinājumā ar 2022. gada nogali, kad algu pieaugums eirozonā sasniedza 5,5 %. Tātad kopš maksimuma tas ir samazinājies vairāk nekā divas reizes. Tā kā pamatinflācija eirozonā ir ļoti jutīga pret darba samaksas dinamiku jeb ekonomikas ciklu, darba tirgus vājināšanās tieši ietekmēja arī cenu spiediena mazināšanos. Paaugstinoties bāzes procentu likmēm un palēninoties darba tirgum, pamatinflācija atgriezās sabalansētākā līmenī.
Ekonomikas cikls stabilizējas
Modelis rāda, ka jau aprīlī ECB mērķis – 2 % inflācija eirozonā, tiks pilnībā sasniegts. Kā tas ietekmēs EURIBOR? Pagaidām modelis neuzrāda būtisku turpmāku inflācijas palēnināšanos. Jaunākie oficiālie 2026. gada janvāra dati liecina, ka gada pamatinflācija eirozonā bija 2,2 %. Kā minēts, aprīlī tā, visticamāk, samazināsies līdz 2 %.
Šāds inflācijas līmenis atbilst ECB mērķim un rada priekšnoteikumus centrālajai bankai saglabāt pašreizējo politikas kursu – bāzes procentu likmes atstāt 2 % līmenī un tuvākajā laikā tās nemainīt. Eirozonas ekonomikas cikls pakāpeniski stabilizējas, tāpēc īstermiņā grūti sagaidīt straujāku darba samaksas pieaugumu un līdz ar to arī būtisku pamatinflācijas samazināšanos.
Ņemot vērā pašreizējās tendences, iespējams, ka inflācija eirozonā drīzumā nostiprināsies ap 2 % robežu, kas būs pieņemami ECB. Attiecīgi prognozējam, ka 2026. gadā bāzes procentu likmes eirozonā saglabāsies 2 % līmenī, un ap šo robežu svārstīsies arī EURIBOR.
Vēl par tēmu:
Kopīgs mājoklis bez laulības – kā pasargāt sevi finansiāli un juridiski
Šī gada pirmajā pusgadā vairāk nekā trešdaļu jeb 35 % no bankas Citadele izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem Latvijā saņēma klienti, kuri nebija reģistrējuši laulību. Lai gan daļa...
Lasīt tālākJaunas eiro banknotes digitālajā laikmetā: lielāka drošība vai modes lieta?
Eiropas Centrālā banka (ECB) turpina darbu pie jaunas paaudzes eiro banknošu dizaina. Lai gan maksājumu paradumi mainās un bezskaidras naudas norēķini kļūst arvien populārāki, eiro banknotes...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji aicina valdību rīkoties līdz septembrim – steidzami risināt finansējuma un līgumu indeksācijas problēmas
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) aicina Satiksmes ministriju nekavējoties rast risinājumu reģionālo autobusu pārvadātāju ilgtermiņa līgumu indeksācijai un nodrošināt papildu...
Lasīt tālākVai darba devēji meklē kvalifikāciju vai prasmes, kas viņiem patiesībā ir vajadzīgas?
Darba devēji regulāri norāda, ka atrast cilvēkus ar vajadzīgajām zināšanām un prasmēm kļūst arvien sarežģītāk. Tajā pašā laikā Eiropas darba tirgū vērojama šķietama pretruna - ievērojama...
Lasīt tālākMI ienāk darba ikdienā: vairāk nekā puse aptaujāto jau izjutuši tā ietekmi
Saskaņā ar CVMarket.lv aptauju 51% aptaujas dalībnieku atzina, ka tehnoloģiju attīstība, tostarp mākslīgais intelekts (MI), pēdējo 12 mēnešu laikā kaut nedaudz, bet ir ietekmējusi viņu darbu....
Lasīt tālākMazs lācītis ar lielu mērķi: pirmo reizi Latvijā nonāk īpaša labdarības iniciatīva
Eiropas izdevīgo pirkumu mazumtirgotājs "Pepco" visā Latvijā laidis klajā īpašus lācīšu piekariņus, aicinot pircējus ikdienas pirkumu laikā atbalstīt bērnus un ģimenes, kas nonākušas...
Lasīt tālākElektroapgāde atjaunota 96% klientu, taču tūkstošiem mājsaimniecību joprojām gaida
Turpinoties intensīvam darbam pēc postošās pagājušās nedēļas nogales vētras, līdz 26. augusta rītam, plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 265 000 klientu – ap 96 % no visiem...
Lasīt tālākNogaidīt labāko brīdi? 4 biežākās investoru kļūdas
avas iekrātās naudas ieguldīšana var būt veids, kā uzlabot finansiālo situāciju un veicināt kapitāla pieaugumu ilgtermiņā. Vienlaikus investēšana vienmēr ir saistīta ar zināmu risku, un...
Lasīt tālākCSP sāk publicēt uzņēmumu sarakstu, kas veic preču eksportu un importu ar Krieviju un Baltkrieviju.
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) sāk reizi mēnesī publicēt savā tīmekļvietnē to Latvijā reģistrēto uzņēmumu sarakstu, kuri eksportē preces uz Krieviju vai Baltkrieviju vai importē...
Lasīt tālākŠī gada otrajā ceturksnī vietējie viesi veicināja tūristu mītņu apmeklējuma pieaugumu
2026. gada 2. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 750,0 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 1,2% pieaugumu pret 2025. gada 2. ceturksni. Viesi tūristu mītnēs pavadījuši 1,29...
Lasīt tālāk