• Tweet

Rīgā ir zemākās mājokļu cenas Baltijas galvaspilsētu vidū, taču tās turpina pieaugt un tirgus aktivitāte saglabājas. Pērn galvaspilsētā mājokļu tirgus piedzīvoja augstāko aktivitāti pēdējo desmit gadu laikā – būtiski pieauga gan darījumu skaits, gan mājokļu kreditēšanas apjoms, apliecinot noturīgu pieprasījumu. Kādas ir faktiskās Baltijas galvaspilsētu mājokļu cenas jaunajiem projektiem un otrreizējā tirgū, un kas tās ietekmē, skaidro Kaspars Sausais, Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Baltijā.

Jauno projektu cenas kāpj: Rīga joprojām lētākā Baltijā
Vidējā dzīvokļa cena jaunajos projektos Rīgā aizvadītajā gada pēdējā ceturksnī bija aptuveni 2500 eiro par kvadrātmetru jaunajos projektos (pirmreizējā īpašuma iegāde), savukārt otrreizējā tirgū vidējā cena bija ap – 1300 eiro. Jāņem vērā, ka jauno projektu cenas reģistrētajos darījumos ierasti tiek atspoguļotas ar laika nobīdi, ņemot vērā, ka liela daļa pirkumu notiek vel pirms mājokļa nodošanas ekspluatācijā un darījuma reģistrācijas zemesgrāmatā. Līdz ar to faktiskās cenas par kurām pašlaik notiek darījumi ir aptuveni 5-8 % lielākas. Vienlaikus Latvija joprojām saglabā zemāko mājokļu cenu līmeni Baltijā.

Piemēram, Viļņā 2025. gadā pēdējā ceturksnī jauno projektu vidējā cena bija ap 3700 eiro par kvadrātmetru, savukārt Tallinā ap 4600 eiro. Otrreizējā tirgus segmentā Viļņā un Tallinā cenu līmenis ir līdzvērtīgs – ap 3000 eiro par kvadrātmetru.

Ja cenu līmeni otrreizējā tirgū lielākoties nosaka tirgus aktivitāte, proti, jo lielāks pieprasījums, jo pārdevējiem ir iespēja noteikt augstāku cenu par savu īpašumu, tad jaunajos projektos cenu līmeni būtiski ietekmē arī būvniecības izmaksas, kuras turpinās palielināties.

Atšķirīgi attīstības faktori Lietuvā un Latvijā
Viļņas mājokļu cenu kāpums lielā mērā saistāms ar iedzīvotāju skaita pieaugumu, kas pēdējā desmitgadē sasniedzis pat 13 %. Tas kopā ar investīcijām un dinamisku darba tirgu būtiski ietekmē mājokļu tirgus attīstību. Plašais pakalpojumu klāsts un karjeras iespējas veicina gan jaunu ģimeņu un speciālistu, gan uzņēmēju interesi par nekustamo īpašumu, kā rezultātā mājokļu cenas Viļņā aug straujāk nekā citos Baltijas reģionos.

Savukārt, mājokļu tirgus aktivitāti Rīgā galvenokārt veicinājis algu pieaugums, plašais jaunuzbūvēto mājokļu piedāvājums un Euribor likmju samazināšanās, kas veicināja arī kreditēšanu. Tajā pašā laikā, neraugoties uz iedzīvotāju skaita samazināšanos, Latvijā turpina uzlaboties ekonomiskie rādītāji – 2025. gada otrajā pusē sāka atgūties privātais patēriņš, un sagaidāms, ka mājsaimniecību tēriņi arī 2026. gadā būs viens no galvenajiem ekonomikas balstiem. To varētu noteikt turpmāks pirktspējas kāpums, kā arī noturīgs darba tirgus un bezdarba samazināšanās.

Luminor bankas dati liecina, ka pērn Latvijā palielinājās gan izsniegto kredītu apjoms, gan vidējā aizdevuma summa. Turklāt 54 % no visiem mājokļu kredītiem Latvijā tika izsniegti Rīgā, bet gandrīz katrs ceturtais – Pierīgā un reģionos. Latvijā kopumā iedzīvotāji ar bankas atbalstu biežāk iegādājas īpašumus otrreizējā tirgū, un popularitāti saglabā dzīvokļi sērijveida ēkās. To, visticamāk, ietekmējis vispārējais dzīves dārdzības pieaugums, kas mudina pircējus izvēlēties finansiāli pieejamākus risinājumus, kā arī plašā dzīvokļu pieejamība padomju laikos celtajās ēkās, kas ir izplatīti Rīgas mikrorajonos. Vienlaikus pēdējos gados pieprasījums pēc dzīvokļiem sērijveida ēkās un jaunajos projektos izlīdzinās, jo, neraugoties uz augstāku sākotnējo cenu, jaunie mājokļi ir energoefektīvāki un to uzturēšana izdevīgāka.

Cenu kritums nav gaidāms
Ja salīdzinām nekustamo īpašumu cenas Baltijā – Latvijā iegādāties nekustamo īpašumu joprojām ir ievērojami izdevīgāk. Tajā pašā laikā, šobrīd nekas neliecina, ka nekustamo īpašumu cenas varētu kristies. Arī šogad mājokļu cenas varētu augt 5-10 % robežās. Cenu prognozes ilgākam periodam ietekmē dažādi faktori, piemēram, ekonomiskie rādītāji – inflācijas rādītāji, algu līmenis, iekšzemes kopprodukts, Eiropas Centrālās bankas lēmumi, kā arī energoresursu cenas kopumā.