Vai procentu likmes Eiropā var atgriezties nulles līmenī?
Aplūkojot eirozonas inflācijas un makroekonomiskos rādītājus, ir skaidrs, ka ar diviem bāzes likmes samazinājumiem nepietiks. Tomēr vēl nesenā tirgus dalībnieku pārliecība par to, ka EURIBOR neatgriezīsies nulles līmenī, lēnām sāk izgaist. Iemesls tam ir bažas par stagnējošo eirozonu un arvien dziļāk recesijā grimstošo Vācijas ekonomiku. Cik reāla ir procentlikmju atgriešanās nulles līmenī?
Šobrīd ECB bāzes procentlikme ir 3,5 %, un ir skaidrs, ka tas nav zemākais punkts. Tirgū atkal parādās sacensība par to, kurš piedāvās agresīvākas ECB procentlikmju samazinājuma prognozes. Tirgus uzskata, ka ECB 2024. gada beigās un 2025. gadā tās ievērojami samazinās. Piemēram, prognozes liecina, ka 3 mēnešu EURIBOR likme, kas ir 3,2 %, šī gada decembrī samazināsies līdz 2,92 %, martā – līdz 2,45 %, jūnijā – līdz 2,17 %, un 2025. gada decembrī – līdz 1,98 %, kas šī brīža prognozēs ir zemākais punkts.
Tikmēr daži tirgus dalībnieki publiski izsakās, ka eirozonai atkal nepieciešamas nulles bāzes procentlikmes, kādas pēdējo reizi novērotas 2022. gada 2. ceturksnī.
Lai gan šī gada septembrī inflācija eirozonā nokrita līdz 1,8 %, kas saskan ar ECB apņemšanos sasniegt 2 % gada inflāciju, tomēr pakalpojumu inflācijas problēma joprojām pastāv, un tā svārstās ap 4 %. Ņemot vērā eirozonas ekonomikas stagnāciju, šis izaicinājums, visticamāk, tiks pārvarēts.
Vācijas ekonomika jau recesijā
Kamēr eirozonas ekonomika būtībā stagnē, Vācijas ekonomika de facto jau ir recesijā, turklāt tā arvien vairāk padziļinās. Vācijas rūpniecības uzņēmumu viedoklis par pasūtījumiem šobrīd ir tikpat slikts kā 2020. gada augustā – Vācijas rūpniecība darbojas gandrīz tādā pašā režīmā kā Covid-19 pandēmijas laikā. Šīs problēmas pārnesas arī uz citu ES valstu rūpniecības sektoriem, kā arī citiem Vācijas ekonomikas sektoriem, piemēram, pakalpojumiem.
Pragmatiski raugoties, lai atjaunotu ekonomiku, eirozonai kādu laiku būtu veselīgi un izdevīgi atgriezties pie ļoti zemām procentu likmēm. Tomēr vienlaikus nedomāju, ka ECB šajā procentlikmju samazināšanas ciklā uzdrošināsies sasniegt nulles robežu.
Centrālās bankas, tostarp ECB, joprojām labi atceras monetārās politikas eksperimentus pandēmijas laikā, kas izraisīja globālu inflācijas šoku pēc pandēmijas beigām. ECB būs ļoti piesardzīga procentlikmju samazināšanā, un liela daļa ECB valdes locekļu noteikti neatbalstīs nulles procentu likmju ideju, pat ja inflācijas un ekonomikas rādītāji liecinās par nepieciešamību turpināt samazināt procentu likmes. Ir pietiekami reāli, ka bāzes procentlikmes eirozonā tiks samazinātas līdz 2 %, bet robeža zem 2 % ir maz ticama jeb praktiski nereāla: ECB baidīsies no līdzīgas situācijas, kas varētu izraisīt otro inflācijas vilni eirozonā.
Kas mūs sagaida 2025. gadā?
Runājot par likmju perspektīvām 2025. gadā, jāizdala divi būtiski elementi. Pirmais – ASV ekonomikas izaugsme. Tā, iespējams, palēnināsies, bet tādējādi bāzes procentu likmes ASV nedaudz samazināsies. Vienlaikus gan jāsaka, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) nebūs noskaņota agresīvi samazināt likmes, un tās saglabāsies salīdzinoši augstas.
Otrkārt – situācija Ķīnas ekonomikā un tās ietekme uz izejvielu cenām. Pēdējā laikā Ķīnas ekonomikas spēks noplaka: nekustamā īpašuma tirgus ir lejupslīdē, un pati ekonomika pārgājusi no izaugsmes uz stagnāciju. Tas automātiski negatīvi ietekmēja izejvielu cenas. Tomēr pēdējo nedēļu laikā Ķīnas valdība sāka reāli stimulēt ekonomiku un solīt papildu “bazooka” jeb ļoti lielus ekonomikas stimulēšanas pasākumus.
Pašlaik izziņotais ekonomikas stimulēšanas plāns ir neliels – aptuveni 2 % no Ķīnas IKP, taču tirgū klīst baumas par potenciāli milzīgu 10 triljonu juaņu ekonomikas stimulēšanas plānu. Šīs baumas vēl vairāk kurina Ķīnas Finanšu ministrijas ekonomistu komentāri, ka tagad būtu īstais laiks īstenot 4-10 triljonu ekonomikas sildīšanas pasākumus.
Baumas vēl vairāk uzkurina tas, ka FRS sākusi samazināt procentu likmes: Ķīnai sākot stimulēt ekonomiku, kapitāls neplūstu no Ķīnas uz ASV, jo abas puses veic monetārās politikas mīkstināšanas pasākumus. Tātad, ja Ķīna uzsāks milzīgu ekonomikas stimulēšanu, nākamgad mūs varētu sagaidīt globālu izejvielu cenu pieaugums, kas ierobežotu ECB iespējas samazināt procentu likmes līdz nullei. Ja Ķīnas ekonomikas stimulēšana neizdosies, ECB varētu būt spiesta turpināt samazināt likmes.
Mums jābūt gataviem, ka tirgus prognozes par bāzes procentu likmēm šī gada beigās un 2025. gadā būtiski svārstīsies, un centrālajām bankām būs ļoti ātri jāreaģē uz notikumiem pasaules ekonomikā.
Vēl par tēmu:
Rinkēvičs sveic Zinību dienā: lai pietiek gribas darīt un arī apstāties, kad tas vajadzīgs
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 1. septembrī uzrunājis skolēnus, pedagogus un vecākus. "Sirsnīgi sveicu jūs Zinību dienā! Dienā, kad atkal klāt jauns mācību gads! Šodien mums...
Lasīt tālākSeptembris iesāksies mēreni silts ar mainīgiem laika apstākļiem
Septembra sākumā laika apstākļi būs mainīgi – brīžiem starp mākoņiem izsprauksies kāds saules stars un vietām līs, naktīs veidosies migla, bet dažās dienās pastāv arī pērkona...
Lasīt tālākPreses izdevējiem piegādes izmaksas nākamajā gadā nepalielināsies
Kultūras ministrija kopā ar Satiksmes ministriju radusi risinājumus, kas paredz, ka nākamgad maksa par drukātas preses piegādi latviešu valodā preses izdevējiem nepieaugs. Vienlaikus Kultūras...
Lasīt tālākKrievijas Federācijas pensijas izmaksās līdz 10. septembrim
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no Krievijas Federācijas (KF) Pensiju un sociālās apdrošināšanas fonda ir saņēmusi aktulizētos pensiju saņēmēju sarakstus Krievijas...
Lasīt tālākJaunajā mācību gadā mācības skolā uzsāks vairāk nekā 223 tūkstoši skolēnu
Jaunajā mācību gadā vispārējās izglītības iestādēs mācības uzsāks 223 696 skolēni, tai skaitā 19 956 pirmklasnieki un 2196 Ukrainas civiliedzīvotāju bērni, liecina Izglītības un...
Lasīt tālākAugusta izskaņā saglabāsies silts un lietains laiks
Augstāka gaisa temperatūra saglabāsies arī turpmākās dienās, taču nedēļas izskaņā nokrišņu daudzums atkal palielināsies. Piektdien saule mīsies ar mākoņiem un vietām gaidāms...
Lasīt tālākNedēļa iesāksies ar lietainu un vējainu laiku
Jaunās nedēļas sākumā laika apstākļus turpinās noteikt šis pats ciklons, līdz ar to laika apstākļi būs līdzīgi kā pēdējās dienās. Tomēr nedēļas vidū laiks Latvijā uzlabosies...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība Rīgā strauji atgūstas
Mājokļu pieejamība un mājokļu tirgus aktivitāte šī gada otrajā ceturksnī uzlabojusies visās Baltijas valstu galvaspilsētās. Inflācijai eirozonā sarūkot līdz Eiropas Centrālās Bankas...
Lasīt tālākBrīvība uz četriem riteņiem – latvieši arvien biežāk ceļo ar auto
Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumi mainās – lidojumi tiek izmantoti nokļūšanai uz citu valsti. Savukārt galamērķa izzināšanai ceļotāji aizvien biežāk izvēlas auto, kas ļauj...
Lasīt tālāk71% iedzīvotāju nav zināšanu par finanšu instrumentiem, lai tajos ieguldītu
Mazāk nekā trešdaļai Latvijas iedzīvotāju ir pietiekamas zināšanas par finanšu instrumentiem, lai tajos ieguldītu naudu. Vislabāk cilvēki pārzina akcijas un obligācijas, mazāk – biržā...
Lasīt tālāk