• Tweet

Lai arī trešdaļa Baltijas valstu lielo uzņēmumu ir pozitīvi noskaņoti savās prognozēs par biznesa vides attīstību nākamajos 12 mēnešos, kopējā piesardzība aug un uzņēmējdarbības vides vērtējums krītas, liecina SEB bankas veiktā Baltijas lielo uzņēmumu finanšu direktoru aptauja. Vienlaikus aptaujā sniegtās atbildes norāda uz samērā stabilu pārliecību par uzņēmumu spēju tikt galā ar gaidāmajiem izaicinājumiem.

No visām Baltijas valstīm šobrīd finansiāli stabilāk jūtas Latvijas komersanti – teju trīs ceturtdaļas lielo uzņēmumu savu finansiālo stāvokli raksturo kā labu (64%) vai ļoti labu (9%). Salīdzinoši Lietuvā tie ir 67%, bet Igaunijā – 56% lielo uzņēmumu.

“Ekonomikas atgūšanās ir ļāvusi nostiprināt savas finanšu pozīcijas. Līdz ar to vairums uzņēmumu savu šā brīža finansiālo situāciju novērtē labvēlīgi, lai arī, salīdzinot ar pagājušo gadu, vērtējums ir pazeminājies. Izteiktāk tas redzams starp Igaunijas uzņēmējiem, kur pozitīvo vērtējumu īpatsvars samazinājies par 19 procentpunktiem, kam seko Lietuva ar samazinājumu par 13 procentpunktiem, tad Latvija, kur labvēlīgo vērtējumu skaits samazinājies par 10 procentpunktiem,” aptaujas rezultātus komentē SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

Nākotnes perspektīva

Prognozējot komercdarbības vides attīstību nākamajos 12 mēnešos, kopumā trešdaļa Latvijas lielo uzņēmumu to vērtē kā labu (28%) vai ļoti labu (4%). Salīdzinoši pozitīvāks vērtējums ir Igaunijā – 31% labi un 8% ļoti labi, savukārt negatīvāk raugās Lietuvas lielo uzņēmumu finanšu direktori, no kuriem 23% nākotnē raugās pozitīvi, bet 3% – ļoti pozitīvi.

“Ņemot vērā ekonomikas perspektīvu vājināšanos, nav pārsteigums, ka arī lielo uzņēmumu finanšu direktoru skatījums uz nākamā gada uzņēmējdarbības nosacījumiem ir pasliktinājies. Ir pieaugusi piesardzība, rēķinoties, ka makro vides vājināšanās ietekmēs arī viņu pārstāvēto uzņēmumu darbību. Viskrasāk vērtējums ir pasliktinājies Lietuvā, tomēr tendences visās trijās valstīs ir līdzīgas. Sarucis optimistisku vērtējumu īpatsvars, bet pieaudzis to īpatsvars, kas sagaida viduvēju vai ne pārāk labvēlīgu biznesa vides attīstību,” skaidro Ints Krasts.

Lielākie izaicinājumi

“Pašreizējais ekonomikas perspektīvu risku pieaugums atspoguļojas uzņēmumu piesardzības kāpumā un uzņēmējdarbības vides vērtējumu kritumā, kaut kopumā uzņēmumu finanšu direktoru atbildes norāda uz samērā stabilu pārliecību attiecībā uz uzņēmumu spēju tikt galā ar gaidāmajiem izaicinājumiem, turklāt izaicinājumu klāsts Baltijas uzņēmumiem šogad ir paplašinājies,” uzsver Ints Krasts.

Starp nozīmīgākajiem riskiem dominē ģeopolitiskā situācija. Izteiktāk par to satraucas Igaunijas lielie uzņēmumi (64%), kam seko Latvija (62%) un Lietuva (60%).

Latvijā nedaudz negatīvāk tiek novērtēts pieaugošo izejmateriālu cenu pieauguma risks, ko kā izaicinājumu min 63% Latvijas lielo uzņēmumu. Šo risku kā otro svarīgāko ir norādījuši Lietuvas uzņēmēji (55%), bet Igaunijas – kā trešo aktuālāko (50%).

Latvijas lielo uzņēmumu pārstāvji kā trešo nozīmīgāko izaicinājumu min darbinieku izmaksu kāpumu, proti, to kā galveno risku raksturo 45% lielo uzņēmumu finanšu direktoru. Savukārt Lietuvā to kā galveno izaicinājumu atzīst 47%, bet Igaunijā – 47% lielo uzņēmumu finanšu direktoru.

Vienlaikus Ints Krasts norāda, ka pēc veiksmīgas atgūšanās pēc Covid krīzes Baltijas valstu ekonomiku izaugsme palēninās, un tuvākajos ceturkšņos, visticamāk, piedzīvos arī lejupslīdi. Ekonomiku sagaida sarežģīts posms. To, cik ilgstošs tas būs, primāri noteiks situācija Eiropas enerģijas tirgū šī gada beigās un 2023. gada sākumā. Lai arī negatīvo scenāriju iespējamības risks ir ļoti augsts, sagaidāms, ka ekonomikas stabilizēšanās varētu nostiprināties gada otrajā pusē. Tam par pamatu būs inflācijas tempu normalizēšanās un enerģijas piegāžu stabilizēšana.