• Tweet

Teju katram otrajam jeb 42 % Latvijas iedzīvotāju atvaļinājumā ir nācies pildīt darba pienākumus, pieslēdzoties darbam attālināti, secināts bankas Citadele veiktajā iedzīvotāju aptaujā. 27 % to darījuši izņēmuma kārtā, bet 15 % aptaujāto atzīst, ka šāda situācija atkārtojas regulāri.

Strādājam vairāk nekā kaimiņi, bet tendence uzlabojas

Salīdzinājumam – Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji atvaļinājuma laikā strādā retāk: tikai 32 % lietuviešu un 33 % igauņu norādījuši, ka atvaļinājumā ir veikuši darba pienākumus. Savukārt atvaļinājumā regulāri risina darba jautājumus tikai 9 % lietuviešu un 13 % igauņu.

Lai gan Latvijā situācija ir mazāk iepriecinoša nekā kaimiņvalstīs, salīdzinot ar 2023. gadu, redzamas pozitīvas pārmaiņas – pirms diviem gadiem vairāk nekā puse jeb 60 % iedzīvotāju atzina, ka atvaļinājuma laikā strādā. Turklāt 36 % to darījuši tikai izņēmuma gadījumos, bet 24 % norādīja, ka pieslēgties darbam nākas bieži.

Visbiežāk atvaļinājumā strādā vadītāji un pašnodarbinātie

Aptaujas rezultāti liecina, ka starp dzimumiem nav būtisku atšķirību – gan sievietes, gan vīrieši snieguši līdzīgas atbildes. Toties skaidri iezīmējas vecuma grupu tendences – visbiežāk darbam atvaļinājuma laikā izņēmuma kārtā pieslēdzas iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 49 gadiem, un šādu pieredzi norādījuši attiecīgi 35 % un 34 % respondentu. Šī tendence, visticamāk, skaidrojuma ar karjeras dabisko plūdumu – šajā dzīves posmā cilvēki biežāk ieņem vadošus amatus vai strādā nozarēs ar augstu atbildības līmeni, kur darba pienākumi turpinās arī ārpus formālā darba laika, tostarp atvaļinājumā.

To zināmā mērā apliecina arī respondentu sniegtās atbildes – atvaļinājuma laikā darbam visbiežāk pieslēdzas vadītāji – 38 % to dara regulāri, bet vēl 39 % – izņēmuma gadījumos. Arī biroja darbinieki (43 %) un kvalificēti speciālisti (38 %) nereti norāda, ka izņēmuma kārtā nākas iesaistīties darba procesā. Savukārt pašnodarbinātie bieži strādā arī atvaļinājumā – šādu pieredzi norādījuši 38 % aptaujāto. Tas, visticamāk, skaidrojams ar darba raksturu – pašnodarbinātajiem nereti nav stingri noteikta darba laika, un profesionālā dzīve mēdz saplūst ar personīgo, kā rezultātā darba pienākumi tiek pildīti arī atpūtas laikā.

Darba devējiem jārespektē darbinieku atpūta

“Aptaujas dati skaidri iezīmē – līdzsvars starp darbu un atpūtu vēl ir jāuzlabo. Lai gan darba devēji bieži uzsver darbinieku tiesības uz kvalitatīvu atpūtu, praksē daudziem ir grūti pilnībā atslēgties no darba, jo darba devējiem reizēm ir izaicinājums izveidot tādu darba organizāciju, kas ļautu darbiniekiem pilnībā izvairīties no darba pienākumiem pat atpūtas laikā. Citadeles pieredze rāda, ka viens no risinājumiem ir ierobežot darbinieku piekļuvi bankas IT sistēmām ikgadējā atvaļinājuma laikā. Tas ne tikai ļauj darbiniekiem atslēgties no darba, bet arī sniedz vadītājiem iespēju pārskatīt aizstāšanas plānus un nodrošināt darba nepārtrauktību arī darbinieka prombūtnē,” norāda Laura Zelča, bankas Citadele Talantu attīstības un darbinieku pieredzes vadītāja.

Tikai 36 % aptaujāto norādījuši, ka atvaļinājumā nav nācies pildīt darba pienākumus, savukārt 2 % atzīst, ka tas ir lūgts, bet viņi šādu lūgumu atvaļinājuma laikā ir noraidījuši. Aptaujas rezultāti izgaismo būtisku nepieciešamību pēc atbildīgas darba kultūras, kurā tiek cienītas darbinieku tiesības uz pilnvērtīgu atpūtu.

Iedzīvotāju aptauju banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2025. gada jūnijā, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 3000 Baltijas valstu iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.