• Tweet

Pirmais darbs vasarā jauniešiem var kļūt par vērtīgu pieredzi, kas ietekmē gan nākotnes karjeras izvēli, gan veido izpratni par finanšu pratību. Tā ir pieredze, kas ļauj nopelnīt pirmo algu, apgūt bankas kartes lietošanu, drošu maksājumu veikšanu internetā un saprast, kā darbojas nodokļu sistēma. Speciālisti stāsta, kādas darba iespējas skolēniem ir pieejamas, kā institūcijas un darba devēji palīdz šai pieredzei sagatavoties un kā vislabāk rīkoties ar pirmo algu.

Skolēnu vasaras nodarbinātībā vērojama pozitīva tendence – pieaug gan darba vietu skaits, gan saglabājas liela interese no darba devēju un jauniešu puses. Šogad jau 849 darba devēji visā Latvijā piedāvā 7680 darba vietas, sniedzot skolēniem iespēju gūt savu pirmo darba pieredzi dažādās nozarēs.

Jauniešiem visbiežāk tiek piedāvāti sezonas darbi, kuriem nav nepieciešama specifiska kvalifikācija, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati (NVA). Visvairāk darba vietu skolēniem šovasar izveidots vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā (2259 vietas), valsts pārvaldē (1577), izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sektorā (1006), kā arī apstrādes rūpniecībā (703).

Iespēja iepazīt darba tirgu un stiprināt finanšu pratību

“Vasaras nodarbinātība jauniešiem ir nozīmīgs solis ceļā uz zinošu iekļaušanos darba tirgū. Strādājot dažādās nozarēs, jaunieši iepazīst konkrētu profesiju ikdienu, pienākumus un vidi. Šī pieredze var palīdzēt saprast, kāds darbs patīk vai nepatīk, kā arī veidot apzinātu izvēli par tālāko izglītības un karjeras virzienu,” saka NVA Nodarbinātības pasākumu departamenta direktors Pāvels Beļisovs.

Bankas Citadele Baltijas klientu pieredzes vadītāja Ginta Zemgale piebilst, ka jauniešu vasaras darbs ir noderīgs arī finanšu pratības attīstībai. Tiesa, finanšu lēmumu patstāvīga pieņemšana būtu jāmāca jau bērnībā, iesaistot bērnus ģimenes budžeta plānošanā, dodot kabatas naudu un mudinot piedalīties ikdienas finanšu lēmumos.

“Pirmais darbs un alga vislabāk pārbauda, cik labi bērns ir iemācījies plānot savas finanses, vai prot taupīt. Trenēta finanšu pārvaldības prasme palīdz meklēt līdzsvaru starp ienākumiem un izdevumiem, jo saņemot pirmo algu, noteikti rodas vēlme sevi palutināt,” atzīmē Citadeles pārstāve.

Ieguldās gan speciālisti, gan darba devēji

Skolēniem piedāvāto brīvo darbavietu saraksts tiek publicēts, regulāri papildināts un aktualizēts NVA tīmekļvietnes sadaļā “Darbs vasaras brīvlaikā”, taču jaunieši darba meklējumos saskaras arī ar grūtībām.

“Reģionos, kur nav daudz uzņēmumu un iestāžu, kas varētu piedāvāt piemērotu darbu skolēniem, ir mazāka darbavietu pieejamība un dažādība. Svarīgs ir arī jauniešu sagatavotības līmenis – ne visiem ir prasmes, kā izveidot CV vai uzrunāt darba devēju,” saka Pāvels Beļisovs.

Lai jaunieši veiksmīgāk sagatavotos darba tirgum, NVA piedāvā gan individuālas, gan individuālas, gan grupu konsultācijas par CV un motivācijas vēstuļu sagatavošanu, darba interviju norisi un efektīvām darba meklēšanas stratēģijām. Konsultācijas iespējams pieteikt NVA mājaslapā, un tās vada pieredzējuši karjeras konsultanti. Papildus pieejami arī e-mācību moduļi, video un audio materiāli ar praktiskiem padomiem.

Nopietni sagatavošanās darbi tiek veikti arī darba devēju pusē. Uzņēmumiem jāspēj nodrošināt droša vide, atbilstoši pienākumi un jāievēro noteikumi par nepilngadīgo nodarbināšanu. Ēdināšanas uzņēmuma LIDO valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa uzsver, ka jauniešu integrēšanai uzņēmumā tiek īpaši apmācīts personāls: “Mēs šo procesu uztveram nopietni, jo apzināmies, ka pirmā darba pieredze ir ļoti nozīmīga un ietekmē jauniešu izpratni par darba vidi kopumā. Mums ir svarīgi, lai šī sadarbība būtu veiksmīga un cieņpilna.”

Kā rīkoties, saņemot pirmo algu?

Darba pieredze palīdz jauniešiem izprast naudas vērtību un to, ka tās nopelnīšanā ir jāiegulda darbs. Taču ne mazāk svarīgi ir iemācīties ar nopelnīto naudu gudri rīkoties.

“Svarīgākās prasmes ir budžeta plānošana, uzkrājumu veidošana un izdevumu uzskaite. Ieteicams sākt ar vienkāršiem soļiem: sastādīt budžetu, atlikt daļu algas, kas paredzēta izdevumiem un nodokļiem, izvirzīt taupīšanas mērķi un tam sekot. Regulāra budžeta pārskatīšana palīdz efektīvāk pārvaldīt savas finanses,” iesaka Ginta Zemgale.

Saskaņā ar pagājušā gada jūnijā veiktā bankas Citadele pētījuma datiem 18 līdz 19 gadus veci jaunieši zināšanas par finanšu pratību iegūst no influenceriem, tostarp sociālo mediju finanšu ekspertiem, vidēji 4 reizes biežāk nekā pārējo vecuma grupu pārstāvji. Šī tendence, visticamāk, ir vēl izteiktāka pusaudžu vidū.

“Ilgtspējīgas finanšu iemaņas neveidojas, vienkārši saņemot pirmo algu – tās prasa gan praktisku pieredzi, gan spēju kritiski izvērtēt informāciju. Sociālo mediju laikmetā, kad influenceru viedoklis bieži aizstāj ekspertu balsi, vecākiem un skolām ir izšķiroša loma – palīdzēt jauniešiem attīstīt kritisko domāšanu, kas ļauj gudri un atbildīgi rīkoties ar naudu,” saka G. Zemgale.