• Tweet

Četri no desmit Latvijas iedzīvotājiem ir saskārušies ar diskrimināciju dažādās dzīves jomās – izglītībā, profesionālajā darbībā un veselības aprūpē. «Latvijas iedzīvotāji visbiežāk norāda, ka saskaras ar diskrimināciju vecuma un invaliditātes dēļ, – norāda Evija Šalte, eksperte HR jomā un uzņēmuma “Nextra” vadītāja. “Vien 30 % no Latvijas darba devējiem būtu gatavi aizpildīt vakances ar pensijas vecuma darbiniekiem, lai gan pirmspensijas un pensijas vecuma iedzīvotāji veido ievērojamu neizmantotu darbaspēka rezervi.”

Šādi aizspriedumi ir tāda “neredzama” daļa, ko īsti neviens skaļi nepauž, taču vienkārši novērojumi liecina par to, ka priekšroka tiek dota ne vienmēr tikai pieredzei, bet arī degsmei un jaunībai. Darba devēji mēdz uzskatīt, ka jaunākiem cilvēkiem ir lielāka vēlme mācīties ko jaunu un piemīt elastība, kas ir labas soft skills, bet jāņem vērā, ka ir izņēmumi. “Aizspriedumu rezultātā daži darba devēji pat piedāvā terminētus līgumus, piemēram, uz trijiem mēnešiem. Ja sāksiet daudz slimot vai rodas domstarpības, tad līgums netiek pagarināts, tas, protams, neveicina gados vecāku cilvēku sociālo aizsardzību.” – piebilst eksperte.

Eksperimentāla pētījuma rezultāti rāda, ka kandidātiem virs 50 gadiem bija divreiz mazāk iespēju tikt izraudzītiem nekā jaunākiem, pat ar identisku pieredzi un izglītību. Cilvēki vecumā ne tikai saskaras ar grūtībām atrast darbu, bet bieži vien viņiem arī maksā mazāk.[3]

Pēc CSP datiem 2023. gadā tikai 70 % pirmspensijas vecuma un 28 % pensijas vecuma iedzīvotāju bija nodarbināti, kaut arī darbaspēka trūkuma apstākļos Latvijas darba tirgus varētu iegūt papildu 20 000 darbinieku, ja senioru nodarbinātības līmenis sasniegtu Igaunijas rādītājus.[4] Zīmīgi, ka tāds papildu nodarbināto skaits būtu aizpildījis 80 % no 2023. gadā pieejamajām brīvajām darbavietām visā valstī.[5] Tas nozīmētu ievērojamu ieguvumu darba devējiem, jo 80 % no pieejamajām vakancēm valstī būtu aizpildītas. Taču sabiedrībā pastāvošie aizspriedumi par vecuma ietekmi uz darbaspējām var radīt negatīvu ietekmi uz šī potenciāla pilnvērtīgu izmantošanu, radot ne vien sociālu netaisnību, bet arī nopietnu šķērsli ekonomiskajai attīstībai.

«Latvijas darba tirgū joprojām redzam situācijas, kad vecuma faktors tiek vērtēts pārmērīgi kritiski, pat ja kandidāta profesionālās prasmes, pieredze un motivācija ir augstā līmenī. Mūsu pieredze liecina, ka ļoti bieži pieredzējuši speciālisti (40+ un 50+) ir patiesi vērtīgs resurss uzņēmumam – viņi dod stabilitāti, perspektīvu un bieži arī spēcīgu lojalitāti. Strādājot vadītāju un ekspertu atlases jomā, mēs ik dienu redzam, cik profesionāli un motivēti ir pieredzējuši kandidāti”, – komentē E. Šalte.

1. Ievērojiet digitālo higiēnu. Darba devēji bieži “guglē” kandidātus, skatās, kādi izskatās viņu profili sociālajos tīklos. Novērtējiet savus profilus ar kritisku skatu, proti, to, ko jūs rakstāt ierakstus, kādas fotogrāfijas publicējat un ko rakstāt komentārus. Lamāšanās un strīdi internetā, rupjības un nepatīkami izteikumi par sensitīvām tēmām un politiku negatīvi ietekmēs jūsu tēlu.

2. Nerakstiet gadu tur, kur tas nav nepieciešams. Pat visētiskākie personāla atlases speciālisti var neapzināti vairīties pieņemt darbā vecāka gadagājuma cilvēkus. “Lai nejauši nekļūtu par neapzinātas diskriminācijas upuri, nerakstiet skolas un universitātes absolvēšanas gadu, jo tam patiesībā nav nozīmes. Būtiskākais ir fakts, ka izglītība ir iegūta. Lai izceltu jūsu spējas un vēlmi neatpalikt no modernajām tendencēm, pievienojiet informāciju par nesen noklausītiem kursiem. Piemērotas būs šādas platformas: Coursera, Udemy, Linkedin Learning, LU open minded, u.c.

3. Akcentējiet vērtības un sasniegumus – šī ir jūsu spēcīgā puse. Pastāstiet 3-5 veiksmīgus piemērus no savas karjeras, tā demonstrējot spēju būt rezultatīvam un veiksmīgam, tad arī neviens nepievērsīs uzmanību vecumam.

4. Meklējiet darba devējus ar ētisku korporatīvo kultūru – pievērsiet uzmanību uzņēmumiem, kuri piedalās sociālās vai iekļaujošās kampaņās. Uzņēmumu vietnēs izpētiet sadaļas “Karjera” un “Par mums” – tajās bieži ir aprakstītas vērtības un kultūra. Tas palīdzēs atrast cienījamu darba devēju, kurš neskatās ciparus pasē.

5. Apgūstiet jaunas iemaņas. Ja jūtat, ka ar esošajām zināšanām un pieredzi neizdosies atrast labu darbu, pamēģiniet konsultēties ar karjeras kouču – tas palīdzēs paskatīties no malas uz jūsu bagātīgo profesionālo pieredzi un izcels tās iemaņas, kas jums patiešām ir ļoti attīstītas. Ja būs nepieciešams, koučs ieteiks, kas būtu jāapgūst un jāmācās, lai iegūtu kāroto darbu. Vēl ir 10-15 profesionālā darba gadi un no mums pašiem ir atkarīgs, vai tie būs aizraujoši vai arī drūmi un garlaicīgi. Šobrīd ir pieejamas ļoti daudzas programmas un kursi, kas ļauj pārkvalificēties vai papildināt savu kompetenci ar jaunām prasmēm. Daudzi ir bezmaksas. Jaunu zināšanu apgūšana ne tikai padarīs jūs pievilcīgāku praktisku iemeslu dēļ, bet arī demonstrēs jūsu motivāciju un “degošās acis”, uzsver personālvadības speciāliste.

Taču vienlaikus nekautrējieties aizstāvēt sevi, ja darba meklējumos vai profesionālajā darbībā saskaraties ar diskrimināciju vecuma dēļ. “Diemžēl Latvijā statistika vēl joprojām ir drūma – 40% iedzīvotāju ikdienā saskaras ar eidžismu, taču vienlaikus kautrējas par to ziņot kompetentajām iestādēm vai arī netic, ka tās spēs palīdzēt. Taču, ja nekas netiks darīts, tad situācija nemainīsies. Aizsargājiet sevi, ja saskaraties ar diskrimināciju!”