Straujākais eksporta samazinājums augustā – uz NVS valstīm
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2024.gada augustā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 2,1%, savukārt straujāk saruka importa vērtība – par 8,5%. Tādējādi tirdzniecības bilance augustā gada griezumā uzlabojās un sastādīja -10,4%.
Augustā gada griezumā straujāk samazinājās dzelzs un tērauda, ķīmisko produktu, elektroierīču un iekārtu, mēbeļu, kā arī mehānismu un ierīču eksporta vērtība. Savukārt pieauga graudaugu, eļļas augu sēklu, jauktu pārtikas produktu un piena un piena produktu eksports.
Straujākais eksporta vērtības samazinājums augustā bija vērojams uz NVS valstīm – par 12,1%. Būtiski – par 12,5% jeb 12 milj. EUR saruka eksports uz Krieviju (farmācijas produkti, mehānismi) un Kirgizstānu (augi un saknes). Savukārt šajā valstu grupā pieauga eksports uz Kazahstānu (elektroierīces, dzērieni). Lielu daļu no visa eksporta uz Krieviju joprojām sastāda dzērienu eksports. Tāpat tiek eksportēti apavi, apģērbi, to piederumi un farmācijas produkti, kā arī citas sankcijām nepakļautas preces.
Gada griezumā neliels eksporta samazinājums bija vērojams arī uz ES valstīm – par 1,5%. Eksporta vērtība būtiski auga uz Nīderlandi (graudaugi), mērenāk uz Vāciju (minerālie produkti, graudaugi) un Franciju (graudaugi). Savukārt eksporta vērtība samazinājās uz Lietuvu (jaukti ķīmiskie produkti, minerālie produkti), Zviedriju (jaukti ķīmiskie produkti, dzelzs un tērauda izstrādājumi), Igauniju (koksne, mehānismi) un Itāliju (dzelzs un tērauds, optiskās ierīces). Jāatzīmē, ka ES valstis ir lielākais Latvijas eksporta noieta tirgus.
Neliels eksporta pieaugums vērojams uz pārējām valstīm – par 0,4%. Šajā valstu grupā eksporta vērtība būtiski auga uz Nigēriju, mērenāk uz Kamerūnu, Maroku, Senegālu un Kotdivuāru (uz visām – graudaugi). Savukārt eksporta vērtība samazinājās uz Turciju (dzelzs un tērauds), ASV (koksne, elektroierīces), Angolu (graudaugi) un Ukrainu (neatšifrētas preces, farmācijas produkti).
Augustā gada griezumā importa vērtības izmaiņas būtiski ietekmēja mehānismu un ierīču, minerālo produktu un elektroierīču un iekārtu importa vērtības samazinājums. To daļēji kompensēja dzelzceļa transporta un farmācijas produktu importa pieaugums.
Kopumā 2024.gada astoņos mēnešos preču eksports faktiskajās cenās bija par 3,4% mazāks nekā pirms gada, bet preču imports šajā laikā samazinājās par 7,7 procentiem.
Paredzams, ka arī pēdējos gada mēnešos eksporta izaugsme saglabāsies svārstīga. To turpinās ierobežot ārējais pieprasījums un ģeopolitiskā nenoteiktība. Šajā situācijā ir būtiski turpināt meklēt jaunas piegāžu iespējas un preču noieta tirgus.
Vēl par tēmu:
“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālākSaeimas deputāti: Sabiedriskā transporta pieejamība ir nepārdomāta, vecmodīga un nepiemērota iedzīvotāju paradumiem
Sabiedriskā transporta plānošana un pieejamība valsts dotētajos maršrutos, it īpaši reģionos un laukos, ir nepārdomāta, vecmodīga un nepiemērota iedzīvotāju paradumiem, to trešdien,...
Lasīt tālākUzņēmumu finanšu direktori sagaida ekonomikas atgūšanos un attīstību
2024. gads Baltijas valstu uzņēmumiem ir bijis kopumā labvēlīgāks, nekā iepriekšējais gads, bet attiecībā uz 2025. gadu ir virkne faktoru, kas ļauj saglabāt piesardzīgu optimismu, liecina...
Lasīt tālāk