“Skulte LNG Terminal” vadītājs: Ja nebūs nodrošinājuma, tad nebūs termināļa
Skultes termināļa izbūve nav iespējama pusgada laikā, bet mēs neslēpjam arī to, ka bez administratīvajām procedūrām ir jāsavāc naudas līdzekļi, intervijā “Neatkarīgajā” sacīja uzņēmuma “Skulte LNG Terminal” valdes vienīgais loceklis Uldis Salmiņš.
“Gāzes piegādes ir brīvais tirgus. Gan tirgotāji, gan lielie patērētāji pērk gāzi tur, kur to var atrast. Jā, gāzes cena ir augsta, jo līdz ar Krievijas uzbrukumu Ukrainai gāzes tirgum ir pazudis liels piegādātājs, lielākais piegādātājs Eiropai, kāda bija Krievija. Pie gāzes tiek tie, kuri gatavi maksāt prasīto cenu,” sacīja Salmiņš.
Pēc viņa teiktā, augstas cenas ir slogs patērētājiem, bet ja nav adekvātas pieejas gāzes piegādēm, tad gāzes tirgotāji un patērētāji ir vēl jo vairāk ierobežoti, nespējot izmantot tās iespējas, kādas gāzes tirgū tomēr ir: “Tagad Latvijas uzņēmumiem jāpērk gāze tajos īsajos laika brīžos, kad Klaipēdas terminālis to atļauj. Tad jāpērk par cenu, kāda ir konkrētajā dienā, lai gan iespēja dažas nedēļas vai mēnešus nogaidīt ļautu pirkt par zemāku cenu. Bet nogaidīt var tad, ja pieejams brīvs gāzes terminālis. Mūsu enerģētikas politikas veidotāji ir pieļāvuši lielu kļūdu, kuras dēļ šāds terminālis nav savlaicīgi uzbūvēts.”
“Protams, ka Latvijā izveidot termināli blakus Inčukalna krātuvei būtu bijis ekonomiski daudz izdevīgāk, nekā tas noticis Lietuvā. Diemžēl savulaik Krievijai bija piešķirtas 20 gadus ilgas monopoltiesības uz Latvijas gāzes tirgu. Runu līmenī izskanēja vēlme Baltijas valstīm vienoties par vienu kopīgu termināli, kam visloģiskākā vieta būtu Latvija, bet Krievijas monopola dēļ kaimiņi neuzticējās, ka Latvijā varētu tapt no “Gazprom” neatkarīgs gāzes piegādes uzņēmums. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc lietuvieši gāja savu ceļu un nekādu saistību piegādāt gāzi uz Latviju viņiem nav,” sacīja Salmiņš.
Runājot par to, kopš kura laika eksistē Skultes terminālis kā ideja, viņš atzina, ka tā ir sena ideja un tapa laikā, kad lietuviešiem sava termināļa vēl nebija: “Ideju uzturēja sabiedriska organizācija “Nacionālā gāzes termināļa biedrība”, kas noveda savas idejas realizāciju līdz tam, ka parādījās potenciālais investors gāzes termināļa izbūvei Skultē. Tas bija neilgi pirms Valda Dombrovska pēdējās valdības krišanas. Lietuvieši tieši tajā laikā gāja straujiem soļiem uz priekšu ar savu termināli un izraisīja Latvijā maldīgus pieņēmumus, ka tādā veidā tiek radītas alternatīvas gāzes piegādes iespējas arī Latvijai. Tāpēc investors no projekta izstājās. Mēs cenšamies publiski neminēt ne toreizējo, ne tagadējo investoru vārdus. Tie ir pietiekami lieli un pazīstami uzņēmumi gāzes industrijā.”
“Mums ir trīs trases varianti kā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras sastāvdaļa. Procedūra prasa variantus, lai būtu, ko salīdzināt. Mūsu ieskatā optimālākais ir viens no variantiem, ko virzām tālākai saskaņošanai. Trase izveidota tā, lai apdzīvotas vietas neskartu. [..] Mūsu terminālis būs kā daudzi citi to vienkāršākajā variantā. Pie mums nebūs tā, kā Klaipēdā, kur ostā stāv kuģis, uz kuru no pienākošajiem kuģiem pārlej gāzi joprojām sašķidrinātā veidā, bet no kura gāze tiek ielaista gāzes vados jau kā gāze. Mūsu terminālī gāzes vedējs pieslēgsies pie gāzes vada, ielaidīs tajā gāzi un aizbrauks. Klaipēdas gadījumā gāze šķidrā veidā tiek pārlieta no kuģa uz kuģi divās dienās. Skultē lielie sašķidrinātās gāzes vedēji no gāzes atbrīvosies četrās līdz sešās dienās,” klāstīja “Skulte LNG Terminal” pārstāvis.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka neviens šāda tipa ieguldījums nav privātbodīte, kādas uz katra ielas stūra tiek atvērtas un slēgtas reizi gadā: “Enerģētikas infrastruktūras objektiem ir jāpiesaista daudz naudas, kur lieli aizdevēji mēdz būt pensiju fondi. Diez vai pensiju krājēji piekristu, ka viņu fonds iegulda naudu projektā, par kuru nav skaidrs, vai tas kādam būs vajadzīgs. Tāpēc ir vajadzīgi priekšlīgumi, bet tie neizslēdz risku izvērtēšanu. Konkrētajā gadījumā investoriem ir jārēķinās ar to, ka NATO pārņem savā kontrolē Krievijas resursus un atjauno to padevi pa pirmskara gāzes un naftas vadiem. Viņi šādus riskus izvērtēs un meklēs iespēju, kā pret tiem nodrošināties. Ja nebūs nodrošinājuma, tad nebūs termināļa.”
“Atzīstam, ka mūsu termināļa uz šo ziemu nav un uz nākamo ziemu arī nebūs. Valdība ir sapratusi, ka palikt tagadējā situācijā uz vēl ilgāku laiku Latvija nedrīkst. Augstu novērtējam jebkuru politiķu tālredzīgus lēmumus enerģētikā, tai skaitā atbalstu viedoklim, ka Latvijai vajadzīgs savs sašķidrinātās gāzes pieņemšanas terminālis. No otras puses mēs redzam projekta pretinieku izplatītos mītus par “konservatīvo” sponsoru, lobiju un jaunu OIK. Jā, ir publiski apliecināta informācija, ka viens no projekta akcionāriem, Amerikā dzīvojošais Pēteris Ragaušs ir ziedojis Konservatīvajai partijai, kas paņemta par pamatu stāstam un sagrozīta tā, lai maksimāli kaitētu projekta īstenošanai. Mēs neesam politikā, bet lēmums par termināli ir politisks lēmums. Priecājamies par katru partiju, kas atzīst termināļa vajadzību. Bijām cerējuši, ka atzīšana notiks ātrāk un neprasīs karu Ukrainā. Arī tad, kad Krievijas gāzes piegādes nešķita apdraudētas, Latvijai būtu nācis par labu lēts gāzes pieņemšanas punkts, kas neļautu dominējošajam piegādātājam diktēt savus noteikumus un tarifus,” sacīja Salmiņš.
Vēl par tēmu:
Kas interesē darba devējus? Atlases speciāliste sniedz ieteikumus, kā sagatavoties darba intervijai
] Veiksmīga intervija var kļūt par izšķirošu soli karjeras attīstībā, taču lai mērķtiecīgi un pārliecinoši sagatavotos darba pārrunām, būtiski jau iepriekš pārdomāt atbildes uz...
Lasīt tālāk“LaTS” veikalos zemo cenu grozs noteikts trīs mēnešu periodam
Mazumtirdzniecības tīkla “LaTS” veikali izziņojuši zemo cenu produktu grozu, uzsverot, ka šādas cenas konkrētām pārtikas precēm būs fiksētas augustā, septembrī un oktobrī. “Atkarībā...
Lasīt tālāk2 no 3 darba devējiem nav gatavi pieņemt pensionāru darbā. Kā palikt pieprasītam?
Četri no desmit Latvijas iedzīvotājiem ir saskārušies ar diskrimināciju dažādās dzīves jomās – izglītībā, profesionālajā darbībā un veselības aprūpē. «Latvijas iedzīvotāji...
Lasīt tālākLatvijā zemāks jauniešu bezdarbs nekā ES: kā izmantot šo priekšrocību un ko sagaidīt?
[caption id="attachment_35407" align="alignnone" width="300"] Beautiful business woman looking at papers she holding in her arms while working on computer at her office[/caption] Atrast jaunu darbu...
Lasīt tālākEP pieņēmis priekšlikumus cīņai ar nekvalitatīvu preču pieplūdumu no trešo valstu internetveikaliem
Trešdien Eiropas Parlaments pieņēma priekšlikumus, lai pārvaldītu pieaugošo nekvalitatīvu un potenciāli bīstamu lētu preču pieplūdumu ES no trešo valstu interneta veikaliem. Ziņojumā,...
Lasīt tālākKatrs trešais pircējs nepabeidz pirkumu tiešsaistē lēnas piegādes dēļ
Saskaņā ar Baymard Institute 2025. gada datiem, septiņi no desmit pirkumiem internetveikalos netiek pabeigti. Starptautiskajā pētījumā izcelti trīs svarīgākie iemesli: pārāk augstas papildu...
Lasīt tālākPTAC: zemo cenu grozs kļūst pieejamāks patērētājiem
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) līdz ar Memoranda par pārtikas preču tirdzniecību (Memorands) parakstīšanu 2025. gada 27. maijā veic pārtikas lielveikalu tirdzniecības ķēžu...
Lasīt tālākIedvesmojoša vasaras pieredze: kas jauniešiem jāzina par pirmo darbu?
Pirmais darbs vasarā jauniešiem var kļūt par vērtīgu pieredzi, kas ietekmē gan nākotnes karjeras izvēli, gan veido izpratni par finanšu pratību. Tā ir pieredze, kas ļauj nopelnīt pirmo...
Lasīt tālākVai neprotam atpūsties? Katrs otrais strādā arī atvaļinājumā
Teju katram otrajam jeb 42 % Latvijas iedzīvotāju atvaļinājumā ir nācies pildīt darba pienākumus, pieslēdzoties darbam attālināti, secināts bankas Citadele veiktajā iedzīvotāju aptaujā....
Lasīt tālākApstrādes rūpniecība uzņēmusi apgriezienus, maijā izaugsmei sasniedzot 5,6%
Apstrādes rūpniecības apjoms salīdzināmajās cenās šā gada maijā pieaudzis par 5,6% pret pagājušā gada maiju, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Vairākas...
Lasīt tālāk