• Tweet

Šī gada pirmajā ceturksnī vērojama pieaugoša interese par jaunu un energoefektīvu mājokļu iegādi – piektdaļu (26 %) no kopējā izsniegtā hipotekāro kredītu apjoma veido Zaļais hipotekārais kredīts, liecina bankas Citadele dati. Salīdzinoši pērn šajā pašā laika periodā aizdevumu īpatsvars energoefektīva mājokļa iegādei bija 12 %. Augušas arī vidējās aizdevuma summas.

Pārliecinoši lielākā daļa (ap 90 %) no visiem Zaļajiem hipotekārajiem kredītiem ir dzīvokļi jaunajos projektos pirmreizējā tirgū, privātmājām veidojot procentuāli mazāko daļu. Tāpat iedzīvotāji interesējas par salīdzinoši dārgāku īpašumu iegādi. Populārākā cenu kategorija jaunajos projektos gada pirmajā ceturksnī ir no 2100 līdz 2500 eiro par kvadrātmetru, taču ir finansēti arī dzīvokļi cenu kategorijā virs 3000 eiro par kvadrātmetru. Kopumā hipotekāro kredītu līgumu skaits ar aizdevuma summām virs 150 000 eiro gada pirmajā ceturksnī pieaudzis no 24 % pērn uz 29 % no kopējā līgumu skaita. Savukārt vidējā finansējuma summa, salīdzinot ar šo pašu laika periodu pērn, ir palielinājusies par 15 %, proti, no 82 873 eiro uz 95 419 eiro.

“Šī tendence ir pamanāma arī ikdienas konsultācijās – salīdzinoši vairāk klientu interesējas par dārgāku īpašumu iegādi, tostarp, jaunajos projektos un privātmājās. Tāpat arī ir klienti, kas par sava īpašuma iegādi bija interesējušies jau pērn vai vēl pāris gadus iepriekš, un šobrīd pieņem lēmumu to darīt. Apsverot jauna mājokļa iegādi, potenciālie pircēji interesējas ne tikai par energoefektivitātes klasi, bet arī par projektā izmantotajām tehnoloģijām un apkures risinājumiem. Energoefektīvu dzīvokļu un māju priekšrocības galvenokārt ir zemākas ilgtermiņa ekspluatācijas izmaksas, mazāka ietekme uz apkārtējo vidi un augstāks komforta līmenis,” saka Artis Zeiļa, bankas Citadele sadarbības partneru attiecību vadītājs.

Segments, kas piedzīvojis mazākās izmaiņas pēdējo gadu svārstīgajā periodā, ir sērijveida dzīvokļu tirgus. “Visvairāk darījumu veikti tā saucamajos “lietuviešu projektos”, 602. sērijas namos un Hruščova laika ēkās, praktiski nemainoties vidējām cenām, un līdz ar to arī izsniegtajām kredīta summām. Jāmin gan, ka būtiski nemainās darījumu vidējā summa segmenta ietvaros, taču atšķirības starp pašiem darījumiem mēdz būt diezgan kardinālas, piemēram, dzīvoklis Hruščova laika ēkā Rīgā var maksāt no 500 līdz 1500 eiro par kvadrātmetru atkarībā no lokācijas un dzīvokļa stāvokļa,” papildina Artis Zeiļa.

Īpašumi ārpus Rīgas visvairāk finansēti Jelgavā, kur parakstīto līgumu īpatsvars salīdzinājumā ar citām Latvijas pilsētām (izņemot Rīgu un Pierīgu) audzis no 9 % uz 16 %, apsteidzot Jūrmalā parakstīto līgumu skaitu. Tāpat izsniegto aizdevumu īpatsvars audzis arī Ogrē (no 4 % uz 10 %). Citu reģionālo pilsētu finansējuma sadalījums nav būtiski mainījies, stabilu aktivitāti novērojot arī Valmierā, Siguldā, Liepājā un Tukumā.