Ministrs: ostās jāsamazina politisko partiju ietekme
Politisko partiju virzītos cilvēkus ostu valdēs varētu aizstāt atbildīgo ministriju ierēdņi, pieļauj satiksmes ministrs Aivis Ronis. Pretēji Zatlera Reformu partijas (ZRP) valdes loceklei Sandrai Sondorei-Kukulei viņš arī uzskata, ka pašvaldību lomu ostu pārvaldē nav nepieciešams samazināt, jo tieši pašvaldības vislabāk orientējas vietējo iedzīvotāju vajadzībās.
Sarunā ar Neatkarīgo A. Ronis atzīst, ka tā nav prioritāte, taču viena no iespējamajām izmaiņām skartu koalīcijā esošo politisko partiju virzītos kandidātus uz ostu valdēm – tos varētu aizstāt attiecīgo ministriju ierēdņi.
«Pēc iespējas vajadzētu departizēt ostu valžu darbību. Šādi tiktu panākta lielāka uzticēšanās no privātā sektora puses,» teic ministrs. Viņš uzskata, ka valdība, kas ir politiska struktūra, jau tā koordinē ministriju darbību un tieši tāpēc svarīgāku lomu ostu valdēs varētu uzticēt ministriju ierēdņiem.
«Valsts pārstāvji arī labāk koordinētu ilgtermiņa darbību, ņemot vērā valsts stratēģiju un politiskās intereses,» uzskata ministrs. «Ir jābūt līdzsvaram starp pašvaldībām un valsti. Taču pašvaldībām ir jābūt pārstāvētām blakus valsts pārstāvjiem.» Esošās ostu pārvaldības lietderību apliecinot arī fakts, ka ekonomikas lejupslīdes laikā ostās pārkrauto kravu apjoms audzis.
Tomēr ostu vadības depolitizācija ministram ir tikai otrajā plānā. Pirmie uzmetumi iespējamajām reformām šajā jautājumā plašākai publikai būšot pieejami jau martā. Par galveno uzdevumu izvirzīta ostas un citu iestāžu darbības sinhronizācija.
A. Ronis vēlētos panākt, lai Ostu, tranzīta un loģistikas padome darbotos kā saliedēta institūcija, kas daudzu gadu perspektīvā vērtē, kā darbojas loģistikas kompānijas un ostas, dzelzceļš un privātais sektors.
«Zinu, ka vairākas loģistikas kompānijas ir paudušas vēlmi par ātrāku sadarbību starp ostām, dzelzceļu, stividorkompānijām un valsts iestādēm. Tādēļ vajadzētu panākt, ka tiek izveidots kaut kas līdzīgs vienas pieturas aģentūrai. Neuzskatu, ka būtu nepieciešama jauna institūcija – vajag veidot operatīvās sadarbības un informācijas aprites sistēmu,» norāda A. Ronis.
Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs uzsver, ka, veicot jebkādas izmaiņas ostu valdēs, vajadzētu vadīties pēc ostu darbībai izvirzītiem mērķiem un labas pārvaldības principiem. Tādēļ, vērtējot iespējamos kandidātus darbam lielo ostu valdēs, jāņem vērā tādi kritēriji kā kvalifikācija un kompetence: augstākā izglītība un pieredze ar jurisprudenci, ekonomiku, uzņēmējdarbību vai organizāciju vadību saistītās jomās; protams, arī laba reputācija.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
“Lidl” apņemas saglabāt nemainīgas cenas vairākiem simtiem produktu
“Lidl” jau atkal apliecina savu apņemšanos klientiem nodrošināt ikdienā nepieciešamos produktus par vislabākajām cenām. Kamēr citi plāno cenu pieaugumu, “Lidl” iestājas par patērētāju...
Lasīt tālākIedzīvotāju vairākums atbalsta vēja enerģijas attīstību Latvijā
Vēja enerģija ir viens no perspektīvākajiem risinājumiem Latvijas enerģētiskajai neatkarībai un klimata neitralitātei, un Latvijas iedzīvotāju vidū kopumā ir vērojams atbalsts tās izmantošanai....
Lasīt tālāk20 gadu laikā spēļu zāļu skaits Latvijā samazinājies par vairāk nekā 70%
Kopš 2005. gada azartspēļu zāļu skaits Latvijā ir sarucis par vairāk nekā 70% – 2005. gadā Latvijā bija 636 zāles, bet 2025. gada martā – 174. Spēļu zāļu skaits turpinās sarukt...
Lasīt tālākMazo un vidējo uzņēmēju vidū lielākie optimisti Lietuvā, skeptiskākie – Igaunijā
Mazo un vidējo uzņēmēju aptauja Baltic Business Outlook, ko SEB banka Baltijas valstīs veic kopš 2014. gada, atklāj būtiskas atšķirības uzņēmēju attieksmē ekonomiski strauji augošajā...
Lasīt tālākAšeradens: Latvija atbalsta jaunu ES aizsardzības finansēšanas modeli
Ceturtdien, 20. martā, finanšu ministrs Arvils Ašeradens iepazīšanās vizītē tikās ar Vācijas vēstnieci Latvijā Gudrunu Maslohu (Gudrun Masloch). Viņi pārrunāja ģeopolitiskās norises,...
Lasīt tālākSaeima noteic dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas kārtību
Lēmumi par valsts un pašvaldību īpašumā esošo dzīvojamo māju nodošanu privatizācijai būs jāpieņem līdz nākamā gada aprīļa beigām, paredz Saeimā ceturtdien, 20.martā, galīgajā...
Lasīt tālākLDDK: Kā sasniegt 5% IKP valsts aizsardzībai 2026. gada valsts kopbudžetā?
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) prezentējusi priekšlikumus tam, kā sasniegt 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) valsts aizsardzībai. LDDK piedāvās rīcības soļus progresam publiskā...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis februārī bez būtiskām izmaiņām
2025. gada februārī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,3 %, un kopš janvāra tas ir pieaudzis par 0,1 procentpunktu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot...
Lasīt tālākPatiesības brīdis valdībai: birokrātija un tēriņi vai nauda valsts aizsardzībai?
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav...
Lasīt tālākReālas dzīves situācijas – apslēptas problēmas jauniegādātos mājokļos
Pieņemot lēmumu par nekustamā īpašuma iegādi, pircēji nereti pievērš uzmanību mājokļa izskatam, platībai un atrašanās vietai, taču aiz vizuāli pievilcīga iespaida var slēpties arī...
Lasīt tālāk