Mājokļi kļūst dargāki, aizņemas arvien lielākas summas

Pēdējo divu gadu laikā vidējā jaunizsniegtā hipotekārā kredīta apmērs pieaudzis par 13%. Vidējais mājokļa kredīts 2023. gadā bija 90 tūkstoši eiro savukārt šogad bankas dati liecina, ka vidējā kredīta summa jau sasniedzis 102 000 eiro, kas liecina, ka Latvijas iedzīvotāji ar katru gadu sava mājokļa iegādei aizņemas vairāk. Luminor bankas privātpersonu kreditēšanas vadītājs Kaspars Lukačovs norāda, ka arī šogad saglabājas stabili augsts pieprasījums pēc mājokļu kredītiem, kas uztur dinamisku nekustamā īpašuma tirgu.
Mājokļu cenu kāpums ietekmē hipotekāro kreditēšanu
Vidējās hipotekārā kredīta summas pieaugumu nosaka arī kopējais dzīves dārdzības kāpums, īpaši mājokļu cenu palielināšanās, ko ietekmē gan inflācija, gan būvniecības izmaksu pieaugums. Pēdējo trīs gadu laikā vidējās mājokļu cenas Latvijā ir pieaugušas par aptuveni 24 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Vienlaikus iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas kvalitatīvākus un energoefektīvākus mājokļus, kuru iegāde prasa lielākus sākotnējos ieguldījumus. Šo tendenci papildina arī vidējo algu pieaugums minētajā periodā, kas uzlabo iedzīvotāju maksātspēju un ļauj drošāk uzņemties ilgtermiņa finanšu saistības, tostarp hipotekāros kredītus.
Neskatoties uz kopējo nekustamā īpašuma cenu pieaugumu, iedzīvotāju interese par mājokļa iegādi saglabājas stabili augsta. Cenu kāpums mudina iedzīvotājus iegādāties savu īpašumu tagad, jo tiek prognozēts turpmāks mājokļu cenu kāpums. Visbiežāk hipotekārajam kredītam piesakās jaunās ģimenes ar vismaz vienu bērnu kā arī jauni speciālisti vecumā virs 30 gadiem ar regulāriem ienākumiem no 1900 līdz 2500 eiro mēnesī un kredīta vidējais atmaksas termiņš ir 25 gadi. Pieprasījumu pēc mājokļiem veicina gan vēlme uzlabot dzīves apstākļus, gan arī nekustamā īpašuma vērtība kā ilgtermiņa ieguldījums. Lēmumu iegādāties savu mājokli veicina arī dažādas atbalsta programmas ģimenēm un jaunajiem speciālistiem.
Priekšroka dzīvokļiem jaunajos projektos
Bankas novērojumi liecina, ka šogad mainījies sadalījumus, kurā no mājokļu veidiem notiek visvairāk darījumu. Ierasti līderos bija sērijveida divistabu dzīvokļi, taču šogad, pirmo reizi redzam, ka 34% iedzīvotāji priekšroku dod dzīvokļiem jaunajos projektos vai renovētās ēkās, ko, iespējams, veicina ievērojamais jauno projektu skaits, kas nesen nodots ekspluatācijā. Hipotekārais kredīts šāda divistabu dzīvokļa iegādei bieži sasniedz līdz pat 121 000 eiro. Izvēle par labu jaunam projektam bieži vien saistīta ar apzinātu ilgtermiņa ieguldījumu nekustamajā īpašumā, kas saglabā savu vērtību arī turpmākajos gados un nākotnē.
Turklāt jaunajos projektos nereti pieejamas papildu ērtības, piemēram, autostāvvietas, labiekārtotas teritorijas un koplietošanas telpas, kas palielina šo īpašumu pievilcību. Šāds mājokļu segments īpaši piesaista jaunās ģimenes un profesionāļus, kuri vēlas apvienot augstu dzīves kvalitāti ar mūsdienīgu vidi.
Sērijveida dzīvokļu iegādei hipotekārais kredīts parasti ir krietni mazāks – vidēji 47 000 eiro. Šādus mājokļus šogad izvēlējušies 32% aizņēmēju. Parasti tās ir ģimenes ar bērniem vai iedzīvotāji, kuru mājsaimniecības kopējie ienākumi mēnesī ir aptuveni 1900 līdz 3000 eiro. Šie dzīvokļi ir populāri, jo piedāvā pietiekami lielu dzīvojamo platību un ikdienai nepieciešamās ērtības par pieejamu cenu.
Hipotekārie kredīti tiek izsniegti arī privātmāju būvniecībai, tos izvēlas katrs ceturtais kredītņēmējs. Bankas eksperts norāda, ka šādu iespēju visbiežāk izvēlas ģimenes ar diviem bērniem un augstākiem ienākumiem. Vidējā kredīta summa privātmājas būvniecībai pārsniedz 165 000 eiro, un standarta līguma termiņš ir ap 26 gadiem. Populārākā vieta privātmājas būvniecībai, pēc bankas datiem, ir Pierīga.
Vēl par tēmu:
Aptauja: trešdaļa iedzīvotāju jūtas finansiāli labi, bet daudziem trūkst iespēju veidot uzkrājumus
Latvijā jau vairāku gadu garumā pieaug algas, un arī Luminor bankas aptauja liecina, ka katrs trešais Latvijas iedzīvotājs savu finanšu situāciju šogad vērtē kā labu. Tajā pašā laikā...
Lasīt tālākVairāk nekā puse rīdzinieku apsvērtu iespēju pārcelties uz laukiem vai mazpilsētu
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo pilsētā, bet jaunākā Luminor bankas aptauja liecina, ka vairāk kā puse Rīgas (55 %) un citu lielo pilsētu (50 %) iedzīvotāju apsver vai vismaz...
Lasīt tālākKatrs trešais Latvijas iedzīvotājs tuvāko piecu gadu laikā plāno iegādāties mājokli
Neskatoties uz to, ka mājokļu cenas turpina augt un to kritums tuvākajā laikā netiek prognozēts, iedzīvotāji kļūst optimistiskāki un ir novērojama lielāka pārliecība par spēju tuvākajā...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji pārskata tēriņus – priekšroka pamatvajadzībām, taupa uz ārējo izskatu un izklaidi
Augsto dzīves izmaksu dēļ Latvijas iedzīvotāji aizvien biežāk pārskata savus ikdienas tēriņus un pieņem pārdomātākus finanšu lēmumus. Savukārt jaunieši veido jaunu patēriņa kultūru...
Lasīt tālākMājokļa iegāde: pirkt mazāku vai krāt ilgāk pirmajai iemaksai
Mājokļa iegāde ir viens no nozīmīgākajiem finanšu lēmumiem dzīvē, un veidi tā sasniegšanai var būt dažādi. Luminor bankas aptauja* rāda, ka vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju (36%)...
Lasīt tālākProcentu likmju stabilitāte – ilūzija vai realitāte?
Šonedēļ Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome sanāk uz monetārās politikas sēdi, kuras laikā tiks lemts par bāzes procentu likmju jautājumu. Tirgus dalībnieki tālāku likmju samazinājumu...
Lasīt tālākLM rosina mazināt VSAOI samaksas termiņu pagarinājumu negatīvo ietekmi uz vecuma pensijas apmēru
Šā brīža normatīvajā regulējumā darba devēji nepieciešamības gadījumā var pieteikties valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) samaksas termiņa pagarinājumam, taču...
Lasīt tālākBūtiskākais pasaules ekonomikā: Eirozonas ekonomikas noskaņojums sasniedz pēdējo gadu rekordu
Oktobrī eirozonas uzņēmējdarbības noskaņojums piedzīvoja būtisku uzlabojumu – kopējais PMI indekss pieauga līdz 52,2 punktiem, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2022. gada sākuma. Uzlabojumu...
Lasīt tālākAptauja: Vairums Latvijas iedzīvotāji stabili justos ar ienākumiem virs 2000 eiro pēc nodokļu nomaksas
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju finansiālu drošību izjūt, ja ikmēneša ienākumi pēc nodokļu nomaksas sasniedz vismaz 2000 eiro. To atklāj jaunākie bankas Citadeles aptaujas dati, kas...
Lasīt tālākPusgada laikā finanšu “drošības spilvens” samazinājies trešdaļai iedzīvotāju
Finanšu uzkrājums, kas ļautu segt ikdienas izdevumus vismaz vienu mēnesi, šobrīd ir gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju. Tikmēr pārējiem finanšu “drošības spilvens” vai nu vispār...
Lasīt tālāk