Latvijas Tirgotāju asociācija atbalsta iniciatīvu neaplikt lietoto apģērbu un tekstilizstrādājumus ar dabas resursu nodokli
Iniciatīvu portālā Manabalss.lv sākta parakstu vākšana par aicinājumu neaplikt lietoto apģērbu un tekstilizstrādājumus ar dabas resursu nodokli. Iniciatīvai atbalstu paudusi arī Latvijas Tirgotāju asociācija.
Iniciatīvas autore Sintija Ilstere aicina sabiedrību salīdzināt lietotos apģērbus ar ātrās modes industrijas izstrādājumiem: “Ātrā mode ir dabai daudz kaitīgāka par apģērba iegādāšanos lietoto apģērbu veikalā. Iespēja nodot apģērbu samazina atkritumus poligonos, pasargā dzīvniekus, augu pasauli un nepiesārņo ūdeni. Lai saražotu vienu T-kreklu, ir nepieciešami 2700 litri ūdens. Pērkot lietoto apģērbu, mēs ne tikai ietaupām naudu, bet arī palīdzam planētai. Jo šis apģērbs, ko nopērkat, varēja nonākt poligonā, kur sadalīšanās ir 200 gadi, un dabā tas izdala mikroplastmasu. Padomājiet: lai uzražotu vienu pāri džinsu, ir nepieciešami 10’000 litru ūdens. Nopērkot džinsus lietotu apģērbu veikalā, mēs ietaupām ne tikai naudu, bet arī dabai tik svarīgo resursu – ūdeni. Tāpēc aicinu neaplikt lietotos apģērbus un visa veida lietotos tekstilizstrādājumus ar dabas resursu nodokli.”
“Līdz ar to mēs nevairosim lietotā tekstila nonākšanu sadzīves atkritumos, kas jau tā ir milzīga vides problēma. Veicinot atkārtoto izmantošanu, pieaug arī iespēja neatbalstīt ātro modi un tās bēdīgi slaveno ekspluatācijas praksi mazāk attīstītajās zemēs, kur ražo jauno apģērbu. Šī būs arī papildus iespēja saglabāt dabas resursus. Vairosies arī iespēja nodot nevajadzīgo apģērbu, nevis izsviest to atkritumos. Daudziem svarīga ir arī iespēja iegādāties apģērbu daudzas reizes lētāk,” pauž Ilstere.
Arī Latvijas Tirgotāju asociācija atbalsta šo iniciatīvu un līdz ar to neattiecināt uz tiem ražotāju paplašinātās atbildības sistēmu. Kā norāda Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs, tas saskan ar 2023. gada 5. jūlijā pieņemto Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem, kurā teikts, ka lietotu tekstilizstrādājumu tirgotājus ir jāizslēdz no iekļaušanas ražotāju atbildības sistēmās.
Raugoties uz citu ES valstu pieredzi, kas aprakstīta biedrības “Zaļā brīvība” 2023. gadā veiktajā pētījumā “Paplašinātas ražotāju atbildības sistēmas tekstilizstrādājumiem novērtējums un rekomendācijas šķiroto tekstilizstrādājumu sistēmas īstenošanai Latvijā” redzam, ka ne Francijā, ne Nīderlandē, kur ieviestas ražotāju atbildības sistēmas tekstilizstrādājumiem, tās neattiecas uz lietotu tekstila preču tirdzniecību. Arī Lietuvā un Igaunijā šobrīd neplāno lietotus tekstilizstrādājumus aplikt ar papildu nodokli, iekļaut ražotāju atbildības sistēmā.
“Aicinām ņemt vērā EK priekšlikumus un citu ES valstu pieredzi, neapliekot lietotus tekstilizstrādājumus ar dabas resursu nodokli, neattiecinot uz tiem paplašinātās ražotāju atbildības sistēmu!” atbalsta vēstulē iniciatīvai raksta Tirgotāju asociācija. “Atbalstīsim dabas resursu saudzēšanu, ilgtspējīgu modi un ikvienu, kurš iepērkas lietotu apģērbu un apavu veikalos!”
Vēl par tēmu:
Pirmais pusgads apdrošināšanas tirgū: vērojamas pozitīvas tendences, bet svinēt par agru
Kā rāda apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) novērojumi, 2023. gads nedzīvības apdrošināšanas tirgū iezīmējās kā riska mazināšanas un sapratnes progresa gads, pieaugot sabiedrības...
Lasīt tālākRail Baltica iekļauta vienotā Eiropas transporta koridorā ar Ukrainu
18. jūlijā stājas spēkā pārskatītā Eiropas transporta tīkla (TEN-T) regula, kuras mērķis ir uzlabot Eiropas transporta infrastruktūras savienojamību, efektivitāti, noturību un ilgtspējību....
Lasīt tālākArodbiedrības nepieļaus samazināt darbnespējas lapu apmaksu uz darbinieku rēķina
2024. gada 16. jūlijā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) organizēja domnīcu, lai kopā ar problēmjautājumā iesaistītajiem valsts puses ekspertiem izdiskutētu par darbnespējas...
Lasīt tālākDarba devēja apmaksātas studijas motivēs darbiniekus celt savu izglītības līmeni
Piedāvājot segt studiju maksu, uzņēmums iegulda gan darbiniekos, gan savā konkurētspējā, jo darbinieks iegūst papildu prasmes, kas nepieciešamas konkrētam darba devējam, turklāt tās neuzliek...
Lasīt tālākDarbu sāk parlamentārās izmeklēšanas komisija par “Rail Baltica” projekta īstenošanu
Ceturtdien, 11.jūlijā, uz sēdi pulcēsies un par darba uzdevumiem lems parlamentārās izmeklēšanas komisija par “Rail Baltica” projekta īstenošanu. Plānots, ka sēdē deputāti pārrunās...
Lasīt tālākLatvijā sākusies aveņu sezona
Biedrība “Zemnieku saeima” informē, ka Latvijā sākusies aveņu sezona un vietējās avenes jau pieejamas veikalos. Kā apliecina ogu audzētāji, uz lauka audzēto aveņu raža šogad būs...
Lasīt tālākBaltijas mazie un vidējie uzņēmumi nesteidzas ar mākslīgā intelekta ieviešanu
Reti kurš uzņēmējs mūsdienās šaubās par mākslīgā intelekta risinājumu iespējām un lietderīgumu – 87% uzņēmumu visā pasaulē uzskata, ka šīs tehnoloģijas nodrošinās viņiem...
Lasīt tālākLDDK: Virzot izmaiņas darbnespējas lapu regulējumā, valsts sāktu uzņemties lielāku atbildību par iedzīvotājiem
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) piedalījās Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Konkurētspējas un ilgtspējas trīspusējās sadarbības apakšpadomes (KITSA) sēdē,...
Lasīt tālākMinistrijas iestājas pret Valdības deklarāciju, atbalstot darba devēju iniciatīvu būtiski samazināt darba nespējas lapu apmaksu
Trešdien, 3. jūlijā, plkst. 12.00 Ekonomikas ministrijā notiks Konkurētspējas un ilgtspējas trīspusējās sadarbības apakšpadomes (KITSA) sanāksme, kurā turpināsies diskusijas par darba...
Lasīt tālākLBAS: Valsts drošība ir arī nodarbināto labklājība
Šodien Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru Kabinetam, Finanšu ministrijai, Ekonomikas ministrijai un Labklājības ministrijai par priekšlikumiem prioritātēm...
Lasīt tālāk