Latvijas Banka izlaidīs 2 eiro piemiņas monētu “Latgales keramika”
Piektdien, 5. jūnijā, Latvijas Banka izlaidīs 2 eiro piemiņas monētu “Latgales keramika”.
Latgales keramika ir iekļauta Latvijas kultūras kanonā, un tā veido vienu no spilgtākajām Latvijas kultūras zīmēm. Jaunajā piemiņas monētā ir attēlots Latgalei raksturīgs keramikas veidojums – svečturis. Tautas podniecība ilgu laiku tikusi izkopta Latgalē un Kurzemē, bet tikai Latgalē tā ir saglabājusies cauri laikiem un nodota no paaudzes paaudzē.
Jaunās piemiņas monētas nacionālās puses grafiskā dizaina autore ir māksliniece Gundega Rancāne, savukārt plastiskā veidojuma autors ir Jānis Strupulis. Monētas kopīgās puses autors ir mākslinieks Luks Luikss (Luc Luycx), un monētas materiāls un izmērs neatšķiras no citām 2 eiro apgrozības monētām.
2 eiro monētas Brilliant Uncirculated kvalitātē cena suvenīriesaiņojumā ir 7.90 eiro un iegādes limits vienai personai – 7 eksemplāri (kopējā tirāža – 5000 eksemplāru), savukārt apgrozības monētu komplekta cena ir 25.00 eiro un iegādes limits vienai personai – 7 eksemplāri (kopējā tirāža – 7000 eksemplāru).
Piemiņas monētas nacionālajā pusē ir iekalti uzraksti “LATVIJA”, “LATGALES KERAMIKA”, kā arī izlaišanas gads (2020). Monētas jostu tāpat kā visām citām Latvijas Republikas 2 eiro apgrozības monētām rotā uzraksts “DIEVS * SVĒTĪ * LATVIJU *”. Jaunā 2 eiro monēta kalta UAB Lietuvos monetų kalykla (Lietuva).
Apgrozības monētu komplektā “Latgales keramika” iekļautas 2020. gada eiro apgrozības monētas ar nominālvērtību no 1 centa līdz 2 eiro, papildus tām arī jaunā 2 eiro piemiņas monēta.
“Latgales keramika” šajā gadā būs vienīgā Latvijas Bankas izlaistā 2 eiro piemiņas monēta. Ikvienai eiro zonas valstij ir tiesības katru gadu emitēt līdz divām īpaša dizaina 2 eiro piemiņas monētām, kā arī vēl vienu piemiņas monētu kalt vairāku eiro zonas valstu kopīgas programmas ietvaros, ja tāda tiek organizēta.
Latvijas Banka turpina īpaša dizaina apgrozības monētu kalšanas tradīciju Latvijā. Eiro piemiņas monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā un citās eiro zonas valstīs.
Vēl par tēmu:
Baltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...
Lasīt tālākInformāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...
Lasīt tālāk2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība šogad saruks
Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...
Lasīt tālākVairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro
Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...
Lasīt tālākDzīvoklis par šauru – katrs desmitais iedzīvotājs plāno būvēt savu māju
Sākoties pavasara sezonai, kad tradicionāli aktivizējas būvniecības un dārza darbi, iedzīvotāju vidū pieaug interese par zemes iegādi. Kā liecina jaunākie Luminor bankas aptaujas dati,...
Lasīt tālākLatvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālāk
