Kārtība nodokļos nozīmē arī kārtību valstī
Sakārtota nodokļu sistēma ir valsts ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes pamatā. Tieši nodokļu sistēma ir tā, kas var nodrošināt valsts tālāku attīstību un cilvēku labklājību. Vienlaikus neapšaubāmi, ka nodokļu maksātājiem ir jāsaprot, kā nodokļi ietekmē valsts ekonomiku un kur iekasētā nauda tiek izlietota. Prognozējamība un stabilitāte ir svarīgi principi, kas jāievēro, ja runājam par kārtību nodokļos.
Šogad lielas izmaiņas piedzīvo nodokļu sistēma Latvijā – atbalstītas nodokļu izmaiņas, kas paredz, ka no 2021. gada par 1 procentpunktu tiks samazināta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme. Tāpat no 2021. gada līdz 1800 eiro tiks paaugstināts ienākumu slieksnis, līdz kuram piemēro ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu. Paredzams, ka šo nodokļu izmaiņu rezultātā 2021. gadā darbaspēka nodokļa slogs, salīdzinot ar Baltijas valstīm, kļūs konkurētspējīgāks. Tāpat noteikts, ka minimālā alga Latvijā pieaugs līdz 500 eiro mēnesī.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) atzinis, ka būtu ļoti svarīgi, lai nodokļu sistēma būtu taisnīga un visi cilvēki kopējā budžetā iemaksātu vienādi: “Nodokļu sistēmai jābūt taisnīgai. Ir vairāki nodokļu maksāšanas režīmi, kuros uzņēmēji maksā mazāk. Redzamākais no tiem ir mikrouzņēmuma nodoklis. Par darbinieku būtu jāmaksā vismaz minimālais sociālais nodoklis.”
Tāpēc piedāvāto nodokļu izmaiņu mērķis ir panākt vismaz minimālo sociālo nodrošinājumu katram strādājošajam Latvijā. Tāpat kā tas ir kaimiņos – Lietuvā un Igaunijā.
Tam, ka nodokļus būtu jāmaksā visiem, piekrīt arī Latvijas Kokrūpniecības federācijas padomes loceklis un SIA STIGA RM valdes loceklis Andris Ramoliņš, norādot, ka “ir jādara vēl daudz, lai attīstītu mūsu valsts starptautisko konkurētspēju. Un viens no veidiem, kā mēs to visi varam darīt, ir apzināties, ka katram no mums ir jāstrādā ne tikai vienoti, bet arī godīgi, nodrošinot, ka arī nodokļus mēs visi maksājam vienoti un tikpat godīgi – visus līdz pēdējam centam.”
“Lai arī uzskatu, ka nodokļu politikai jābūt elastīgai un pretimnākošai biznesam, esmu kategoriski pret mikrouzņēmumu nodokļu režīmu un citiem līdzīgiem atvieglinājumiem, kas no veiklu darboņu puses tiek izmantoti, lai valstij pilnā mērā nesamaksātu tai pienākošos nodokļus. Bija brīdis, kad tas bija risinājums 2008. gada krīzes seku mīkstināšanai, bet jau kādu laiku tas ir savu nepieciešamību izsmēlis. Nodokļu nemaksāšanu uzskatu par lielāko problēmu mūsu valsts ekonomikā, kas neļauj uzņēmējiem godīgi konkurēt ne tikai vietējā tirgū, bet arī starptautiski. Līdz ar to uzskatu, ka jābūt sakārtotām pamatlietām, kas rada visiem uzņēmējiem vienādus spēles noteikumus, un tad pat nodokļu likme viena procentpunkta ietvaros nav izšķiroša, lai sekmīgi konkurētu starptautiskajos tirgos,” uzskata uzņēmējs.
Vienlaikus kokrūpnieks pauda, ka attiecībā uz jaunajiem uzņēmējiem ir saprotams, ka nepieciešamas nodokļu atlaides, kas palīdzētu biznesu iesākt. “Sasniedzot zināmu rezultātu, šī atlaide varētu pārvērsties par grantu. Domāju, ka šis labvēlības periods varētu būt 3–5 gadi, jo biznesā nevar būt dāvanas bez prasībām,” sacīja Ramoliņš.
Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera pauž gandarījumu, ka Saeima spērusi soli tuvāk Latvijas uzņēmumu konkurētspējas celšanai vismaz Baltijas reģionā. Vienlaikus biedrība norāda, ka piedāvātais samazinājums ir nepietiekams, lai nodrošinātu Latvijas starptautisko konkurētspēju, tamdēļ izšķiroši svarīga loma ir līdz 2021. gada 1. jūnijam izstrādājamam valdības plānam turpmākam darbaspēka nodokļu sloga samazinājumam.
Vēl par tēmu:
Kas interesē darba devējus? Atlases speciāliste sniedz ieteikumus, kā sagatavoties darba intervijai
] Veiksmīga intervija var kļūt par izšķirošu soli karjeras attīstībā, taču lai mērķtiecīgi un pārliecinoši sagatavotos darba pārrunām, būtiski jau iepriekš pārdomāt atbildes uz...
Lasīt tālāk“LaTS” veikalos zemo cenu grozs noteikts trīs mēnešu periodam
Mazumtirdzniecības tīkla “LaTS” veikali izziņojuši zemo cenu produktu grozu, uzsverot, ka šādas cenas konkrētām pārtikas precēm būs fiksētas augustā, septembrī un oktobrī. “Atkarībā...
Lasīt tālāk2 no 3 darba devējiem nav gatavi pieņemt pensionāru darbā. Kā palikt pieprasītam?
Četri no desmit Latvijas iedzīvotājiem ir saskārušies ar diskrimināciju dažādās dzīves jomās – izglītībā, profesionālajā darbībā un veselības aprūpē. «Latvijas iedzīvotāji...
Lasīt tālākLatvijā zemāks jauniešu bezdarbs nekā ES: kā izmantot šo priekšrocību un ko sagaidīt?
[caption id="attachment_35407" align="alignnone" width="300"] Beautiful business woman looking at papers she holding in her arms while working on computer at her office[/caption] Atrast jaunu darbu...
Lasīt tālākEP pieņēmis priekšlikumus cīņai ar nekvalitatīvu preču pieplūdumu no trešo valstu internetveikaliem
Trešdien Eiropas Parlaments pieņēma priekšlikumus, lai pārvaldītu pieaugošo nekvalitatīvu un potenciāli bīstamu lētu preču pieplūdumu ES no trešo valstu interneta veikaliem. Ziņojumā,...
Lasīt tālākKatrs trešais pircējs nepabeidz pirkumu tiešsaistē lēnas piegādes dēļ
Saskaņā ar Baymard Institute 2025. gada datiem, septiņi no desmit pirkumiem internetveikalos netiek pabeigti. Starptautiskajā pētījumā izcelti trīs svarīgākie iemesli: pārāk augstas papildu...
Lasīt tālākPTAC: zemo cenu grozs kļūst pieejamāks patērētājiem
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) līdz ar Memoranda par pārtikas preču tirdzniecību (Memorands) parakstīšanu 2025. gada 27. maijā veic pārtikas lielveikalu tirdzniecības ķēžu...
Lasīt tālākIedvesmojoša vasaras pieredze: kas jauniešiem jāzina par pirmo darbu?
Pirmais darbs vasarā jauniešiem var kļūt par vērtīgu pieredzi, kas ietekmē gan nākotnes karjeras izvēli, gan veido izpratni par finanšu pratību. Tā ir pieredze, kas ļauj nopelnīt pirmo...
Lasīt tālākVai neprotam atpūsties? Katrs otrais strādā arī atvaļinājumā
Teju katram otrajam jeb 42 % Latvijas iedzīvotāju atvaļinājumā ir nācies pildīt darba pienākumus, pieslēdzoties darbam attālināti, secināts bankas Citadele veiktajā iedzīvotāju aptaujā....
Lasīt tālākApstrādes rūpniecība uzņēmusi apgriezienus, maijā izaugsmei sasniedzot 5,6%
Apstrādes rūpniecības apjoms salīdzināmajās cenās šā gada maijā pieaudzis par 5,6% pret pagājušā gada maiju, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Vairākas...
Lasīt tālāk