FM: Apstrādes rūpniecībā gads iesācies ar 1,8% izaugsmi
Šā gada janvārī apstrādes rūpniecības ražošanas apjoms salīdzināmajās cenās pieauga par 1,8% pret pērno janvāri, apjomam gada griezumā pieaugot jau otro mēnesi pēc kārtas, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt elektroenerģijas un gāzes apgādes apjoms janvārī samazinājies par 6,6%, neļaujot kopējai rūpniecībai pieaugt par vairāk nekā 0,6%.
Starp apstrādes rūpniecības apakšnozarēm šā gada janvāra izaugsmē lielākos devumus veidoja kokrūpniecība, apjomiem augot par 8,9%, tiem novembrī – janvārī palielinoties līdz līmenim, kāds tas vidēji bija pirms Krievijas sāktā kara Ukrainā. Izaugsmi janvārī nodrošināja arī nemetālisko minerālu ražošana (+32,9%) un pārtikas ražošana (+5%). Savukārt apjomi samazinājās datoru, elektronisko un optisko iekārtu (-12,9%) un metālizstrādājumu (-4,9%) ražošanā, kā arī autobūvē (-20%).
Elektroenerģijas un gāzes apgāde šā gada janvārī samazinājusies par 6,6%. Tostarp elektroenerģija ražota par 25,7% mazāk nekā pērn, samazinoties koģenerāciju elektrostaciju izlaidei, ko savukārt ietekmēja salīdzinoši siltie laikapstākļi. Attiecīgi arī dabasgāzes patēriņš janvārī sarucis par 38,8%.
Eiropas Komisijas apkopotais Latvijas apstrādes rūpniecības konfidences indekss šā gada februārī nedaudz uzlabojies pret iepriekšējo mēnesi, rūpniekiem norādot uz lielākiem pasūtījumu apjomiem. Tomēr, salīdzinot ar 2024. gada februāri, tas nav mainījies. Lai gan Eiropā kopumā apstrādes rūpniecībā konfidence ir zemā līmenī, šā gada janvārī un februārī tā uzlabojas, kas norāda uz pozitīvām iezīmēm nozarē. Arī S&P Global ziņo par apstrādes rūpniecības nozares veselības uzlabošanos eirozonā. Situācija nozarē šā gada februārī ir labākā kopš 2023. gada sākuma, ražošanas apjomiem stabilizējoties, pasūtījumu apjomiem sarūkot vairs tikai nedaudz, un optimisms par sagaidāmajiem ražošanas apjomiem nav bijis augstāks kopš 2022. gada sākuma.
Būtisku pienesumu apstrādes rūpniecības nozares attīstībā veidos pieci Atveseļošanas fonda finansēti industriālie parki, kas būs izvietoti Liepājas, Daugavpils, Valmieras, Jelgavas un Ventspils novados, kas patlaban ir būvniecības stadijā. Industriālie parki samazinās bezdarba līmeni Latvijas reģionos, kā arī veidos atbilstošu vidi produktu ražošanai ar augstāku pievienoto vērtību. Izaicinājums gan būs augsti kvalificēta darbaspēka piesaistīšana, kā arī nomnieku atrašana.
Apstrādes rūpniecības apjomi Latvijā 2024. gadā bijuši ļoti zemi un šogad veidos zemu bāzi izaugsmei, kas, uzlabojoties kopējai situācijai Eiropas Savienības rūpniecības nozarē un palielinoties pieprasījumam pēc Latvijas ražojumiem, varētu sasniegt 4-5%. Kā risks Latvijas rūpniecības nozares attīstībai pieminama ASV iespējamā importa tarifu paaugstināšana noteiktām Eiropā ražotām precēm. Pastarpinātu ietekmi veidos arī tarifu celšana Kanādā un citur ražotām precēm, tomēr precīzu ietekmi patlaban ir grūti aplēst.
Vēl par tēmu:
Rīgas lidosta vasarā piedāvās plašāko galamērķu tīklu Baltijā
Vasaras lidojumu sezonā, kas sāksies šajā nedēļas nogalē līdz ar pāreju uz vasaras laiku, Rīgas lidosta piedāvās plašāko galamērķu klāstu Baltijā – gandrīz simts tiešo lidojumu...
Lasīt tālākRīgā sākas āra kafejnīcu sezona
Ceturtdien, 27. martā, Rīgā oficiāli sākas āra kafejnīcu sezona. Šogad āra kafejnīcu darbībai pašvaldībā jau saņemts 251 pieteikums un izsniegtas 138 atļaujas. Ņemot vērā, ka...
Lasīt tālāk“Lidl” apņemas saglabāt nemainīgas cenas vairākiem simtiem produktu
“Lidl” jau atkal apliecina savu apņemšanos klientiem nodrošināt ikdienā nepieciešamos produktus par vislabākajām cenām. Kamēr citi plāno cenu pieaugumu, “Lidl” iestājas par patērētāju...
Lasīt tālākIedzīvotāju vairākums atbalsta vēja enerģijas attīstību Latvijā
Vēja enerģija ir viens no perspektīvākajiem risinājumiem Latvijas enerģētiskajai neatkarībai un klimata neitralitātei, un Latvijas iedzīvotāju vidū kopumā ir vērojams atbalsts tās izmantošanai....
Lasīt tālāk20 gadu laikā spēļu zāļu skaits Latvijā samazinājies par vairāk nekā 70%
Kopš 2005. gada azartspēļu zāļu skaits Latvijā ir sarucis par vairāk nekā 70% – 2005. gadā Latvijā bija 636 zāles, bet 2025. gada martā – 174. Spēļu zāļu skaits turpinās sarukt...
Lasīt tālākMazo un vidējo uzņēmēju vidū lielākie optimisti Lietuvā, skeptiskākie – Igaunijā
Mazo un vidējo uzņēmēju aptauja Baltic Business Outlook, ko SEB banka Baltijas valstīs veic kopš 2014. gada, atklāj būtiskas atšķirības uzņēmēju attieksmē ekonomiski strauji augošajā...
Lasīt tālākAšeradens: Latvija atbalsta jaunu ES aizsardzības finansēšanas modeli
Ceturtdien, 20. martā, finanšu ministrs Arvils Ašeradens iepazīšanās vizītē tikās ar Vācijas vēstnieci Latvijā Gudrunu Maslohu (Gudrun Masloch). Viņi pārrunāja ģeopolitiskās norises,...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis februārī bez būtiskām izmaiņām
2025. gada februārī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,3 %, un kopš janvāra tas ir pieaudzis par 0,1 procentpunktu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot...
Lasīt tālākPatiesības brīdis valdībai: birokrātija un tēriņi vai nauda valsts aizsardzībai?
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav...
Lasīt tālākTeju katrs otrais klients izvēlas pašapkalpošanās kases
Pieaugot ērtajiem norēķiniem ar maksājumu kartēm, arvien lielāku popularitāti Latvijā iemanto arī pašapkalpošanās kases veikalos. “Lidl Latvija” veikalos pašapkalpošanās kasēm priekšroku...
Lasīt tālāk