• Tweet

Aktuālās prognozes liecina, ka līdz 2050. gadam teju 76% pasaules valstu dzimstības rādītāji būs zemāki nekā nepieciešams stabilas populācijas nodrošināšanai, un arī Latvijā situācija nav iepriecinoša. Tas nozīmē, ka paļauties uz to, ka nākamā paaudze spēs nodrošināt pārtikušas vecumdienas tā brīža pensionāriem, ir riskanti. Tikmēr, neraugoties uz demogrāfiskajām prognozēm, Latvijā izskan iespēja samazināt iemaksas pensiju 2. līmenī, pārceļot 1% uz pensiju 1. līmeni, kas ir tieši atkarīgs no ekonomiski aktīvā vecuma sabiedrības daļas. Vai šāda rīcība tiešām ir izdevīga nākotnes pensionāriem un kā cilvēkam pašam pie šādām prognozēm parūpēties par finansiāli pārtikušām vecumdienām, stāsta Luminor aktīvu pārvaldīšanas un pensiju vadītājs Atis Krūmiņš.

Zema dzimstība un ierobežotas nākotnes perspektīvas

Esošā demogrāfiskā situācija un aktuālās prognozes liecina par strauju sabiedrības novecošanos un dzimstības samazināšanos. Lai izvairītos no iedzīvotāju skaita samazināšanās, kopējam dzimstības līmenim valstī būtu jābūt aptuveni 2,1 bērnam. Diemžēl pēdējos gados Latvijā ir novērojams dzimstības līmeņa samazinājums – pērn Latvijā dzimstības koeficients bija vien 1,42. Arī pasaulē situācija nav labāka – prognozes liecina, ka līdz 2050. gadam 155 no 204 pasaules valstīm dzimstības rādītājs būs zem šīs robežas, bet jau 2100. gadā šis īpatsvars varētu sasniegt pat 97% jeb 198 valstis.

Arvien samazinoties dzimstībai un sabiedrībai kļūstot vecākai, mazāks kļūs to cilvēku skaits, kas spēs uzturēt šī brīža darbspējīgos, viņiem sasniedzot pensijas vecumu. Līdz ar darbspējīgo cilvēku skaita samazināšanos, būs grūtāk nodrošināt 1. pensiju līmeņa izmaksas pieaugošam skaitam pensionāru.

Kā norāda pensiju eksperts Atis Krūmiņš, tieši pensiju 2. līmenis, kura iemaksu apjomu valdībai ir priekšlikums samazināt par 1% un novirzīt uz pensiju 1. līmeni, ir noturīgāks pret demogrāfiskajām izmaiņām, jo tie ir īsti eiro, kurus šobrīd uzskaita un investē finanšu tirgos par labu konkrētam indivīdam. Tāpēc nav pieļaujamas izmaiņas, kas var sašūpot šobrīd strādājošo cerības uz stabilu pensiju vecumdienās.

“Protams, varam cerēt uz demogrāfiskās situācijas uzlabošanos, taču balstīties uz cerībām nevis reāliem datiem nav īpaši uzticami. Šobrīd, apsverot ideju par pensiju 2. līmeņa samazināšanu un pārvirzīšanu uz pensiju 1. līmeni un argumentējot to kā ieguvumu visai sabiedrībai, tiek maldināti sociālekonomiski aktīvie iedzīvotāji, kuru pensijas tiešā mērā ietekmēs šīs pārmaiņas. Mazāks pensiju 2. līmeņa uzkrājums nozīmēs mazākas pensijas nākotnes pensionāriem, kamēr augstākas iemaksas pensiju 1. līmenī viņiem negarantē papildu līdzekļus, pārtraucot darba gaitas, jo tie ir solījumi bez reāla seguma. Šādas diskusijas un potenciālie lēmumi jau atkal sašūpo pašlaik strādājošo cilvēku uzticību Latvijas pensiju sistēmai, un kalpo par labu atgādinājumu, ka visdrošāk par savu pensiju tomēr ir rūpēties pašiem, un vislabākais laiks, kad to sākt darīt, ir tagad,” norāda Atis Krūmiņš.

Paļauties uz jaunāko paaudzi vai krāt pašiem?
Raugoties uz nākotnes perspektīvām un demogrāfiskajām prognozēm, drošākais veids, kā parūpēties par finansiāli pārtikušām vecumdienām ir proaktīva sava pensijas uzkrājuma veidošana. Proti, drošāk jau savlaicīgi pašiem sākt veidot savu pensiju uzkrājumu, piemēram, veicot iemaksas pensiju 3. līmenī, ieguldot akcijās vai obligācijās vai izvēloties kādu citu uzkrājuma veidošanas rīku.

Piemēram, uzkrājuma veidošana, izmantojot 2. un 3. līmeni, ir efektīvs veids, kā parūpēties par savu labklājību vecumdienās. Iemaksas pensiju 2. līmenī veic darba devējs, ikmēnesi iemaksājot 6% no darba algas, turpretim dalība pensiju 3. līmenī ir brīvprātīga. Ikvienam, kas izvēlas veikt iemaksas pensiju 3. līmenī, pašam ir iespēja noteikti iemaksu apjomu un regularitāti. Pensiju eksperts gan vērš uzmanību – lai izveidotu stabilu uzkrājumu, svarīgi veikt regulāras iemaksas, kuru apjoms laika gaitā tiek palielināts, piemēram, proporcionāli algas pieaugumam.. Tāpat būtiski ir izvēlēties vecumam atbilstošākos pensiju 2. un 3. līmeņa plānus, lai gūtu vislabākos finansiālos “labumus” ilgtermiņā. Gados jaunākiem cilvēkiem ieteicams izvēlēties plānus, kur procentuāli lielāka daļa tiek ieguldīta akciju indeksu fondos, savukārt, ja pensijas vecums vairs nav aiz kalniem, tad piemērotāki ir plāni, kas ir pakļauti nelielām kapitāla svārstībām.

“Ekonomiskā situācija un darba tirgus var krasi mainīties, un tas, kas šodien vēl izskatās droši, var sagādāt izaicinājumus nākotnē. Tāpēc neatkarīgi no tā, kā mēs izvēlamies uzkrāt kapitālu, svarīgi ir to uzsākt jau savlaicīgi un mērķtiecīgi īstenot visas dzīves laikā. Tādā veidā iespējams parūpēties par finansiālo drošību, lielāku izvēles brīvību, kā arī neatkarīgām vecumdienām, neskatoties uz “ārējiem” apstākļiem,” izceļ pensiju eksperts Atis Krūmiņš.