Pusgada laikā finanšu “drošības spilvens” samazinājies trešdaļai iedzīvotāju

Finanšu uzkrājums, kas ļautu segt ikdienas izdevumus vismaz vienu mēnesi, šobrīd ir gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju. Tikmēr pārējiem finanšu “drošības spilvens” vai nu vispār nav (31%), vai ar to pietiks ne ilgāk kā vienam mēnesim (21%). Turklāt katrs trešais no tiem, kuriem uzkrājums ir, pēdējo sešu mēnešu laikā bija spiests to sākt izmantot, liecina SEB bankas veiktās aptaujas dati.
Vīrieši nedaudz biežāk nekā sievietes izjūt lielāku finansiālo stabilitāti – finanšu uzkrājums ir 53% vīriešu un 44% sieviešu. Vienlaicīgi sievietes biežāk atzīst, ka viņām vispār nav uzkrājuma – 34% pret 28%.
Bez uzkrājuma biežāk ir jaunieši līdz 29 gadu vecumam (37%) un iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 49 gadiem (34%). Savukārt finansiāli visdrošāk jūtas respondenti vecumā no 60 līdz 74 gadiem – šajā grupā gandrīz 60% norāda, ka viņiem ir uzkrājums vismaz vienam mēnesim, bet tikai 27% atzīst, ka uzkrājuma nav.
SEB bankas Finanšu pratības mentore Linda Šablinska skaidro: “Uzkrājuma veidošana nenozīmē uzreiz atlikt lielas summas vai būtiski mainīt savu ikdienu. Galvenais ir apzināties nepieciešamību – saņemot algu, vispirms samaksāt sev, krāt ar konkrētu mērķi un atlikt kaut nelielu summu, bet regulāri. Vienkāršākais risinājums ir automātiskais maksājums uz krājkontu. Pat 10 vai 20 eiro mēnesī, kas tiek konsekventi atlikti, var kļūt par pamatu finanšu “drošības spilvenam”. Nemanāmi papildināt uzkrājumu palīdz arī Digitālā krājkase, kurā nauda uzkrājas katru reizi, kad maksājat ar karti. Ja uzkrājumam ir konkrēts mērķis – piemēram, trīs mēnešu izdevumu segšana vai sapņu ceļojums – tas padara šo procesu jēgpilnu un motivējošu.”
Uzkrājums ir palielinājies katram piektajam
Pēdējo sešu mēnešu laikā palielināt uzkrājumu ir izdevies vien katram piektajam (21%) no tiem, kuri vispār to veido. Savukārt vairāk nekā trešdaļai (36%) bija nepieciešamība uzkrājumu izmantot, līdz ar to finanšu “drošības spilvens” kļuva plānāks.
Vēl 42% aptaujāto norāda, ka viņu uzkrājums palika nemainīgs – tas nozīmē, ka pat tad, ja daļa no uzkrājuma tika izmantota, piemēram, vasaras atvaļinājumam, tā tika atjaunota.
Sievietes biežāk nekā vīrieši bija spiestas izmantot uzkrājumu, savukārt vīrieši biežāk norāda, ka viņiem izdevies uzkrājumu palielināt.
Pēc Lindas Šablinskas vārdiem, laiku pa laikam izmantot daļu no uzkrājuma ir pilnīgi normāli – tieši tam uzkrājums ir domāts. Tā ir iespēja segt neparedzētus vai tieši otrādi – plānotus izdevumus. Tomēr svarīgi pēc tam uzkrājumu atjaunot līdz līmenim, kas ļauj justies finansiāli droši.
Vēl par tēmu:
Ar vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu
Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...
Lasīt tālākNo “vieglas naudas” līdz noziegumam: kā darbojas naudas mūļu shēmas
Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi...
Lasīt tālākSkola beigusies – sākas finanšu patstāvība
Līdz ar mācību gada noslēgumu daudzi jaunieši sāk plānot vasaras ieceres – pirmo darbu, ceļojumus, festivālus vai ikdienas tēriņus kopā ar draugiem. Daļai šī vasara būs arī sagatavošanās...
Lasīt tālākPlānotas izmaiņas Noguldījumu garantiju fonda iemaksu kārtībā – paredz atcelt sākotnējo iemaksu un mazināt slogu kredītiestādēm
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja steidzamības kārtā virzītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā. Tie paredz izmaiņas...
Lasīt tālākTelefonkrāpnieki arvien dod priekšroku taustāmam guvumam – skaidrai naudai un zeltam
Lai gan iedzīvotāju informētība par finanšu krāpniecību pieaug, krāpnieku metodes arī turpina mainīties un pilnveidoties. Luminor novērojumi liecina, ka telefonkrāpniecības gadījumos noziedznieki...
Lasīt tālākBaltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...
Lasīt tālākInformāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...
Lasīt tālāk2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība šogad saruks
Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...
Lasīt tālākVairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro
Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...
Lasīt tālāk