Pusgada laikā finanšu “drošības spilvens” samazinājies trešdaļai iedzīvotāju

Finanšu uzkrājums, kas ļautu segt ikdienas izdevumus vismaz vienu mēnesi, šobrīd ir gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju. Tikmēr pārējiem finanšu “drošības spilvens” vai nu vispār nav (31%), vai ar to pietiks ne ilgāk kā vienam mēnesim (21%). Turklāt katrs trešais no tiem, kuriem uzkrājums ir, pēdējo sešu mēnešu laikā bija spiests to sākt izmantot, liecina SEB bankas veiktās aptaujas dati.
Vīrieši nedaudz biežāk nekā sievietes izjūt lielāku finansiālo stabilitāti – finanšu uzkrājums ir 53% vīriešu un 44% sieviešu. Vienlaicīgi sievietes biežāk atzīst, ka viņām vispār nav uzkrājuma – 34% pret 28%.
Bez uzkrājuma biežāk ir jaunieši līdz 29 gadu vecumam (37%) un iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 49 gadiem (34%). Savukārt finansiāli visdrošāk jūtas respondenti vecumā no 60 līdz 74 gadiem – šajā grupā gandrīz 60% norāda, ka viņiem ir uzkrājums vismaz vienam mēnesim, bet tikai 27% atzīst, ka uzkrājuma nav.
SEB bankas Finanšu pratības mentore Linda Šablinska skaidro: “Uzkrājuma veidošana nenozīmē uzreiz atlikt lielas summas vai būtiski mainīt savu ikdienu. Galvenais ir apzināties nepieciešamību – saņemot algu, vispirms samaksāt sev, krāt ar konkrētu mērķi un atlikt kaut nelielu summu, bet regulāri. Vienkāršākais risinājums ir automātiskais maksājums uz krājkontu. Pat 10 vai 20 eiro mēnesī, kas tiek konsekventi atlikti, var kļūt par pamatu finanšu “drošības spilvenam”. Nemanāmi papildināt uzkrājumu palīdz arī Digitālā krājkase, kurā nauda uzkrājas katru reizi, kad maksājat ar karti. Ja uzkrājumam ir konkrēts mērķis – piemēram, trīs mēnešu izdevumu segšana vai sapņu ceļojums – tas padara šo procesu jēgpilnu un motivējošu.”
Uzkrājums ir palielinājies katram piektajam
Pēdējo sešu mēnešu laikā palielināt uzkrājumu ir izdevies vien katram piektajam (21%) no tiem, kuri vispār to veido. Savukārt vairāk nekā trešdaļai (36%) bija nepieciešamība uzkrājumu izmantot, līdz ar to finanšu “drošības spilvens” kļuva plānāks.
Vēl 42% aptaujāto norāda, ka viņu uzkrājums palika nemainīgs – tas nozīmē, ka pat tad, ja daļa no uzkrājuma tika izmantota, piemēram, vasaras atvaļinājumam, tā tika atjaunota.
Sievietes biežāk nekā vīrieši bija spiestas izmantot uzkrājumu, savukārt vīrieši biežāk norāda, ka viņiem izdevies uzkrājumu palielināt.
Pēc Lindas Šablinskas vārdiem, laiku pa laikam izmantot daļu no uzkrājuma ir pilnīgi normāli – tieši tam uzkrājums ir domāts. Tā ir iespēja segt neparedzētus vai tieši otrādi – plānotus izdevumus. Tomēr svarīgi pēc tam uzkrājumu atjaunot līdz līmenim, kas ļauj justies finansiāli droši.
Vēl par tēmu:
Cik liela alga nepieciešama jaunietim, lai saņemtu mājokļa kredītu?
Nereti valda priekšstats, ka mājokļa kredīts ir pieejams tikai cilvēkiem ar ļoti augstiem ienākumiem. Tomēr Citadele bankas dati rāda, ka visbiežāk mājokli iegādājas jaunieši, kuru mājsaimniecības...
Lasīt tālākTrīs, sešu vai 12 mēnešu Euribor likme mājokļa kredītam – ko labāk izvēlēties?
Augot inflācijai Eiropā, Eiropas Centrālā banka maina likmes, lai stabilizētu ekonomiku, līdz ar to mājokļa kredītņēmēji rūpīgāk izvērtē aizdevuma nosacījumus. Viens no biežākajiem...
Lasīt tālākKrāpšana nenotiek tikai vienreiz: kas jāzina par atkārtotiem riskiem
Finanšu krāpšana visbiežāk nemaz nebeidzas ar vienu gadījumu – pēc naudas zaudēšanas cilvēks krāpnieku mērķī var nonākt atkārtoti. Lai turpinātu shēmu, krāpnieki var uzdoties par juristiem...
Lasīt tālākTrīs mazi tirgi vai viens spēcīgs reģions? Baltijai jāapvieno spēki kapitāla piesaistē
Baltijas valstu kapitāla tirgus pēdējos gados ir panācis redzamu progresu. Obligāciju emisiju apjoms sasniedzis rekordaugstu līmeni. Pieaug privāto investoru aktivitāte, un Baltijas valstu vērtspapīri...
Lasīt tālākMantot var ne tikai mājokli, bet arī kredītu: kas jāzina mantiniekiem?
Tuvinieka zaudējums nereti nozīmē ne tikai emocionālu slodzi, bet arī praktiskus un juridiskus pienākumus. Lai gan mantojumu visbiežāk saista ar nekustamo īpašumu, automašīnu, naudas uzkrājumiem...
Lasīt tālākCeļojumu sezonā trīskāršojas naktsmītņu rezervāciju krāpšanas gadījumi
Aktīvā ceļojumu sezona kļuvusi par labvēlīgu laiku arī krāpniekiem. Banka Citadele novērojusi, ka arvien biežāk iedzīvotāji saņem viltus ziņojumus par naktsmītņu rezervācijām, kurās...
Lasīt tālākMājokļu kredītu skaits Latvijas novados trīs gados pieaudzis trīs reizes
Pēdējo trīs gadu laikā Latvijas novados Luminor izsniegto mājokļu kredītu apmērs ir trīskāršojies, liecina bankas dati. Lai gan mājokļu kreditēšana joprojām koncentrējas Rīgā un Pierīgā,...
Lasīt tālākFinanšu ministrija aktualizē vidēja termiņa makroekonomiskās un fiskālās prognozes
Finanšu ministrija ir aktualizējusi indikatīvās vidēja termiņa makroekonomisko un fiskālo rādītāju prognozes, ņemot vērā jaunākās ekonomikas attīstības tendences un ģeopolitisko situāciju....
Lasīt tālākSvinības, kāzas un ceļojumi bez lieka finanšu sloga: ko izvērtēt pirms lieliem tēriņiem
Kāzas, medusmēnesis vai ilgi lolots sapņu ceļojums daudziem ir vieni no nozīmīgākajiem dzīves notikumiem, kuru īstenošanai nereti nepieciešama rūpīga plānošana un salīdzinoši lieli izdevumi....
Lasīt tālākLatvijas Banka izlaiž zelta monētu komplektu “Zelta sēkliņas”
Ceturtdien, 2. jūlijā, Latvijas Banka izlaidīs unikālu zelta kolekcijas monētu komplektu “Zelta sēkliņas”. Monētu komplekts sastāv no piecām vienādām sēkliņas formas zelta monētām,...
Lasīt tālāk