Mājokļa iegāde: pirkt mazāku vai krāt ilgāk pirmajai iemaksai

Mājokļa iegāde ir viens no nozīmīgākajiem finanšu lēmumiem dzīvē, un veidi tā sasniegšanai var būt dažādi. Luminor bankas aptauja* rāda, ka vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju (36%) vispirms iegādātos mazāku mājokli, ko var atļauties šobrīd, kamēr 31% krātu ilgāk un uzreiz iegādātos lielāku ilgtermiņa mājvietu. Šis rādītājs ir augstāks nekā pārējās Baltijas valstīs. Tikai 3% iedzīvotāju plāno īrēt ilgtermiņā, kamēr katrs piektais plāno dzīvot jau esošā ģimenes īpašumā. Iedzīvotāju paradumus un to, kāpēc mazāka īpašuma iegāde vispirms var būt ilgtermiņā izdevīgāka, skaidro Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.
Latvijā biežāk izvēlas krāt lielākam mājoklim nekā kaimiņvalstīs
Latvieši ir konservatīvāki nekā pārējie Baltijas valstu iedzīvotāji, domājot par sava pirmā mājokļa iegādi. Kamēr Latvijā 36% būtu gatavi vispirms iegādāties mazāku mājokli un vēlāk pārvākties uz lielāku, Igaunijā gandrīz puse iedzīvotāju (49%) izvēlētos šādu stratēģiju, bet Lietuvā 44%.
“Mūsu dati liecina, ka pirmo mājokli ar bankas atbalstu iedzīvotāji iegādājas apmēram 26 līdz 35 gadu vecumā. Mazāks īpašums, kas atbilst finanšu situācijai šobrīd, var kļūt par sākumu ceļā uz lielāku īpašumu nākotnē, jo tā vērtība laika gaitā var pieaugt un, to pārdodot, daļu no summas var novirzīt pirmajai iemaksai. Iedzīvotāji izvēlas mainīt mājokli dažādu iemeslu dēļ, piemēram, var būt nepieciešama lielāka dzīvesvietas platība, ir vēlme būt tuvāk izglītības iestādēm, pilsētas centram vai tieši pretēji, vēlme pārvākties ārpus pilsētas. Liela loma ir arī mājokļa energoefektivitātei, kas ietekmē ikdienas izmaksas par mājokļa uzturēšanu. Tas, kādu mājokli konkrētajā brīdī varēs atļauties, ir atkarīgs no pieejamajiem līdzekļiem un jau esošajām finansiālajām saistībām, kā arī citiem individuāliem apstākļiem,” norāda Kaspars Sausais.
Gandrīz 40% no mājokļa kredītiem tiek izsniegti ar līdzaizņēmēju un 42% tiek izsniegti ar valsts atbalsta programmu pirmajai iemaksai.
Otrā populārākā stratēģija – krāt ilgāk, bet lielākam mājoklim
Otra populārākā pieeja ir krāt ilgāk, lai uzreiz iegādātos plašāku mājokli, kas atbilst ilgtermiņa vajadzībām jeb kā citi saka – visam mūžam. Šo stratēģiju izvēlas 31% Latvijas iedzīvotāju. Tomēr, kamēr tiek krāts, arī mājokļu cenas un ekonomiskie apstākļi var mainīties, piemēram, augt inflācija.
Iespēju ilgāk krāt, lai iegādātos lielāku mājokli ilgtermiņā, biežāk izvēlas rīdzinieki (42%) un mājsaimniecības, kurās ir vismaz divi cilvēki.
Mājoklis kā ilgtermiņa ieguldījums
Esošs hipotekārais kredīts dzīvesvietas maiņai noteikti netraucē, tas pat var palīdzēt iegādāties piemērotāku mājokli. Piemēram, ja ģimenes pieauguma dēļ vajadzīgs lielāks mājoklis, tad esošo īpašumu iespējams izīrēt vai pārdot, par daļu no iegūtajiem līdzekļiem sedzot kredīta atlikumu vai izmantot to kā pirmo iemaksu.
Izvēloties pirmo mājokli, būtiski ir vērtēt tā atrašanās vietu, energoefektivitāti, uzturēšanas izmaksas un nākotnes pārdošanas iespējas, jo tieši šie faktori nosaka īpašuma vērtības pieaugumu un spēju kalpot kā pamatam nākamajam solim. Pats būtiskākais ir izvērtēt savu esošo situāciju un nākotnes plānus, un, pirms ķerties pie mājokļa iegādes, izprast, ko tieši vēlies un ko šobrīd vari atļauties.
Vēl par tēmu:
Latvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālākLatvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu
Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...
Lasīt tālākZeme ir, bet būvēt nedrīkst: ko zināt pirms zemes gabala iegādes?
Izvēloties zemes gabalu privātmājas būvniecībai, uzmanību visbiežāk piesaista skaista ainava, cena vai attālums līdz pilsētas infrastruktūrai. Tomēr bankas pieredze rāda, ka tieši vides...
Lasīt tālākPensijā pavadīsim līdz 20 gadiem: kā tam sagatavoties finansiāli
Latvijas iedzīvotāji pensijā pavadīs ievērojamu dzīves daļu, tāpēc stabils uzkrājums vecumdienām kļūst kritiski svarīgs. Pensijas vecums Latvijā ir 65 gadi, un mūža ilgums turpina...
Lasīt tālākPlāno atvieglot iedzīvotājiem piekļuvi informācijai par savām kredītsaistībām
Lai iedzīvotājiem būtu vienkāršāk iegūt pilnīgu informāciju par savām finanšu saistībām un kredītspēju, Saeima ceturtdien, 5.martā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā...
Lasīt tālākKrāpnieki sasnieguši gandrīz ikvienu – 86 % iedzīvotāju saskārušies ar krāpšanas mēģinājumiem
Krāpšanas mēģinājumi Latvijā ir kļuvuši par daļu no sabiedrības ikdienas – ar tiem pēdējā gada laikā saskārušies 86 % iedzīvotāju, liecina bankas Citadele aptauja. Turklāt 28 %...
Lasīt tālāk