Latvijas iedzīvotāji pārskata tēriņus – priekšroka pamatvajadzībām, taupa uz ārējo izskatu un izklaidi

Augsto dzīves izmaksu dēļ Latvijas iedzīvotāji aizvien biežāk pārskata savus ikdienas tēriņus un pieņem pārdomātākus finanšu lēmumus. Savukārt jaunieši veido jaunu patēriņa kultūru – mazāk spontānu pirkumu, vairāk ilgtspējīgas un pārdomātas izvēles, liecina bankas Citadele aptauja.
Aptaujas dati liecina, ka 27 % iedzīvotāju samazina izdevumus skaistumkopšanas pakalpojumiem un apģērba iegādei. Īpaši izteikta šī tendence ir jauniešu vidū — 41 % vecumā no 18 līdz 29 gadiem izvēlas iegādāties apģērbu uz atlaidēm, lietoto apģērbu veikalos vai vienkārši pērk mazāk. Turklāt 26 % respondentu norāda, ka taupa visās izdevumu kategorijās, savukārt tikai 10 % uzskata, ka var atļauties netaupīt.
“Latvijas iedzīvotāji arvien rūpīgāk domā par saviem tēriņiem – cilvēki vairāk pārdomā, ko pirkt, un dod priekšroku pamatvajadzībām un ilgtspējīgām izvēlēm. Īpaši tas redzams jauniešu vidū – viņi elastīgāk pielāgo savus paradumus, biežāk izvēlas pārvietoties ar velosipēdu vai kājām, izmanto koplietošanas risinājumus un dod priekšroku videi draudzīgākiem un ekonomiskākiem risinājumiem. Jaunieši taupīšanu bieži uztver nevis kā ierobežojumu, bet kā iespēju dzīvot saskaņā ar savām vērtībām, veidojot jaunu, pārdomātu patēriņa kultūru,” skaidro bankas Citadele Baltijas klientu pieredzes vadītāja Ginta Zemgale.
Aptauja atklāj, ka 31 % aptaujāto samazina izdevumus arī brīvā laika aktivitātēm, savukārt katrs ceturtais iedzīvotājs (24 %) taupa uz ceļojumiem un kultūras pasākumiem — koncertiem, kino un izstādēm. Tikmēr uz pārtiku mēģina ietaupīt 19 % iedzīvotāju, kas norāda, ka šie izdevumi joprojām ir uzskatāmi par grūti samazināmiem.
Arī transporta izmaksas ir viena no jomām, kurā tiek meklēti risinājumi, — 21 % respondentu cenšas ierobežot tēriņus šajā kategorijā, un īpaši izteikti tas vērojams jauniešu un Rīgas iedzīvotāju vidū. Savukārt komunālie un mājokļa izdevumi ir vismazāk elastīgi — taupīt šajā kategorijā izdodas tikai 8 % aptaujāto.
“Bērnu aprūpes, veselības un mājokļa izdevumi ir tās jomas, kurās cilvēkiem visgrūtāk ietaupīt — tās ir pamatvajadzības, no kurām atteikties vienkārši nav iespējams. Tikai 7 % aptaujāto uzskata, ka var ietaupīt uz mājokļa izdevumiem, piemēram, komunālajiem maksājumiem, elektrību vai internetu. Tas norāda, ka, pat mainot patēriņa paradumus, pamatvajadzības un ģimenes labklājība paliek prioritāte,” norāda Ginta Zemgale.
Aptauja atklāj arī sociāldemogrāfiskas atšķirības – jaunieši visbiežāk taupa uz modi, izklaidi un transportu, savukārt cilvēki vecumā virs 50 gadiem biežāk taupa visās izdevumu pozīcijās kopumā. Rīgā un Pierīgā iedzīvotāji vairāk samazina izdevumus kultūrai un transportam, bet reģionos — arī pārtikai. Dzimumu griezumā sievietes biežāk pārskata izdevumus skaistumkopšanai, savukārt vīrieši biežāk norāda, ka taupa visās jomās.
Iedzīvotāju aptauju banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2025. gada septembrī, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Vēl par tēmu:
Plāno atvieglot iedzīvotājiem piekļuvi informācijai par savām kredītsaistībām
Lai iedzīvotājiem būtu vienkāršāk iegūt pilnīgu informāciju par savām finanšu saistībām un kredītspēju, Saeima ceturtdien, 5.martā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā...
Lasīt tālākKrāpnieki sasnieguši gandrīz ikvienu – 86 % iedzīvotāju saskārušies ar krāpšanas mēģinājumiem
Krāpšanas mēģinājumi Latvijā ir kļuvuši par daļu no sabiedrības ikdienas – ar tiem pēdējā gada laikā saskārušies 86 % iedzīvotāju, liecina bankas Citadele aptauja. Turklāt 28 %...
Lasīt tālākKāda ir Latvijas pensiju sistēma, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm?
Ikgadējais Mercer globālais pensiju indeksa pētījums rāda, ka pensiju sistēmu kvalitāte pasaulē pakāpeniski uzlabojas. Lai gan Latvija šajā indeksā netiek tieši apskatīta, ekspertu vērtējumā2...
Lasīt tālākEirozonas inflācija un EURIBOR: ko gaidīt tuvākajā laikā?
Pieņemot lēmumus par bāzes procentu likmēm eirozonā, Eiropas Centrālā banka (ECB) īpašu uzmanību pievērš inflācijas rādītājiem – gan to attīstībai, gan īstermiņa prognozēm, kas...
Lasīt tālākIedzīvotāju ienākuma nodoklis no pensijas līdz 1000 eiro vairs netiek ieturēts
Tuvojoties jaunam gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas periodam, Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka nodokļa atmaksa iespējama tikai tad, ja iedzīvotāju ienākuma nodoklis...
Lasīt tālākEM: nebanku patērētāju kreditēšanas reforma apdraud patērētāju tiesību aizsardzību
Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais informatīvais ziņojums “Par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu” nav datos balstīts un pamatots,...
Lasīt tālākMājokļu cenas Rīgā zemākas nekā Tallinā un Viļņā, atšķirība ir pat divkārša
Rīgā ir zemākās mājokļu cenas Baltijas galvaspilsētu vidū, taču tās turpina pieaugt un tirgus aktivitāte saglabājas. Pērn galvaspilsētā mājokļu tirgus piedzīvoja augstāko aktivitāti...
Lasīt tālākKāzas augustā: cik jāatliek, lai pietiktu?
Bildinājums Valentīndienā ir tikpat iederīgs kā kāzas vasarā. Un tas nav tikai romantisks pieņēmums – kā liecina Valsts statistikas pārvaldes dati, jau vairākus gadus populārākais kāzu...
Lasīt tālākKam jāmaksā par randiņu? Jaunieši lauž tradīcijas
Kamēr vairāk nekā puse jeb 56 % Latvijas iedzīvotāju joprojām uzskata, ka rēķins jāsedz vīrietim, jaunākā paaudze arvien biežāk izvēlas citu pieeju – vienošanos un vienlīdzību tradicionālā...
Lasīt tālākStrādājošie šogad necer uz būtisku algu pieaugumu
Latvijas darba tirgū šobrīd iezīmējas interesants kontrasts – kamēr statistika rāda stabilu algu kāpumu, paši strādājošie savās gaidās kļuvuši ievērojami piesardzīgāki. Gandrīz...
Lasīt tālāk