Procentu likmju stabilitāte – ilūzija vai realitāte?

Šonedēļ Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome sanāk uz monetārās politikas sēdi, kuras laikā tiks lemts par bāzes procentu likmju jautājumu. Tirgus dalībnieki tālāku likmju samazinājumu negaida – viņi uzskata, ka pašreizējais līmenis saglabāsies vismaz līdz 2026. gada beigām. Tomēr prakse rāda, ka šādas prognozes nereti izrādās kļūdainas, tādēļ pārāk droša paļaušanās uz šo scenāriju var likt vilties.
Kāpēc tiek prognozēts, ka ECB ieturēs pauzi?
Šī gada jūnijā Eiropas Centrālā banka samazināja bāzes procentu likmi līdz 2 %, tomēr tirgus dalībnieki neparedz turpmākus samazinājumus. Šīs prognozes balstās uz diviem galvenajiem faktoriem. Pirmkārt, pašreizējais bāzes likmju līmenis tiek uzskatīts par neitrālu – tas vairs nebremzē ekonomikas izaugsmi, bet vienlaikus arī palīdz saglabāt cenu stabilitāti. Otrkārt, eirozonā inflācijas palēnināšanās ir apstājusies, un jaunākie ekonomiskie rādītāji neliecina par turpmāku ekonomikas vājināšanos. Tāpēc pastāv uzskats, ka ECB ieturēs ilgāku pauzi – turpmāka bāzes likmju samazināšana eirozonā šobrīd šķiet maz ticama.
Ko var ietekmēt Vācijas ekonomikas bremzēšanās?
Tomēr Vācijas ekonomikas dati rāda pretēju tendenci – valsts rūpniecības rādītāji atkal sāk vājināties. Kravu pārvadājumu Vācijā indekss, kas labi atspoguļo šī brīža ražošanas aktivitāti, signalizē par jaunu rūpniecības lejupslīdes posmu. Rodas jautājums – vai tas ir tikai īslaicīgs palēninājums pēc tarifu šoka vai tomēr dziļākas konkurētspējas zuduma pazīme?
Turklāt arī bankas Citadele prognozes norāda uz turpmāku Vācijas rūpniecības vājināšanos. Ja lielāko Eiropas valstu ekonomika turpinās demonstrēt vājuma pazīmes, tas var paātrināt inflācijas kritumu eirozonā un pamudināt ECB atkārtoti samazināt likmes.
2026. gada sākums var kļūt par lūzuma punktu ECB politikā
Līdz 2025. gada beigām no ECB monetārajā politikā netiek gaidītas būtiskas izmaiņas – oktobrī un decembrī lēmumi par procentu likmju izmaiņām, visticamāk, netiks pieņemti. Tomēr 2026. gada februāra sēde var kļūt par pagrieziena punktu.
Pašlaik tirgi iespēju, ka procentu likmes tiks samazinātas, vērtē tikai ar 11 % ticamību. Taču, vājinoties makroekonomiskajiem rādītājiem, šī varbūtība var pieaugt līdz pat 50 %. Šādā gadījumā nākamā gada sākumā ECB Padomē varētu gaidīt ļoti karstas diskusijas.
Tirgus gaida stabilitāti, bet viss atkarīgs no Vācijas ekonomikas
Pašlaik tirgus dalībnieki šķiet it kā iemiguši – viņi līdz pat 2026. gada beigām paredz ECB monetārās politikas stabilitāti. Taču realitātē viss būs atkarīgs no Vācijas ekonomikas attīstības trajektorijas. Ja vājināšanās turpināsies, 2026. gadā varam pieredzēt ne vienu, bet vairākus likmju samazinājumus ar ilgākām pauzēm to starplaikā.
Visticamāk, ECB centīsies saglabāt līdzsvaru – stimulēt ekonomiku, vienlaikus kontrolējot inflāciju.
Vēl par tēmu:
Latvijas Banka izlaiž zelta monētu komplektu “Zelta sēkliņas”
Ceturtdien, 2. jūlijā, Latvijas Banka izlaidīs unikālu zelta kolekcijas monētu komplektu “Zelta sēkliņas”. Monētu komplekts sastāv no piecām vienādām sēkliņas formas zelta monētām,...
Lasīt tālākMājokļu tirgū saglabājas cenu kāpums, īpaši jauno projektu segmentā
Mājokļu tirgū turpinās cenu pieaugums, īpaši jauno projektu segmentā. Dati par plānotajiem darījumiem no nekustamo īpašumu vērtējumiem, kas tiek izmantoti finansēšanas lēmumu pieņemšanā...
Lasīt tālākPensiju 2. līmenis nav tikai sistēmas daļa – vairumam tas ir galvenais uzkrājums nākotnei
Pensiju 2. līmenis joprojām ir izplatītākais veids, kā Latvijas iedzīvotāji veido uzkrājumus vecumdienām – to kā reālu uzkrājumu veidošanas instrumentu savā ikdienā norāda 67 % aptaujāto,...
Lasīt tālākPirmā bankas karte bērnam – kāpēc tā nepieciešama un cik agrā vecumā?
Iestājoties siltākam laikam, bērni un jaunieši arvien vairāk laika pavada ārpus mājas – dodas uz sporta nometnēm, ekskursijām un bauda brīvlaiku kopā ar vienaudžiem. Līdz ar to vecākiem...
Lasīt tālākAptauja: 41 % iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek mazāk nekā 100 eiro
41 % Latvijas iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek ne vairāk kā 100 eiro, kas liecina par saspringtu ikdienas budžetu lielai daļai sabiedrības, atklāj pēc “Bigbank” Latvijas filiāles...
Lasīt tālākPētījums: 59% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pensiju 2. līmeņa uzkrājumu izņemšana samazinātu ienākumus vecumdienās
Vērtējot publiskajā telpā izskanējušās diskusijas par iespēju izņemt pensiju 2. līmeņa uzkrājumu pirms pensijas vecuma sasniegšanas, lielākā daļa jeb 59% Latvijas iedzīvotāju atzīst,...
Lasīt tālākKredītiestāžu parādi ārpustiesas atgūšanā pirmo reizi pārsnieguši vienu miljardu eiro
Patērētāju tiesību aizsardzības centra apkopotie dati par ārpustiesas parādu atgūšanas nozari 2025. gadā liecina, ka kredītiestāžu parādu portfelis ārpustiesas atgūšanā pārskatā analizētajā...
Lasīt tālākKatrs trešais Latvijas iedzīvotājs nevar atļauties nedēļu ilgu atvaļinājumu
Sācies atvaļinājumu laiks. Kamēr daudzi plāno atpūtas braucienus, teju katrs trešais jeb 28,9 % Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties pavadīt nedēļu ilgu atvaļinājumu prom no mājām, liecina...
Lasīt tālākBrīdina par telefonkrāpniecības shēmu VSAA vārdā
Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš informē par šobrīd populāro krāpniecības shēmu – zvanu Valsts sociālās...
Lasīt tālākAptauja: 92% iedzīvotāju izjūt finanšu stresu, trešdaļai tas ietekmē darba sniegumu
Finanšu stress Latvijā joprojām ir plaši izplatīta problēma, kas ietekmē ne tikai iedzīvotāju emocionālo labsajūtu, bet arī darba produktivitāti. Jaunākā Swedbank Finanšu institūta veiktā...
Lasīt tālāk