Procentu likmju stabilitāte – ilūzija vai realitāte?

Šonedēļ Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome sanāk uz monetārās politikas sēdi, kuras laikā tiks lemts par bāzes procentu likmju jautājumu. Tirgus dalībnieki tālāku likmju samazinājumu negaida – viņi uzskata, ka pašreizējais līmenis saglabāsies vismaz līdz 2026. gada beigām. Tomēr prakse rāda, ka šādas prognozes nereti izrādās kļūdainas, tādēļ pārāk droša paļaušanās uz šo scenāriju var likt vilties.
Kāpēc tiek prognozēts, ka ECB ieturēs pauzi?
Šī gada jūnijā Eiropas Centrālā banka samazināja bāzes procentu likmi līdz 2 %, tomēr tirgus dalībnieki neparedz turpmākus samazinājumus. Šīs prognozes balstās uz diviem galvenajiem faktoriem. Pirmkārt, pašreizējais bāzes likmju līmenis tiek uzskatīts par neitrālu – tas vairs nebremzē ekonomikas izaugsmi, bet vienlaikus arī palīdz saglabāt cenu stabilitāti. Otrkārt, eirozonā inflācijas palēnināšanās ir apstājusies, un jaunākie ekonomiskie rādītāji neliecina par turpmāku ekonomikas vājināšanos. Tāpēc pastāv uzskats, ka ECB ieturēs ilgāku pauzi – turpmāka bāzes likmju samazināšana eirozonā šobrīd šķiet maz ticama.
Ko var ietekmēt Vācijas ekonomikas bremzēšanās?
Tomēr Vācijas ekonomikas dati rāda pretēju tendenci – valsts rūpniecības rādītāji atkal sāk vājināties. Kravu pārvadājumu Vācijā indekss, kas labi atspoguļo šī brīža ražošanas aktivitāti, signalizē par jaunu rūpniecības lejupslīdes posmu. Rodas jautājums – vai tas ir tikai īslaicīgs palēninājums pēc tarifu šoka vai tomēr dziļākas konkurētspējas zuduma pazīme?
Turklāt arī bankas Citadele prognozes norāda uz turpmāku Vācijas rūpniecības vājināšanos. Ja lielāko Eiropas valstu ekonomika turpinās demonstrēt vājuma pazīmes, tas var paātrināt inflācijas kritumu eirozonā un pamudināt ECB atkārtoti samazināt likmes.
2026. gada sākums var kļūt par lūzuma punktu ECB politikā
Līdz 2025. gada beigām no ECB monetārajā politikā netiek gaidītas būtiskas izmaiņas – oktobrī un decembrī lēmumi par procentu likmju izmaiņām, visticamāk, netiks pieņemti. Tomēr 2026. gada februāra sēde var kļūt par pagrieziena punktu.
Pašlaik tirgi iespēju, ka procentu likmes tiks samazinātas, vērtē tikai ar 11 % ticamību. Taču, vājinoties makroekonomiskajiem rādītājiem, šī varbūtība var pieaugt līdz pat 50 %. Šādā gadījumā nākamā gada sākumā ECB Padomē varētu gaidīt ļoti karstas diskusijas.
Tirgus gaida stabilitāti, bet viss atkarīgs no Vācijas ekonomikas
Pašlaik tirgus dalībnieki šķiet it kā iemiguši – viņi līdz pat 2026. gada beigām paredz ECB monetārās politikas stabilitāti. Taču realitātē viss būs atkarīgs no Vācijas ekonomikas attīstības trajektorijas. Ja vājināšanās turpināsies, 2026. gadā varam pieredzēt ne vienu, bet vairākus likmju samazinājumus ar ilgākām pauzēm to starplaikā.
Visticamāk, ECB centīsies saglabāt līdzsvaru – stimulēt ekonomiku, vienlaikus kontrolējot inflāciju.
Vēl par tēmu:
Latvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālākLatvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu
Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...
Lasīt tālākZeme ir, bet būvēt nedrīkst: ko zināt pirms zemes gabala iegādes?
Izvēloties zemes gabalu privātmājas būvniecībai, uzmanību visbiežāk piesaista skaista ainava, cena vai attālums līdz pilsētas infrastruktūrai. Tomēr bankas pieredze rāda, ka tieši vides...
Lasīt tālākPensijā pavadīsim līdz 20 gadiem: kā tam sagatavoties finansiāli
Latvijas iedzīvotāji pensijā pavadīs ievērojamu dzīves daļu, tāpēc stabils uzkrājums vecumdienām kļūst kritiski svarīgs. Pensijas vecums Latvijā ir 65 gadi, un mūža ilgums turpina...
Lasīt tālākPlāno atvieglot iedzīvotājiem piekļuvi informācijai par savām kredītsaistībām
Lai iedzīvotājiem būtu vienkāršāk iegūt pilnīgu informāciju par savām finanšu saistībām un kredītspēju, Saeima ceturtdien, 5.martā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā...
Lasīt tālākKrāpnieki sasnieguši gandrīz ikvienu – 86 % iedzīvotāju saskārušies ar krāpšanas mēģinājumiem
Krāpšanas mēģinājumi Latvijā ir kļuvuši par daļu no sabiedrības ikdienas – ar tiem pēdējā gada laikā saskārušies 86 % iedzīvotāju, liecina bankas Citadele aptauja. Turklāt 28 %...
Lasīt tālāk