• Rīga
    Fog
    0°C
     
12/10/2011, Kategorija: Bizness

Augustā Latvija eksportējusi preces 534,6 miljonu latu apmērā, ar ko sasniegusi mēneša rekordu visā savā pastāvēšanas vēsturē.

Pārskatu par Latvijas eksportu ilgākā laika periodā varētu veidot kopš 2005. gada janvāra. Pirmo pilno gadu Eiropas Savienībā Latvija iesāka ar eksportu par 180 miljoniem latu. Šis rādītājs kāpa un kāpa līdz 425 miljoniem 2008. gada septembrī, tad piedzīvoja strauju kritumu gandrīz uz pusi 2009. gadā un tālāk stabili atkopjas. No šā gada astoņiem mēnešiem, par kuriem jau savākti tirdzniecības dati, trīs mēneši uzrāda eksporta līmeni virs pusmiljona latu.

Līdzās eksporta pieaugumam figurē gan Latvijas importa mūžīgais pārsvars pār eksportu, gan cenu pieaugums un naudas vērtības zudums. Latvijas ārējā tirdzniecība pirmā reaģē uz faktu, ka Eiropas Centrālā banka pēdējos gados emitē tik daudz eiro, cik vajadzīgs, lai tikai nosegtu eiro zonas dalībvalstu parādus (uzpirktu šo valstu parādzīmes bez kādiem ierobežojumiem).

Eksporta un importa attiecība kopš 2009. gada attaisno Latvijas valdības izvēlēto ekonomisko kursu uz vietējā patēriņa sagraušanu ar dramatisku nodokļu celšanu un algu samazināšanu savā veidā progresīvi: jo alga bija zemāka, jo vairāk tā tika pazemināta. Tieši tādā veidā bija iespējams novērst naudas tērēšanu Latvijā, netraucējot augstāk atalgotajiem valsts un privātuzņēmumu darbiniekiem (vadītājiem, īpašniekiem) tērēt naudu ārzemēs un norēķināties ar ārzemniekiem piederošām bankām. Lata devalvāciju aizvietoja valdības vadīta inflācija – lata vērtības zudums pret precēm un pakalpojumiem. Šie pasākumi līdz šim labi nodrošināja resursu (naudas, darbaspēka, rūpniecības iekārtu u.c.) pārnesi no darbošanās vietējā tirgū uz eksportējamu preču ražošanu.

Trauksmaini bija šā gada jūlija dati ar nelielu eksporta kritumu un jūtamāku importa pieaugumu, kā rezultātā tirdzniecības bilance ieguva treknajiem gadiem raksturīgu 188,8 miljonu latu vērtību. Augusta dati toties mierina, ka jūlijs uzrādījis tikai īslaicīgu konjunktūras svārstību sakritību, kas jau augustā izlabota līdz 118,2 miljoniem latu. Tas ir normāls rezultāts valstij, kurai neizbēgami jāieved degviela un metāls, jo šādu mīnusu ir iespējams atpelnīt ar pakalpojumu eksportu.

Pirmo sadaļu Centrālās statistikas pārvaldes pārskatā par eksporta un importa sadalījumu pa nozarēm veido lauksaimniecības un pārtikas preces. Šīs sadaļas rezultāts uzlabojies no 14,1 miljona jūlijā uz +1,2 miljoniem augustā. Sasniegumam gan tīri sezonāls raksturs uz graudu un eļļas sēklu eksporta rēķina. Tādējādi augustā Latvijā ienākuši divdesmit miljoni latu, kādus nevarēja dabūt jūlijā, kad 2011. gada raža vēl tikai brieda uz lauka. Jautājums, kāpēc Latvija izved graudus, nevis graudus ar pievienoto vērtību, t.i., miltus ar (trans)taukskābēm, kas sadzīvē saucas par cepumiem vai vafelēm. «Tāpēc, ka visam jānotiek pakāpeniski,» paskaidroja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe. Vēl pirms desmit gadiem valdījis uzskats, ka Latvijā vispār nevar izaudzēt graudus baltmaizes miltiem, bet tagad Latvija kļuvusi par vienu no lielākajām šādu graudu eksportētājām ES mērogā. Diemžēl graudu pārvēršana eksportējamos cepumos ir ne vien ļoti dārga uz mārketinga izdevumu rēķina, bet arī ļoti riskanta, kā to demonstrēja ap transtaukskābēm saceltais skandāls.

Glābšanas riņķis tirdzniecības bilancei ir viens vienīgs – koksnes eksports. Augustā saņemti 88,6 miljoni latu, dodot +79,2 miljonus eksporta un importa bilancei. Jūnijā pat šis riņķis izskatījās pagrimis (eksports par 80 miljoniem, bilancē +71,2 miljoni). Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss paskaidroja, ka eksports sarucis līdz ar remontu divās lielās kokzāģētavās un neapstrādātas lapu koksnes cenu pazemināšanos Eiropā līdz līmenim, kas vairs nesedz meža ciršanas izdevumus. Līdz ar to kādi meža stūrīši palika nenocirsti, par ko sabiedrība priecāsies vairāk nekā par koksnes eksporta pieaugumu jau augustā.

K. Klauss pastāstīja, ka nozares aktualitāte ir ne tikai eksporta apjoma palielināšana, bet arī cīņa par tiesībām vismaz pretendēt uz mēbeļu izgatavošanu Nacionālās bibliotēkas jaunajai ēkai. Šāds pasūtījums sola nozarei četrus miljonus latu jeb Latvijas mēbeļu eksporta viena mēneša normu. Sākotnēji Latvijas mēbeļniekiem nav bijis pat cerību uz pasūtījumu, jo projekts paredzējis mēbeles no Kanādas kļavas (tas nav obligāti Kanādā audzis koks, bet preču zīme, kāda jau rotā bibliotēkas grīdu), ko Latvijā neapstrādā, bet tagad federācija ieguvusi kaut aizejošās valdības kultūras ministres Sarmītes Ēlertes parakstītu vēstuli, ka tikšot izsludināts konkurss uz bērza mēbelēm.

Avots: nra.lv

491 skatījumi




Video

Janvārī mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 8,9 %

26/02/2021

2021. gada janvārī, salīdzinot ar 2020. gada janvāri, mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 8,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri koriģētie...

Lasīt tālāk
Video

Valdība atliek lēmuma pieņemšanu par mazo veikalu atvēršanu

26/02/2021

Valdība atlikusi lēmuma pieņemšanu par Ekonomikas ministrijas rosinātajiem grozījumiem, kas paredzēja, ka no š.g. 9. marta tirdzniecību pilnā apmērā, t.i. bez preču grupu ierobežojumiem,...

Lasīt tālāk
Video

Valdība šodien lems par to, vai atļaut darbu atsākt maziem veikaliem

25/02/2021 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Šodien, 25. februārī, valdības sēdē tiks pieņemts galīgais lēmums par to, vai atļaut no jauna atvērt veikalus, kuru kopējā platība ir 300 kvadrātmetri. Ekonomikas ministrs Jānis...

Lasīt tālāk
Video

NĪAA: Tirdzniecības centru nomas maksas ieņēmumi februārī ir kritušies par 57%

24/02/2021

Latvijā strādājošie tirdzniecības centri ir veikuši aprēķinus par samazinātajiem nomas maksas ieņēmumiem apstādinātās veikalu darbības rezultātā. Tirdzniecības centru reālie nomas...

Lasīt tālāk
Video

Tirgotāju asociācijas vadītājs: Veikalu atvēršana ir jautājums par vietējo uzņēmēju dzīvotspēju

24/02/2021 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Mazie tirgotāji nepieļauj iespēju, ka valdība ceturtdien varētu arī neatbalstīt mazo veikalu atvēršanu no nākamās nedēļas, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" atzina Latvijas...

Lasīt tālāk
Video

No nākamās nedēļas tiks atļauti manikīra, pedikīra, podologa un friziera pakalpojumi

24/02/2021

Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas piedāvātos grozījumus normatīvajos aktos, no šā gada 1. marta atļaujot sniegt manikīra, pedikīra,...

Lasīt tālāk
Video

Kariņš par veikalu atvēršanu piesardzīgs: Nevēlētos iet atpakaļgaitā

24/02/2021 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Valdības vairākums sliecas atbalstīt mazo veikalu atvēršanu nekavējoties – jau no nākamās nedēļas, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" norādīja premjers Krišjānis Kariņš...

Lasīt tālāk
Video

Pastiprinātos drošības apstākļos martā darbu varētu atsākt mazie veikali

23/02/2021

Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē šodien, 23. februārī, konceptuāli atbalstīja, ka pastiprinātos drošības apstākļos martā darbu pilnā apmērā varētu atsākt tirdzniecības...

Lasīt tālāk
Video

MK lems, par to, lai 1. martā darbu varētu sākt frizieri un nagu kopšanas speciālisti

23/02/2021 | Autors: Labdien.lv redakcija

Šodien, 23. februārī, plānots pieņemt precīzus grozījumus normatīvajos aktos, kas nosaka, ka no 1. marta darbu varētu sākt frizieri un nagu kopšanas speciālisti. Kā zināms, valdība...

Lasīt tālāk
Video

Ekonomikas ministrs rosinās ļaut strādāt visiem tirgotājiem: Mums ir jāiet nākamais solis

23/02/2021 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs šodien Ministra kabineta un Krīzes vadības kopsēdē rosinās paplašināt šobrīd noteikto pāreju tirdzniecības vietu atvēršanai, piedāvājot drošas...

Lasīt tālāk