Augstā Latvijā sasniegts eksporta rekords
Augustā Latvija eksportējusi preces 534,6 miljonu latu apmērā, ar ko sasniegusi mēneša rekordu visā savā pastāvēšanas vēsturē.
Pārskatu par Latvijas eksportu ilgākā laika periodā varētu veidot kopš 2005. gada janvāra. Pirmo pilno gadu Eiropas Savienībā Latvija iesāka ar eksportu par 180 miljoniem latu. Šis rādītājs kāpa un kāpa līdz 425 miljoniem 2008. gada septembrī, tad piedzīvoja strauju kritumu gandrīz uz pusi 2009. gadā un tālāk stabili atkopjas. No šā gada astoņiem mēnešiem, par kuriem jau savākti tirdzniecības dati, trīs mēneši uzrāda eksporta līmeni virs pusmiljona latu.
Līdzās eksporta pieaugumam figurē gan Latvijas importa mūžīgais pārsvars pār eksportu, gan cenu pieaugums un naudas vērtības zudums. Latvijas ārējā tirdzniecība pirmā reaģē uz faktu, ka Eiropas Centrālā banka pēdējos gados emitē tik daudz eiro, cik vajadzīgs, lai tikai nosegtu eiro zonas dalībvalstu parādus (uzpirktu šo valstu parādzīmes bez kādiem ierobežojumiem).
Eksporta un importa attiecība kopš 2009. gada attaisno Latvijas valdības izvēlēto ekonomisko kursu uz vietējā patēriņa sagraušanu ar dramatisku nodokļu celšanu un algu samazināšanu savā veidā progresīvi: jo alga bija zemāka, jo vairāk tā tika pazemināta. Tieši tādā veidā bija iespējams novērst naudas tērēšanu Latvijā, netraucējot augstāk atalgotajiem valsts un privātuzņēmumu darbiniekiem (vadītājiem, īpašniekiem) tērēt naudu ārzemēs un norēķināties ar ārzemniekiem piederošām bankām. Lata devalvāciju aizvietoja valdības vadīta inflācija – lata vērtības zudums pret precēm un pakalpojumiem. Šie pasākumi līdz šim labi nodrošināja resursu (naudas, darbaspēka, rūpniecības iekārtu u.c.) pārnesi no darbošanās vietējā tirgū uz eksportējamu preču ražošanu.
Trauksmaini bija šā gada jūlija dati ar nelielu eksporta kritumu un jūtamāku importa pieaugumu, kā rezultātā tirdzniecības bilance ieguva treknajiem gadiem raksturīgu 188,8 miljonu latu vērtību. Augusta dati toties mierina, ka jūlijs uzrādījis tikai īslaicīgu konjunktūras svārstību sakritību, kas jau augustā izlabota līdz 118,2 miljoniem latu. Tas ir normāls rezultāts valstij, kurai neizbēgami jāieved degviela un metāls, jo šādu mīnusu ir iespējams atpelnīt ar pakalpojumu eksportu.
Pirmo sadaļu Centrālās statistikas pārvaldes pārskatā par eksporta un importa sadalījumu pa nozarēm veido lauksaimniecības un pārtikas preces. Šīs sadaļas rezultāts uzlabojies no 14,1 miljona jūlijā uz +1,2 miljoniem augustā. Sasniegumam gan tīri sezonāls raksturs uz graudu un eļļas sēklu eksporta rēķina. Tādējādi augustā Latvijā ienākuši divdesmit miljoni latu, kādus nevarēja dabūt jūlijā, kad 2011. gada raža vēl tikai brieda uz lauka. Jautājums, kāpēc Latvija izved graudus, nevis graudus ar pievienoto vērtību, t.i., miltus ar (trans)taukskābēm, kas sadzīvē saucas par cepumiem vai vafelēm. «Tāpēc, ka visam jānotiek pakāpeniski,» paskaidroja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe. Vēl pirms desmit gadiem valdījis uzskats, ka Latvijā vispār nevar izaudzēt graudus baltmaizes miltiem, bet tagad Latvija kļuvusi par vienu no lielākajām šādu graudu eksportētājām ES mērogā. Diemžēl graudu pārvēršana eksportējamos cepumos ir ne vien ļoti dārga uz mārketinga izdevumu rēķina, bet arī ļoti riskanta, kā to demonstrēja ap transtaukskābēm saceltais skandāls.
Glābšanas riņķis tirdzniecības bilancei ir viens vienīgs – koksnes eksports. Augustā saņemti 88,6 miljoni latu, dodot +79,2 miljonus eksporta un importa bilancei. Jūnijā pat šis riņķis izskatījās pagrimis (eksports par 80 miljoniem, bilancē +71,2 miljoni). Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss paskaidroja, ka eksports sarucis līdz ar remontu divās lielās kokzāģētavās un neapstrādātas lapu koksnes cenu pazemināšanos Eiropā līdz līmenim, kas vairs nesedz meža ciršanas izdevumus. Līdz ar to kādi meža stūrīši palika nenocirsti, par ko sabiedrība priecāsies vairāk nekā par koksnes eksporta pieaugumu jau augustā.
K. Klauss pastāstīja, ka nozares aktualitāte ir ne tikai eksporta apjoma palielināšana, bet arī cīņa par tiesībām vismaz pretendēt uz mēbeļu izgatavošanu Nacionālās bibliotēkas jaunajai ēkai. Šāds pasūtījums sola nozarei četrus miljonus latu jeb Latvijas mēbeļu eksporta viena mēneša normu. Sākotnēji Latvijas mēbeļniekiem nav bijis pat cerību uz pasūtījumu, jo projekts paredzējis mēbeles no Kanādas kļavas (tas nav obligāti Kanādā audzis koks, bet preču zīme, kāda jau rotā bibliotēkas grīdu), ko Latvijā neapstrādā, bet tagad federācija ieguvusi kaut aizejošās valdības kultūras ministres Sarmītes Ēlertes parakstītu vēstuli, ka tikšot izsludināts konkurss uz bērza mēbelēm.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Eiropas Dzelzceļa līnijas lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu projektētāju
Rail Baltica projekta nacionālais ieviesējs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu būvprojektētāju – uzņēmumu apvienību...
Lasīt tālākStradiņa slimnīca sagaida no SIA “Velve” būvniecības dokumentācijas atdošanu un skaidrojumu par parādiem apakšuzņēmējiem
Lai risinātu ar A2 būvobjekta pārņemšanu saistītos jautājumus, tostarp par norēķiniem, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca (Stradiņa slimnīca) sagaida, ka SIA “Velve”...
Lasīt tālākTirdzniecības vietās būs jānorāda pārtikas produktu ražošanas valsts
Lai veicinātu patērētāju informētību, pārtikas tirdzniecības vietās jānorāda pārtikas produktu ražošanas valsts. To noteic Saeimā ceturtdien, 25.aprīlī, trešajā – galīgajā –...
Lasīt tālākTirgotāji bieži maldina par augļu un dārzeņu izcelsmi
Veicot pastiprinātu svaigu dārzeņu, augļu un ogu kontroli, mēneša laikā Pārtikas un veterinārais dienests pārbaudījis vairāk nekā 390 pārtikas tirdzniecības uzņēmumus, 40 % gadījumu...
Lasīt tālākLBAS: Latvijas uzņēmumu konkurētspēju neapdraud izdevumi par darbnespējas lapām
30. aprīlī trīspusējā sanāksmē arodbiedrības, darba devēji un valsts puse atkal diskutēs par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) iniciēto vēlmi samazināt darba nespējas lapas...
Lasīt tālākMazos un vidējos uzņēmumus visvairāk ietekmē nodokļu slogs, inflācija un energoresursu cenas
Neskatoties uz pēdējo gadu ekonomiskās attīstības perspektīvu un ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanos, mazie un vidējie uzņēmēji Baltijā saglabā pragmātisku optimismu. Par to...
Lasīt tālākProkuratūrā izbeidz lietu pret četrām personām par mēģinājumu izkrāpt “Olainfarm” akcijas
Pirms trim gadiem Valsts policija sāka kriminālprocesu par mēģinājumu izkrāpt daudzus miljonus vērtas “Olainfarm” akcijas. Likumsargi aizdomās turēja piecas personas un martā pret tām...
Lasīt tālākTirdzniecības vietās būs jānorāda pārtikas produktu ražošanas valsts
Lai veicinātu patērētāju informētību par produktu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 17. aprīlī, trešajā – galīgajā – lasījumā...
Lasīt tālākLatvijas Tirgotāju asociācija atbalsta iniciatīvu neaplikt lietoto apģērbu un tekstilizstrādājumus ar dabas resursu nodokli
Iniciatīvu portālā Manabalss.lv sākta parakstu vākšana par aicinājumu neaplikt lietoto apģērbu un tekstilizstrādājumus ar dabas resursu nodokli. Iniciatīvai atbalstu paudusi arī Latvijas...
Lasīt tālākIeviesta iespēja Rimi taromātos depozīta maksu ieskaitīt klienta kartes uzkrājumā
Lai nodrošinātu klientiem ērtāku depozīta maksas apriti, no 15. aprīļa Rimi kopā ar Depozīta Iepakojuma Operatoru (DIO) un taromātu uzstādītāju Tomra Collection Latvia pirmo reizi Latvijā...
Lasīt tālāk