Aigars Kalvītis: Kreditēšanai jātop par gudri izmantojamu iespēju savu mērķu piepildīšanai
Jo īpaši pēdējos gados sabiedrībā izveidojies priekšstats par bankām kā par institūcijām, kas atņem cilvēkiem mājas, automašīnas, iedzīvi, iedzen parādos, pašas uzdzīvojot un iedzīvotāju rēķina. Diemžēl, jāatzīst, ka šāds viedoklis nav veidojies nepamatoti, jo komunikācija un sadarbība iedzīvotāju un kreditētāju starpā nav veidojusies veiksmīga. Tajā pašā laikā skaidri apzināmies, ka bankām ir milzīga ietekme uz valsts attīstību, un šādas uz sadarbību neorientētas attiecības sabiedrības un banku starpā var tikai kavēt Latvijas valsts attīstību. Kredītam ir jābūt kā iespējai atļauties vairāk, sasniegt mērķus, rēķinoties ar iespēju aizņēmumu atmaksāt ilgtermiņā, taču neveltot tam visu savu dzīvi.
Vispirms jāsāk ar rīcību. Jānosaka skaidri sadarbības noteikumi, kas ir izdevīgi un akceptējami abām pusēm. Nevar būt tāda situācija, kad bankas uzstāda savus noteikumus un privātpersonas vai uzņēmumi ir spiesti pēc tiem rīkoties, jo viņiem nav citu iespēju. Valstij ir jāiesaistās, lai šo situāciju padarītu rezultatīvāku. Vispirms bankām noteikti būtu jāsaglabā tā ķīlas vērtība, ko, izsniedzot kredītu, cilvēkam apstiprina. Šobrīd situācija nereti izveidojas tāda, ka saņemot kredītu, klients bankai ieķīlā kādu īpašumu, un, gadījumā, ja viņš kredītu neatdod, banka pārņem ķīlu un pārdod to izsolē par minimālu cenu. Rezultātā cilvēks paliek bankai parādā visu savu mūžu. Šāda veida krāpnieciskas shēmas ļoti daudzas bankas izmanto, lai iegūtu labus īpašumus. Bankas, iespējams, saviem draugiem vai paziņām pirms izsolēm paziņo, ko un kur var lēti nopirkt, tādējādi aplaupot Latvijas iedzīvotājus.
Un tādējādi mēs nonākam pie otras, iespējams, pašas nozīmīgākās problēmas, kas neļauj Latvijai izmantot visu attīstības potenciālu – un tā ir savstarpēja cieņa. Ir jārada apstākļi, jāliek ierobežojumi vai jāveido tādi monitoringa instrumenti, kas veicinātu abpusēji cieņpilnas attieksmes un komunikācijas veidošanu kreditētāju un kredīta ņēmēju starpā. No banku un kreditētāju puses ir jābūt skaidriem, izskaidrotiem kreditēšanas noteikumiem, lai cilvēkam vai uzņēmumam ir skaidras iespējas, skaidrs darbības scenārijs un saistības. Bankām nav jācenšas iedzīvoties uz savu klientu rēķina, bet meklēt labākos sadarbības modeļus, kas šobrīd Latvijā pieklibo. Tāpat arī problēmu gadījumos kreditētājam jāvēlas atrast risinājumu sarunu ceļā, nevis uzbrūkot kredītņēmējam ar sankcijām. Kreditēšanai ir jābūt kā iespējai, ko cilvēks, gudri izmantojot, var sasniegt savus mērķus, piepildīt sapņus, veidot uzņēmumus un attīstīt uzņēmējdarbības vidi valstī kopumā.
Vēl par tēmu:
Kad varētu sākt mazināties ECB procentu likmes?
Pēdējo trīs gadu laikā, kopš inflācija ir atgriezusies baņķieru dienaskārtībā, Eiropas Centrālā banka (ECB) vienmēr ir atradusies pāris soļus aiz ASV Federālās rezervju sistēmas...
Lasīt tālākValsts prezidents uzdod ģenerālprokuroram izmeklēt izskanējušos apgalvojumus par iespējamu iejaukšanos vēlēšanu norisē
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Latvijas Republikas ģenerālprokuroru Juri Stukānu, lai apspriestu š.g. 24. aprīlī sabiedriskajā medijā izskanējušās ziņas par...
Lasīt tālākTuvākajā nedēļā gaidāms silts laiks
Šīs nedēļas sākumā valstī laika apstākļus noteica aktīva ciklonu darbība, līdzi nesot intensīvus nokrišņus un brāzmainu vēju. Tā kā Latvijā aizvadītajās dienās saglabājās aukstā...
Lasīt tālākEiropas Dzelzceļa līnijas lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu projektētāju
Rail Baltica projekta nacionālais ieviesējs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu būvprojektētāju – uzņēmumu apvienību...
Lasīt tālākStradiņa slimnīca sagaida no SIA “Velve” būvniecības dokumentācijas atdošanu un skaidrojumu par parādiem apakšuzņēmējiem
Lai risinātu ar A2 būvobjekta pārņemšanu saistītos jautājumus, tostarp par norēķiniem, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca (Stradiņa slimnīca) sagaida, ka SIA “Velve”...
Lasīt tālākTirdzniecības vietās būs jānorāda pārtikas produktu ražošanas valsts
Lai veicinātu patērētāju informētību, pārtikas tirdzniecības vietās jānorāda pārtikas produktu ražošanas valsts. To noteic Saeimā ceturtdien, 25.aprīlī, trešajā – galīgajā –...
Lasīt tālākĀrlietu ministre Baiba Braže nosauc biroja komandu
Ārlietu ministres Baibas Bražes komandai pievienosies padomniece stratēģiskās komunikācijas un publiskās diplomātijas jautājumos Signe Znotiņa-Znota un padomnieks drošības un sabiedrības...
Lasīt tālākSiliņa: Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma
Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), norādot, ka valdība ļoti...
Lasīt tālākTirgotāji bieži maldina par augļu un dārzeņu izcelsmi
Veicot pastiprinātu svaigu dārzeņu, augļu un ogu kontroli, mēneša laikā Pārtikas un veterinārais dienests pārbaudījis vairāk nekā 390 pārtikas tirdzniecības uzņēmumus, 40 % gadījumu...
Lasīt tālākLBAS: Latvijas uzņēmumu konkurētspēju neapdraud izdevumi par darbnespējas lapām
30. aprīlī trīspusējā sanāksmē arodbiedrības, darba devēji un valsts puse atkal diskutēs par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) iniciēto vēlmi samazināt darba nespējas lapas...
Lasīt tālāk