“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums

2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju savienība” (“LaTS”) valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis.
“No vienas puses, dati rāda, ka cenu izmaiņas ikdienas precēm šobrīd ir salīdzinoši nelielas, taču vienlaikus sabiedrībā pieaug bažas par iespējamu sadārdzinājumu, īpaši saistībā ar degvielas cenu svārstībām un ģeopolitisko situāciju pasaulē,” komentē R. Okmanis.
Pašreizējā situācija jāvērtē ar piesardzību, atšķirot faktisko cenu līmeni no pircēju noskaņojuma. “Šobrīd mazumtirdzniecības cenu izmaiņas Latvijā nav straujas – tās ir drīzāk mērenas un lielā mērā saistītas ar sezonālām svārstībām un atsevišķu produktu tirgus situāciju. Tomēr cilvēku sajūta par cenu kāpumu var būt izteiktāka nekā reālie dati,” skaidro R. Okmanis.
Degvielas cenas – svārstīgas, bet vēl bez pilnas ietekmes
Viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē gan izmaksas, gan sabiedrības uztveri, ir degvielas cenas. 2026. gada sākumā Latvijā tās pat bija zemākas nekā gadu iepriekš, kas palīdzēja stabilizēt inflāciju un mazināja spiedienu uz pārtikas cenām.
Taču pavasarī situācija mainījās, un šīs svārstības lielā mērā saistītas ar globālajiem procesiem – īpaši spriedzi Tuvajos Austrumos un naftas piegāžu riskiem, kas ietekmē cenas visā pasaulē. Tomēr jāuzsver, ka šādas izmaiņas mazumtirdzniecības cenās parasti neparādās uzreiz.
“Degvielas cenu kāpums tieši neparādās veikalu plauktos tajā pašā brīdī. Parasti ir vairākus mēnešus ilga laika nobīde, līdz loģistikas izmaksas pilnībā ietekmē gala cenu,” piebilst R. Okmanis.
Reālās cenu izmaiņas – nelielas un stabilas
Statistika liecina, ka kopējais cenu pieaugums Latvijā 2026. gadā saglabājas mērenā līmenī. Inflācija gada sākumā bija ap 2–3%, un patēriņa cenu izmaiņas pēdējos mēnešos raksturojamas kā nelielas svārstības. Piemēram, pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas mēneša laikā pieauga tikai par aptuveni 0,3%.
Tas nozīmē, ka objektīvi cenu kāpums veikalu plauktos šobrīd nav straujš. Turklāt atsevišķās preču grupās cenu dinamiku nosaka nevis energoresursi, bet citi faktori, piemēram, ražas apjomi. Kafijas sadārdzinājums pēdējā laikā saistīts ar sliktiem laikapstākļiem audzēšanas reģionos, līdzīgi kā iepriekš olīveļļas cenu kāpumu noteica vāja raža.
Pozitīvu ietekmi uz mazumtirdzniecības cenām varētu radīt gan pērnā gada nogalē samazinātais PVN pamata pārtikas produktiem, gan jaunais valdības lēmums uz laiku samazināt akcīzes nodokli degvielai, jo tas tieši mazinātu transporta un loģistikas izmaksas. Šie soļi savukārt var palīdzēt ierobežot cenu kāpumu veikalu plauktos un stabilizēt arī pircēju noskaņojumu. Arī prognozes rāda, ka 2026. gadā pārtikas cenu pieaugums varētu būt ievērojami lēnāks nekā iepriekšējā gadā.
Psiholoģiskā faktora ietekme uz pircēju uzvedību
Lai gan skaitļi rāda relatīvu stabilitāti, pircēju uzvedība var liecināt par ko citu. Sabiedrībā pieaug piesardzība – cilvēki biežāk seko līdzi cenām, salīdzina piedāvājumus un rūpīgāk plāno pirkumus.
“Šobrīd ļoti būtisks ir psiholoģiskais faktors. Ja cilvēki sagaida cenu kāpumu, viņi var sākt uzvesties piesardzīgāk – pirkt mazāk vai izvēlēties lētākas alternatīvas, pat ja reālais cenu līmenis būtiski nemainās,” akcentē R. Okmanis. “Tomēr jautājums ir – vai tam ir skaidri pierādījumi datos? Tieši šobrīd statistika rāda, ka cenu pieaugums ir minimāls, un nav strauju izmaiņu, kas pamatotu būtisku patēriņa kritumu. Tas nozīmē, ka psiholoģiskais efekts var būt jūtams individuālā līmenī, bet vēl nav pilnībā atspoguļojies makroekonomiskajos rādītājos.”
“Tas nozīmē, ka tuvākajos mēnešos izšķirošais būs ne tikai faktiskie ekonomiskie rādītāji, bet arī sabiedrības uztvere. Ja degvielas cenas turpinās pieaugt un spriedze pasaulē saglabāsies, psiholoģiskais efekts var pāraugt arī reālās patēriņa izmaiņās. Savukārt, ja tirgus stabilizēsies, arī pircēju pārliecība pakāpeniski atgriezīsies,” rezultē mazumtirdzniecības tīkla vadītājs.
Vēl par tēmu:
Mazumtirdzniecības apgrozījums aprīlī turpinājis pieaugt, uzlabojoties pārtikas segmenta rādītājiem
2026. gada aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījums gada griezumā turpinājis pieaugt, lai gan izaugsmes temps bijis nedaudz lēnāks nekā iepriekšējos mēnešos. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu...
Lasīt tālāk“Air Baltic” sāk atmaksāt valsts aizdevumu
Nacionālā lidsabiedrība “Air Baltic” pilda uzņemtās saistības un ir veikusi pirmo aizdevuma atmaksas maksājumu 6,4 miljonu eiro apmērā. Valsts budžeta aizdevums 30 miljonu eiro apmērā lidsabiedrībai...
Lasīt tālākFM: četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi turpina augt
Kopbudžeta ieņēmumi šā gada četros mēnešos bija 6,2 miljardi eiro un pieauga par 764,5 miljoniem eiro jeb 14% salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn. Par 398,2 miljoniem eiro lielāki bijuši...
Lasīt tālākBezdarbs nedaudz pieaug, darba tirgus joprojām stabils
Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka bezdarba līmenis šī gada pirmajā ceturksnī palielinājās līdz 7,1% un bija par 0,3 procentpunktiem augstāks nekā pērnā gada izskaņā. Pieaugums...
Lasīt tālākMuzeju naktī ar vilcienu varēs braukt par puscenu
Šī gada 23. maijā, Muzeju naktī, Vivi vilcieniem, kuri no sešiem vakarā līdz pusnaktij atradīsies ceļā, elektroniskās un drukātās viena brauciena pilnas cenas biļetes varēs iegādāties...
Lasīt tālākGados jaunākie nodarbinātie biežāk strādā IT nozarē, vecākie – nekustamo īpašumu jomā
Informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē strādā gados jaunākie nodarbinātie — vidēji 36,6 gadu vecumā, savukārt īpašumu pārvaldībā nodarbinātie ir visvecākie — vidēji 52,2...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākLuminor: katrs sestais mazais uzņēmums aizdevumu izmanto iekārtu iegādei
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Mazie Latvijas uzņēmumi arvien biežāk izvēlas investēt savā attīstībā, tostarp ieviešot jaunas...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālāk