“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums

2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju savienība” (“LaTS”) valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis.
“No vienas puses, dati rāda, ka cenu izmaiņas ikdienas precēm šobrīd ir salīdzinoši nelielas, taču vienlaikus sabiedrībā pieaug bažas par iespējamu sadārdzinājumu, īpaši saistībā ar degvielas cenu svārstībām un ģeopolitisko situāciju pasaulē,” komentē R. Okmanis.
Pašreizējā situācija jāvērtē ar piesardzību, atšķirot faktisko cenu līmeni no pircēju noskaņojuma. “Šobrīd mazumtirdzniecības cenu izmaiņas Latvijā nav straujas – tās ir drīzāk mērenas un lielā mērā saistītas ar sezonālām svārstībām un atsevišķu produktu tirgus situāciju. Tomēr cilvēku sajūta par cenu kāpumu var būt izteiktāka nekā reālie dati,” skaidro R. Okmanis.
Degvielas cenas – svārstīgas, bet vēl bez pilnas ietekmes
Viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē gan izmaksas, gan sabiedrības uztveri, ir degvielas cenas. 2026. gada sākumā Latvijā tās pat bija zemākas nekā gadu iepriekš, kas palīdzēja stabilizēt inflāciju un mazināja spiedienu uz pārtikas cenām.
Taču pavasarī situācija mainījās, un šīs svārstības lielā mērā saistītas ar globālajiem procesiem – īpaši spriedzi Tuvajos Austrumos un naftas piegāžu riskiem, kas ietekmē cenas visā pasaulē. Tomēr jāuzsver, ka šādas izmaiņas mazumtirdzniecības cenās parasti neparādās uzreiz.
“Degvielas cenu kāpums tieši neparādās veikalu plauktos tajā pašā brīdī. Parasti ir vairākus mēnešus ilga laika nobīde, līdz loģistikas izmaksas pilnībā ietekmē gala cenu,” piebilst R. Okmanis.
Reālās cenu izmaiņas – nelielas un stabilas
Statistika liecina, ka kopējais cenu pieaugums Latvijā 2026. gadā saglabājas mērenā līmenī. Inflācija gada sākumā bija ap 2–3%, un patēriņa cenu izmaiņas pēdējos mēnešos raksturojamas kā nelielas svārstības. Piemēram, pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas mēneša laikā pieauga tikai par aptuveni 0,3%.
Tas nozīmē, ka objektīvi cenu kāpums veikalu plauktos šobrīd nav straujš. Turklāt atsevišķās preču grupās cenu dinamiku nosaka nevis energoresursi, bet citi faktori, piemēram, ražas apjomi. Kafijas sadārdzinājums pēdējā laikā saistīts ar sliktiem laikapstākļiem audzēšanas reģionos, līdzīgi kā iepriekš olīveļļas cenu kāpumu noteica vāja raža.
Pozitīvu ietekmi uz mazumtirdzniecības cenām varētu radīt gan pērnā gada nogalē samazinātais PVN pamata pārtikas produktiem, gan jaunais valdības lēmums uz laiku samazināt akcīzes nodokli degvielai, jo tas tieši mazinātu transporta un loģistikas izmaksas. Šie soļi savukārt var palīdzēt ierobežot cenu kāpumu veikalu plauktos un stabilizēt arī pircēju noskaņojumu. Arī prognozes rāda, ka 2026. gadā pārtikas cenu pieaugums varētu būt ievērojami lēnāks nekā iepriekšējā gadā.
Psiholoģiskā faktora ietekme uz pircēju uzvedību
Lai gan skaitļi rāda relatīvu stabilitāti, pircēju uzvedība var liecināt par ko citu. Sabiedrībā pieaug piesardzība – cilvēki biežāk seko līdzi cenām, salīdzina piedāvājumus un rūpīgāk plāno pirkumus.
“Šobrīd ļoti būtisks ir psiholoģiskais faktors. Ja cilvēki sagaida cenu kāpumu, viņi var sākt uzvesties piesardzīgāk – pirkt mazāk vai izvēlēties lētākas alternatīvas, pat ja reālais cenu līmenis būtiski nemainās,” akcentē R. Okmanis. “Tomēr jautājums ir – vai tam ir skaidri pierādījumi datos? Tieši šobrīd statistika rāda, ka cenu pieaugums ir minimāls, un nav strauju izmaiņu, kas pamatotu būtisku patēriņa kritumu. Tas nozīmē, ka psiholoģiskais efekts var būt jūtams individuālā līmenī, bet vēl nav pilnībā atspoguļojies makroekonomiskajos rādītājos.”
“Tas nozīmē, ka tuvākajos mēnešos izšķirošais būs ne tikai faktiskie ekonomiskie rādītāji, bet arī sabiedrības uztvere. Ja degvielas cenas turpinās pieaugt un spriedze pasaulē saglabāsies, psiholoģiskais efekts var pāraugt arī reālās patēriņa izmaiņās. Savukārt, ja tirgus stabilizēsies, arī pircēju pārliecība pakāpeniski atgriezīsies,” rezultē mazumtirdzniecības tīkla vadītājs.
Vēl par tēmu:
Pasažieru pārvadātāji aicina valdību rīkoties līdz septembrim – steidzami risināt finansējuma un līgumu indeksācijas problēmas
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) aicina Satiksmes ministriju nekavējoties rast risinājumu reģionālo autobusu pārvadātāju ilgtermiņa līgumu indeksācijai un nodrošināt papildu...
Lasīt tālākVai darba devēji meklē kvalifikāciju vai prasmes, kas viņiem patiesībā ir vajadzīgas?
Darba devēji regulāri norāda, ka atrast cilvēkus ar vajadzīgajām zināšanām un prasmēm kļūst arvien sarežģītāk. Tajā pašā laikā Eiropas darba tirgū vērojama šķietama pretruna - ievērojama...
Lasīt tālākMI ienāk darba ikdienā: vairāk nekā puse aptaujāto jau izjutuši tā ietekmi
Saskaņā ar CVMarket.lv aptauju 51% aptaujas dalībnieku atzina, ka tehnoloģiju attīstība, tostarp mākslīgais intelekts (MI), pēdējo 12 mēnešu laikā kaut nedaudz, bet ir ietekmējusi viņu darbu....
Lasīt tālākMazs lācītis ar lielu mērķi: pirmo reizi Latvijā nonāk īpaša labdarības iniciatīva
Eiropas izdevīgo pirkumu mazumtirgotājs "Pepco" visā Latvijā laidis klajā īpašus lācīšu piekariņus, aicinot pircējus ikdienas pirkumu laikā atbalstīt bērnus un ģimenes, kas nonākušas...
Lasīt tālākElektroapgāde atjaunota 96% klientu, taču tūkstošiem mājsaimniecību joprojām gaida
Turpinoties intensīvam darbam pēc postošās pagājušās nedēļas nogales vētras, līdz 26. augusta rītam, plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 265 000 klientu – ap 96 % no visiem...
Lasīt tālākCSP sāk publicēt uzņēmumu sarakstu, kas veic preču eksportu un importu ar Krieviju un Baltkrieviju.
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) sāk reizi mēnesī publicēt savā tīmekļvietnē to Latvijā reģistrēto uzņēmumu sarakstu, kuri eksportē preces uz Krieviju vai Baltkrieviju vai importē...
Lasīt tālākMinistrs Edgars Tavars rosina stiprināt pašvaldību kiberdrošību, veidojot kiberdrošības kompetences centru, kura izveidi un darbību atbalstītu arī CERT.LV
Lai stiprinātu pašvaldību kopējo kibernoturību, attīstītu IKT speciālistu kompetenci un efektīvāk izmantotu finanšu un cilvēkresursus, viedās administrācijas un reģionālās attīstības...
Lasīt tālākŠī gada otrajā ceturksnī vietējie viesi veicināja tūristu mītņu apmeklējuma pieaugumu
2026. gada 2. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 750,0 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 1,2% pieaugumu pret 2025. gada 2. ceturksni. Viesi tūristu mītnēs pavadījuši 1,29...
Lasīt tālākTM: latviešu valodai jābūt stabilai un patstāvīgai arī mākslīgā intelekta laikmetā
Latviešu valodas pilnvērtīgai pastāvēšanai digitālajā vidē un mākslīgā intelekta laikmetā nepieciešami kvalitatīvi valodas dati, terminoloģija un mūsdienīgi digitālie rīki. To 19. augustā...
Lasīt tālākĢenerālprokuratūrā vērtēs CSDD amatpersonu un darbinieku atbildību
Šī gada 19. augustā Latvijas Republikas prokuratūrā saņemts Latvijas Republikas Valsts prezidenta E. Rinkēviča iesniegums par faktu pārbaudi, kurā prokuratūrai, ievērojot Prokuratūras likuma...
Lasīt tālāk