Aptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja. Ja jaunākā skolas vecuma bērniem vecāki to vēl bieži piešķir par labi paveiktu darbu (44%) vai labām atzīmēm (14%), tad pusaudžu gados kabatas nauda jau pārsvarā paredzēta ikdienas tēriņiem un finanšu patstāvības attīstīšanai. Vienlaikus pieaug arī piešķirtās kabatas naudas apmērs – no dažiem eiro jaunākajiem bērniem līdz pat 100 eiro mēnesī daļai jauniešu.
Mazākajiem bērniem – pirmā iepazīšanās ar naudu
Aptaujas dati rāda, ka 5–6 gadu vecumā kabatas nauda pārsvarā tiek dota ikdienas tēriņiem – tā norādījuši 30% vecāku. Vienlaikus nauda šajā vecumā bieži kalpo arī kā motivējošs instruments. Attiecīgi 24% vecāku to piešķir kā atlīdzību par labi paveiktu darbu, bet 13% par labu uzvedību. Visbiežāk šajā vecumā piešķirtās kabatas naudas apmēr ir līdz pieciem eiro. Kā skaidro Evija Kropa, Swedbank Finanšu pratības jomas vadītāja: “Šajā vecuma posmā kabatas naudas uzdevums ir vairāk palīdzēt bērnam apgūt pašus finanšu pamatus – saprast, ka naudai ir vērtība, tā nav neierobežota un par to iespējams iegādāties konkrētas lietas.”
7–10 gadu vecumā veidojas pirmie finanšu ieradumi
Bērniem augot, pieaug arī kabatas naudas nozīme. Jau 52% vecāku norāda, ka 7–10 gadu vecumā nauda bērniem tiek dota ikdienas izdevumiem. Vienlaikus 44% vecāku to joprojām izmanto kā atlīdzību par labi paveiktu darbu, 14% – par labām atzīmēm, bet 9% – par labu uzvedību. Šajā vecumā kabatas naudas apmērs visbiežāk ir no pieciem līdz 10 eiro mēnesī. “Šis ir vecums, kad bērni sāk pieņemt pirmos patstāvīgos lēmumus par tēriņiem, tāpēc svarīgi, ka vecāki pakāpeniski pāriet no “atalgošanas” pie regulāra budžeta principa. Tas palīdz bērnam mācīties plānot, izvēlēties un saprast prioritātes,” norāda Evija Kropa.
Pusaudžu vecumā kabatas nauda kļūst par patstāvības instrumentu
11–15 gadu vecumā vecāku pieeja būtiski mainās – 60% norāda, ka kabatas nauda tiek dota ikdienas tēriņiem bez papildu nosacījumiem. Tikmēr atlīdzības princips pakāpeniski zaudē nozīmi – tikai 30% vecāku naudu piešķir par labi paveiktu darbu, 8% – par labām atzīmēm, bet vien 2% – par uzvedību. Arī kabatas naudas apmērs pieaug – 34% pusaudžu mēnesī saņem no 16 līdz 30 eiro, bet katram piektajam kabatas naudas apmērs sasniedz līdz 50 eiro mēnesī.
“Pusaudžu vecumā kabatas nauda jau kļūst par praktisku budžeta plānošanas un atbildīgu finanšu lēmumu treniņu. Tieši šajā vecumā bērniem visbiežāk rodas grūtības ar apdomīgu tēriņu veikšanu un naudas vērtības izpratni, tāpēc ļoti svarīgi ir ļaut bērniem drošā vidē mācīties no saviem finanšu lēmumiem, nevis tikai teorētiski runāt par naudu,” skaidro Evija Kropa.
Jauniešiem – pāreja uz “pieaugušo finanšu modeli”
16–19 gadu vecumā kabatas nauda jau lielākoties tiek uztverta kā daļēja finanšu neatkarība. 62% vecāku naudu dod ikdienas vajadzībām, savukārt 58% – konkrētu vajadzību vai pieprasījumu gadījumos. Šajā dzīves posmā kabatas nauda arvien vairāk līdzinās pieaugušo budžeta modelim – jaunietim tiek uzticēta lielāka atbildība par saviem tēriņiem, transportu, izklaidi vai apģērbu. To apliecina arī piešķirtās kabatas naudas apmērs – katram trešajam tie ir līdz 50 eiro mēnesī, bet katram piektajam – jau līdz 100 eiro mēnesī. Šajā vecumā kabatas nauda galvenokārt tiek saņemta ar pārskaitījumu uz bankas kontu, lai jaunietis var norēķināties ar savu bankas karti. “Kopumā dati ļoti skaidri parāda tendenci – jo jaunāks bērns, jo biežāk kabatas nauda tiek izmantota kā motivācijas vai audzināšanas instruments, savukārt vecākiem bērniem tā kļūst par praktisku finanšu pārvaldības treniņu. Kabatas nauda arvien biežāk vairs nav “balva”, bet droša vide, kur bērns ģimenes atbalstītā vidē var mācīties pieņemt finanšu lēmumus,” saka Evija Kropa. Viņa piebilst, ka vasara ir īpaši piemērots laiks finanšu pratības prasmju stiprināšanai ikdienā: “Par finanšu pratību bērni vislabāk mācās ikdienas situācijās – dodoties uz veikalu, plānojot vasaras aktivitātes vai lemjot, kam tērēt kabatas naudu. Tāpēc aicinām ģimenes apmeklēt arī “Tava Maka Taka” aktivitāti TrādiRīga pasākumā šo svētdien, 24.maijā, kur finanšu pratību varēs iepazīt praktiski – caur spēlēm, kustību un kopīgiem uzdevumiem.”
“Tava Maka Taka” būs interaktīva finanšu pratības zona ģimenēm un bērniem, kur dažādās aktivitātēs varēs iepazīt budžeta plānošanas, uzkrājumu veidošanas, finanšu drošības un krāpniecības atpazīšanas pamatus. Apmeklētāji varēs piedalīties spēlēs par gudru finanšu lēmumu pieņemšanu, uzkrājumu veidošanu un finanšu līdzsvara saglabāšanu, kā arī pārbaudīt prasmes atpazīt krāpnieciskas situācijas digitālajā vidē. Festivāls “TrādiRīga” norisināsies visā Uzvaras parka teritorijā no plkst. 12.00 līdz 22.00, un ieeja pasākumā ir bez maksas.
Vēl par tēmu:
VID atgādina: par bērnu interešu izglītību var atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli
Līdz ar jauno mācību gadu atsākas arī dažādi bērnu un jauniešu pulciņi un interešu nodarbības. Tie ir izdevumi, par kuriem, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, vecāki vai citi ģimenes...
Lasīt tālākAndris Kulbergs: dabasgāzes Latvijas lietotāju vajadzībām jaunajā rudens un ziemas sezonā pietiks
Ministru prezidents Andris Kulbergs šodien, apmeklējot Inčukalna pazemes gāzes krātuvi (PGK), iepazinās ar tās gatavību jaunajai rudens un ziemas sezonai, pārliecinoties, ka krātuvē jau šobrīd...
Lasīt tālākKEM: iedzīvotājiem nebūs jāmaksā fiksētā pieslēguma maksa vētras izraisīto ilgstošu elektroapgādes pārtraukumu gadījumos
Šā gada 22.–23. augusta vētra radīja līdz šim nepieredzētus elektrotīkla bojājumus visā Latvijā. Neraugoties uz apjomīgo darbu un lielo elektroapgādes atjaunošanā iesaistīto brigāžu...
Lasīt tālākLDDK: Finansējums prioritātēm jārod, pārskatot valsts izdevumu efektivitāti
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) 26. augustā vērsās pie Ministru prezidenta Andra Kulberga un finanšu ministra Māra Kučinska, aicinot pirms jaunu valsts budžeta saistību uzņemšanās...
Lasīt tālākElektroapgāde atjaunota 96% klientu, taču tūkstošiem mājsaimniecību joprojām gaida
Turpinoties intensīvam darbam pēc postošās pagājušās nedēļas nogales vētras, līdz 26. augusta rītam, plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 265 000 klientu – ap 96 % no visiem...
Lasīt tālākGāzes cenas atkal kāpj: visvairāk to izjutīsim komunālajos rēķinos
Eiropā dabasgāzes cenas atkal strauji kāpj, taču Latvijas iedzīvotāji šo sadārdzinājumu ikdienas tēriņos neizjutīs uzreiz. Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm Latvijā gāzes cenu...
Lasīt tālākLabklājības ministrija rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu
Labklājības ministrija (LM) rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu, ko vecākiem izmaksā agrīnā bērna vecumposmā. Reformas mērķis ir veidot valsts atbalsta sistēmu vienkāršāku,...
Lasīt tālākKulbergs: valsts budžeta finansējumam NVO jābūt caurskatāmam
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 5. augustā, tikās ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar biedrību un nodibinājumu darbību Latvijā...
Lasīt tālākPieci svarīgi soļi finansiāli drošākam ceļojumam
Vasara daudziem ir ilgi gaidītais atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Plānojot atpūtu, it sevišķi ārvalstīs, lielākā uzmanība parasti tiek pievērsta galamērķim, naktsmītnēm un aktivitātēm,...
Lasīt tālākKarstuma viļņi arvien būtiskāk ietekmē ekonomiku Eiropā
Šī gada vasara Eiropā sākusies ar izteiktu karstuma vilni, kas arvien skaidrāk izgaismo klimata pārmaiņu ekonomiskās sekas. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījumi, ekstremāls...
Lasīt tālāk