Aptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja. Ja jaunākā skolas vecuma bērniem vecāki to vēl bieži piešķir par labi paveiktu darbu (44%) vai labām atzīmēm (14%), tad pusaudžu gados kabatas nauda jau pārsvarā paredzēta ikdienas tēriņiem un finanšu patstāvības attīstīšanai. Vienlaikus pieaug arī piešķirtās kabatas naudas apmērs – no dažiem eiro jaunākajiem bērniem līdz pat 100 eiro mēnesī daļai jauniešu.
Mazākajiem bērniem – pirmā iepazīšanās ar naudu
Aptaujas dati rāda, ka 5–6 gadu vecumā kabatas nauda pārsvarā tiek dota ikdienas tēriņiem – tā norādījuši 30% vecāku. Vienlaikus nauda šajā vecumā bieži kalpo arī kā motivējošs instruments. Attiecīgi 24% vecāku to piešķir kā atlīdzību par labi paveiktu darbu, bet 13% par labu uzvedību. Visbiežāk šajā vecumā piešķirtās kabatas naudas apmēr ir līdz pieciem eiro. Kā skaidro Evija Kropa, Swedbank Finanšu pratības jomas vadītāja: “Šajā vecuma posmā kabatas naudas uzdevums ir vairāk palīdzēt bērnam apgūt pašus finanšu pamatus – saprast, ka naudai ir vērtība, tā nav neierobežota un par to iespējams iegādāties konkrētas lietas.”
7–10 gadu vecumā veidojas pirmie finanšu ieradumi
Bērniem augot, pieaug arī kabatas naudas nozīme. Jau 52% vecāku norāda, ka 7–10 gadu vecumā nauda bērniem tiek dota ikdienas izdevumiem. Vienlaikus 44% vecāku to joprojām izmanto kā atlīdzību par labi paveiktu darbu, 14% – par labām atzīmēm, bet 9% – par labu uzvedību. Šajā vecumā kabatas naudas apmērs visbiežāk ir no pieciem līdz 10 eiro mēnesī. “Šis ir vecums, kad bērni sāk pieņemt pirmos patstāvīgos lēmumus par tēriņiem, tāpēc svarīgi, ka vecāki pakāpeniski pāriet no “atalgošanas” pie regulāra budžeta principa. Tas palīdz bērnam mācīties plānot, izvēlēties un saprast prioritātes,” norāda Evija Kropa.
Pusaudžu vecumā kabatas nauda kļūst par patstāvības instrumentu
11–15 gadu vecumā vecāku pieeja būtiski mainās – 60% norāda, ka kabatas nauda tiek dota ikdienas tēriņiem bez papildu nosacījumiem. Tikmēr atlīdzības princips pakāpeniski zaudē nozīmi – tikai 30% vecāku naudu piešķir par labi paveiktu darbu, 8% – par labām atzīmēm, bet vien 2% – par uzvedību. Arī kabatas naudas apmērs pieaug – 34% pusaudžu mēnesī saņem no 16 līdz 30 eiro, bet katram piektajam kabatas naudas apmērs sasniedz līdz 50 eiro mēnesī.
“Pusaudžu vecumā kabatas nauda jau kļūst par praktisku budžeta plānošanas un atbildīgu finanšu lēmumu treniņu. Tieši šajā vecumā bērniem visbiežāk rodas grūtības ar apdomīgu tēriņu veikšanu un naudas vērtības izpratni, tāpēc ļoti svarīgi ir ļaut bērniem drošā vidē mācīties no saviem finanšu lēmumiem, nevis tikai teorētiski runāt par naudu,” skaidro Evija Kropa.
Jauniešiem – pāreja uz “pieaugušo finanšu modeli”
16–19 gadu vecumā kabatas nauda jau lielākoties tiek uztverta kā daļēja finanšu neatkarība. 62% vecāku naudu dod ikdienas vajadzībām, savukārt 58% – konkrētu vajadzību vai pieprasījumu gadījumos. Šajā dzīves posmā kabatas nauda arvien vairāk līdzinās pieaugušo budžeta modelim – jaunietim tiek uzticēta lielāka atbildība par saviem tēriņiem, transportu, izklaidi vai apģērbu. To apliecina arī piešķirtās kabatas naudas apmērs – katram trešajam tie ir līdz 50 eiro mēnesī, bet katram piektajam – jau līdz 100 eiro mēnesī. Šajā vecumā kabatas nauda galvenokārt tiek saņemta ar pārskaitījumu uz bankas kontu, lai jaunietis var norēķināties ar savu bankas karti. “Kopumā dati ļoti skaidri parāda tendenci – jo jaunāks bērns, jo biežāk kabatas nauda tiek izmantota kā motivācijas vai audzināšanas instruments, savukārt vecākiem bērniem tā kļūst par praktisku finanšu pārvaldības treniņu. Kabatas nauda arvien biežāk vairs nav “balva”, bet droša vide, kur bērns ģimenes atbalstītā vidē var mācīties pieņemt finanšu lēmumus,” saka Evija Kropa. Viņa piebilst, ka vasara ir īpaši piemērots laiks finanšu pratības prasmju stiprināšanai ikdienā: “Par finanšu pratību bērni vislabāk mācās ikdienas situācijās – dodoties uz veikalu, plānojot vasaras aktivitātes vai lemjot, kam tērēt kabatas naudu. Tāpēc aicinām ģimenes apmeklēt arī “Tava Maka Taka” aktivitāti TrādiRīga pasākumā šo svētdien, 24.maijā, kur finanšu pratību varēs iepazīt praktiski – caur spēlēm, kustību un kopīgiem uzdevumiem.”
“Tava Maka Taka” būs interaktīva finanšu pratības zona ģimenēm un bērniem, kur dažādās aktivitātēs varēs iepazīt budžeta plānošanas, uzkrājumu veidošanas, finanšu drošības un krāpniecības atpazīšanas pamatus. Apmeklētāji varēs piedalīties spēlēs par gudru finanšu lēmumu pieņemšanu, uzkrājumu veidošanu un finanšu līdzsvara saglabāšanu, kā arī pārbaudīt prasmes atpazīt krāpnieciskas situācijas digitālajā vidē. Festivāls “TrādiRīga” norisināsies visā Uzvaras parka teritorijā no plkst. 12.00 līdz 22.00, un ieeja pasākumā ir bez maksas.
Vēl par tēmu:
Kas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākAptauja: vairāk nekā puse izjūt cenu kāpumu, bet finansiālu uzlabojumu – tikai piektdaļa
Bankas Citadele aptaujas dati liecina, ka cenu kāpumu izjūt 56 % iedzīvotāju, kamēr tikai 22 % norāda, ka viņu finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir uzlabojusies. Tas atspoguļo tendenci,...
Lasīt tālākLīdz 30. aprīlim spēkā ir paaugstināti mājokļa pabalsta koeficienti; kā rīkoties rīdziniekiem
No 1. janvāra līdz 30. aprīlim tiek palielināti koeficienti, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu. Tas nozīmē, ka daudziem pabalsts kļūs lielāks, bet daļa mājsaimniecību, kas iepriekš...
Lasīt tālākFM: inflācija mazinās, bet naftas un gāzes tirgus satricinājumi rada jaunus riskus
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka inflācija Latvijā turpina mazināties. Šā gada februārī patēriņa cenu indekss bija par 2,3% augstāks nekā attiecīgajā mēnesī...
Lasīt tālākSaeimas Sociālo un darba lietu komisija nobalso par 100% piemaksu par darbu svētku dienā
Šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti laboja vienu savu kļūdu un nobalsoja "par" to, ka darbinieks, kas veic darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā...
Lasīt tālākAizsargās iedzīvotājus, kas nezinādami iegādājušies izkrāptus nekustamos īpašumus
Lai aizsargātu iedzīvotājus, kuri, paši to nezinot, iegādājušies izkrāptus un nozagtus nekustamos īpašumus, Saeima ceturtdien, 5.martā, pirmajā lasījumā atbalstīja Juridiskās komisijas...
Lasīt tālākSomijas ekonomists: 2026. gadā Latvijas ekonomikā gaidāma straujāka izaugsme, balstīta privātajā patēriņā un investīcijās
Latvijas ekonomika šogad uzņems straujākus apgriezienus, sasniedzot 2,8 % IKP pieaugumu, prognozē Somijas vadošās finanšu grupas OP Pohjola vecākais ekonomists Jona Vidgrēns (Joona Widgrén)....
Lasīt tālākPalielina mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un mazaizsargātām ģimenēm ar bērniem
Saeima ceturtdien, 26.februārī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem...
Lasīt tālākPalielinās mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem
Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24. februārī, galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus...
Lasīt tālāk