Pieprasījums aug, cenas kāpj – vai šis ir īstais brīdis iegādāties mājokli?

Laikā no 2015. līdz 2024. gadam mājokļu cenas Eiropas Savienībā pieaugušas vidēji par 53 %, liecina Eurostat dati1. Arī Latvijā mājokļu cenas turpina kāpt: saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem pēdējā gada laikā cenas palielinājušās par 8,1 %.2 Vērojot tendences, potenciālie mājokļu pircēji uzdod jautājumu, vai nogaidīt ar mājokļa iegādi cerībā uz cenu kritumu nākotnē ir pārdomāta stratēģija? Komentāru sniedz nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.
Pieprasījums aug, piedāvājums ierobežots
Kā liecina Valsts zemes dienesta dati, starp mājokļiem vecajos un jaunajos projektos pastāv būtiskas cenu atšķirības: pēc 2000. gada būvētu dzīvokļu vidējā cena par kvadrātmetru sasniedz 2616 eiro, savukārt pirms 2000. gada celtajās ēkās – aptuveni 1335 eiro.3 Gandrīz divkāršo cenu starpību “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš skaidro ar būtiskām atšķirībām kvalitātē, energoefektivitātē un ilgtermiņa uzturēšanas izmaksās.
“Iedzīvotāju vēlme dzīvot modernā, drošā un finansiāli sakārtotā vidē kļūst arvien izteiktāka. Pieaug izpratne par to, cik būtiska ir atšķirība starp mājokli, kurā jau sākotnēji integrēti ilgtspējīgi risinājumi, un dzīvokli, kur tuvākajā laikā nepieciešami dārgi remonti vai renovācija. Jaunie mājokļi piedāvā ne tikai zemākas ekspluatācijas izmaksas, bet arī augstāku komforta līmeni – sākot no siltuma, rekuperācijas un skaņas izolācijas līdz pārdomātām koplietošanas telpām,” norāda Mareks Kļaviņš. Viņš piebilst – ņemot vērā, ka renovēto ēku skaits joprojām ir neliels, bet jauno projektu piedāvājumu ierobežo augstās būvniecības izmaksas, darbaspēka trūkums un sarežģīts plānošanas process, pieprasījums pēc energoefektīviem mājokļiem turpina veicināt cenu kāpumu tieši jaunajā segmentā.
Euribor samazinās – pircēju aktivitāte atgriežas
Vairāku gadu garumā augstā Euribor likme bija viens no galvenajiem iemesliem, kas atturēja potenciālos pircējus no mājokļa iegādes – lēmumi tika atlikti, gaidot stabilākus apstākļus un izdevīgākus kredīta nosacījumus. Tagad gaidītais brīdis ir pienācis: kopš 2024. gada vidus Eiropas Centrālā banka ir sākusi nozīmīgi samazināt procentlikmes, kas jau atspoguļojas zemākos hipotekāro kredītu ikmēneša maksājumos, palielinot pircēju aktivitāti tirgū.
“Šobrīd nogaidīšana var nozīmēt palaist garām īsto brīdi,” uzsver “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš. “Pieprasījums aug, bet pabeigto un būvniecības stadijā esošo mājokļu skaits ir ierobežots. Tāpat kā teicienā – kas pirmais brauc, tas pirmais maļ. Tie, kuri pieņem lēmumu laikus, iegūst ne tikai labāku cenu, bet arī plašākas izvēles iespējas. Iegādājoties dzīvokli agrīnā būvniecības stadijā, ir iespējams nodrošināties pret turpmāku cenu kāpumu un pielāgot izvēli savām vajadzībām – gan plānojuma ziņā, gan izvēloties mājokli konkrētā projekta daļā,” skaidro Kļaviņš. “To, ka interese aug, redzējām arī nupat notikušajā “Bonava” ikgadējā Mājokļu gadatirgū, kur tika rezervēts 41 dzīvoklis, kas ir teju uz pusi vairāk nekā iepriekšējā gadā.”
Vai ir vērts gaidīt?
Mājokļa iegāde ir viens no nozīmīgākajiem un ilgtermiņā ietekmīgākajiem lēmumiem cilvēka dzīvē. Cenu kāpums, inflācijas spiediens un svārstīga ekonomiskā vide šo izvēli padara ne vien finansiāli sarežģītu, bet arī emocionāli piesātinātu. Taču vilcināšanās nereti var izrādīties dārgāka par pārdomātu un savlaicīgi pieņemtu lēmumu.
“Kā prognozē ārvalstu un vietējie eksperti, pieprasījums pēc kvalitatīviem un energoefektīviem mājokļiem arī turpmāk saglabāsies augsts dažādu iemeslu dēļ. Piemēram, iedzīvotāji, kuri dzīvo kopīpašumos, saskaras ar izaicinājumiem to dalīšanas procesā; problemātiska ir arī zemes īpašumu izpirkšana, kas ar katru gadu izmaksā arvien dārgāk. Daudzas padomju laikos celtās mājas ir jārenovē. Aplēšot dažādus nākotnes tēriņus, iedzīvotāji sāk vērtēt, kurš risinājums būtu finansiāli izdevīgāks. Mēs redzam, ka par 9 % ir augušas otrreizējā tirgus cenas4, līdz ar to cenu pieaugums mājokļiem arī celtniecības stadijā un tikko uzceltiem projektiem, visticamāk, turpināsies. Tiem, kas šobrīd apsver mājokļa iegādi, ir svarīgi ne tikai analizēt, bet arī rīkoties – apdomīgi, bet bez pārmērīgas kavēšanās,” iesaka Mareks Kļaviņš.
Vēl par tēmu:
Iedzīvotāji šogad apņemas vairāk pelnīt un iekrāt
Jauns gads daudziem asociējas ar jaunu sākumu, kas mudina pievērsties saviem finanšu paradumiem un domāt par nākotnes mērķiem. Jaunākie Luminor bankas aptaujas dati* liecina, ka teju trešdaļa...
Lasīt tālākKāda ir pensiju plaisa starp algotiem darbiniekiem un pašnodarbinātajiem?
Latvijā pašnodarbināto personu teorētiskā nākotnes pensija, ņemot vērā atšķirīgās sociālo iemaksu likmes, ir aptuveni 60 % apmērā no tā, ko līdzvērtīgos apstākļos saņemtu algots...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem
Latvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem, priekšroku dodot uzkrājumu veidošanai un finanšu drošībai, liecina bankas Citadele veiktā aptauja par iedzīvotāju finanšu...
Lasīt tālākAptauja: iedzīvotāji kopumā tiek galā ar rēķiniem, bet ziemā daļai grūtības pieaug
Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikmēneša rēķinu apmaksa nesagādā grūtības, liecina Luminor bankas aptauja. Ekonomiskā situācija kopumā stabilizējas, lai gan atsevišķās patēriņa...
Lasīt tālākNo 2026. gada 1. janvāra palielināts minimālo ienākumu apmērs
Līdz ar Jaunā gada iestāšanos palielināts atbalsts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, sociālās...
Lasīt tālākGada nogalē pieaug interese par pensiju 3. līmeni – iemaksas palielinās par 40 %
Tuvojoties gada noslēgumam, iedzīvotāji arvien aktīvāk pārskata savus finanšu paradumus un domā par ilgtermiņa drošību. Viens no populārākajiem un vienkāršākajiem veidiem, kā rūpēties...
Lasīt tālākIenākumi šogad aug, īpaši gados jaunajiem un Vidzemē
Divreiz vairāk ir to iedzīvotāju, kuru ienākumi gada laikā auguši, nevis samazinājušies, liecina Luminor bankas veiktā aptauja. 41 % Latvijas iedzīvotāju apstiprina, ka viņu ienākumi šogad...
Lasīt tālākBaltijas perspektīva 2026. gadā: no noturības uz mērķtiecīgu izaugsmi, ko virza inovācijas
Baltijas valstu ekonomikas turpina apliecināt noturību makroekonomiskās nenoteiktības un tarifu izraisītas tirgus svārstības apstākļos, uzrādot pakāpeniskas atveseļošanās pazīmes, lai...
Lasīt tālākŠogad finanšu situācija uzlabojusies 25% iedzīvotāju, un kopējais noskaņojums sasniedzis sešu gadu augstāko līmeni
Iedzīvotājiem, vērtējot savu finanšu situāciju aizejošajā 2025. gadā, atgriezusies pirmspandēmijas pārliecība, un kopējais sentiments sasniedzis augstāko līmeni pēdējo sešu gadu laikā....
Lasīt tālākLielākā daļa jeb 72 % iedzīvotāju svētkiem tērēs no algas, nevis uzkrājumiem
Tuvojoties svētkiem un apdāvināšanas laikam, Latvijas iedzīvotāju maciņos parasti iestājas lielāka rosība. Lielākā daļa jeb 72 % iedzīvotāju savus svētku tēriņus šogad plāno segt...
Lasīt tālāk