Pieaug interese par jaunu un energoefektīvu mājokļu iegādi

Šī gada pirmajā ceturksnī vērojama pieaugoša interese par jaunu un energoefektīvu mājokļu iegādi – piektdaļu (26 %) no kopējā izsniegtā hipotekāro kredītu apjoma veido Zaļais hipotekārais kredīts, liecina bankas Citadele dati. Salīdzinoši pērn šajā pašā laika periodā aizdevumu īpatsvars energoefektīva mājokļa iegādei bija 12 %. Augušas arī vidējās aizdevuma summas.
Pārliecinoši lielākā daļa (ap 90 %) no visiem Zaļajiem hipotekārajiem kredītiem ir dzīvokļi jaunajos projektos pirmreizējā tirgū, privātmājām veidojot procentuāli mazāko daļu. Tāpat iedzīvotāji interesējas par salīdzinoši dārgāku īpašumu iegādi. Populārākā cenu kategorija jaunajos projektos gada pirmajā ceturksnī ir no 2100 līdz 2500 eiro par kvadrātmetru, taču ir finansēti arī dzīvokļi cenu kategorijā virs 3000 eiro par kvadrātmetru. Kopumā hipotekāro kredītu līgumu skaits ar aizdevuma summām virs 150 000 eiro gada pirmajā ceturksnī pieaudzis no 24 % pērn uz 29 % no kopējā līgumu skaita. Savukārt vidējā finansējuma summa, salīdzinot ar šo pašu laika periodu pērn, ir palielinājusies par 15 %, proti, no 82 873 eiro uz 95 419 eiro.
“Šī tendence ir pamanāma arī ikdienas konsultācijās – salīdzinoši vairāk klientu interesējas par dārgāku īpašumu iegādi, tostarp, jaunajos projektos un privātmājās. Tāpat arī ir klienti, kas par sava īpašuma iegādi bija interesējušies jau pērn vai vēl pāris gadus iepriekš, un šobrīd pieņem lēmumu to darīt. Apsverot jauna mājokļa iegādi, potenciālie pircēji interesējas ne tikai par energoefektivitātes klasi, bet arī par projektā izmantotajām tehnoloģijām un apkures risinājumiem. Energoefektīvu dzīvokļu un māju priekšrocības galvenokārt ir zemākas ilgtermiņa ekspluatācijas izmaksas, mazāka ietekme uz apkārtējo vidi un augstāks komforta līmenis,” saka Artis Zeiļa, bankas Citadele sadarbības partneru attiecību vadītājs.
Segments, kas piedzīvojis mazākās izmaiņas pēdējo gadu svārstīgajā periodā, ir sērijveida dzīvokļu tirgus. “Visvairāk darījumu veikti tā saucamajos “lietuviešu projektos”, 602. sērijas namos un Hruščova laika ēkās, praktiski nemainoties vidējām cenām, un līdz ar to arī izsniegtajām kredīta summām. Jāmin gan, ka būtiski nemainās darījumu vidējā summa segmenta ietvaros, taču atšķirības starp pašiem darījumiem mēdz būt diezgan kardinālas, piemēram, dzīvoklis Hruščova laika ēkā Rīgā var maksāt no 500 līdz 1500 eiro par kvadrātmetru atkarībā no lokācijas un dzīvokļa stāvokļa,” papildina Artis Zeiļa.
Īpašumi ārpus Rīgas visvairāk finansēti Jelgavā, kur parakstīto līgumu īpatsvars salīdzinājumā ar citām Latvijas pilsētām (izņemot Rīgu un Pierīgu) audzis no 9 % uz 16 %, apsteidzot Jūrmalā parakstīto līgumu skaitu. Tāpat izsniegto aizdevumu īpatsvars audzis arī Ogrē (no 4 % uz 10 %). Citu reģionālo pilsētu finansējuma sadalījums nav būtiski mainījies, stabilu aktivitāti novērojot arī Valmierā, Siguldā, Liepājā un Tukumā.
Vēl par tēmu:
Zeme ir, bet būvēt nedrīkst: ko zināt pirms zemes gabala iegādes?
Izvēloties zemes gabalu privātmājas būvniecībai, uzmanību visbiežāk piesaista skaista ainava, cena vai attālums līdz pilsētas infrastruktūrai. Tomēr bankas pieredze rāda, ka tieši vides...
Lasīt tālākPensijā pavadīsim līdz 20 gadiem: kā tam sagatavoties finansiāli
Latvijas iedzīvotāji pensijā pavadīs ievērojamu dzīves daļu, tāpēc stabils uzkrājums vecumdienām kļūst kritiski svarīgs. Pensijas vecums Latvijā ir 65 gadi, un mūža ilgums turpina...
Lasīt tālākPlāno atvieglot iedzīvotājiem piekļuvi informācijai par savām kredītsaistībām
Lai iedzīvotājiem būtu vienkāršāk iegūt pilnīgu informāciju par savām finanšu saistībām un kredītspēju, Saeima ceturtdien, 5.martā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā...
Lasīt tālākKrāpnieki sasnieguši gandrīz ikvienu – 86 % iedzīvotāju saskārušies ar krāpšanas mēģinājumiem
Krāpšanas mēģinājumi Latvijā ir kļuvuši par daļu no sabiedrības ikdienas – ar tiem pēdējā gada laikā saskārušies 86 % iedzīvotāju, liecina bankas Citadele aptauja. Turklāt 28 %...
Lasīt tālākKāda ir Latvijas pensiju sistēma, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm?
Ikgadējais Mercer globālais pensiju indeksa pētījums rāda, ka pensiju sistēmu kvalitāte pasaulē pakāpeniski uzlabojas. Lai gan Latvija šajā indeksā netiek tieši apskatīta, ekspertu vērtējumā2...
Lasīt tālākEirozonas inflācija un EURIBOR: ko gaidīt tuvākajā laikā?
Pieņemot lēmumus par bāzes procentu likmēm eirozonā, Eiropas Centrālā banka (ECB) īpašu uzmanību pievērš inflācijas rādītājiem – gan to attīstībai, gan īstermiņa prognozēm, kas...
Lasīt tālākIedzīvotāju ienākuma nodoklis no pensijas līdz 1000 eiro vairs netiek ieturēts
Tuvojoties jaunam gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas periodam, Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka nodokļa atmaksa iespējama tikai tad, ja iedzīvotāju ienākuma nodoklis...
Lasīt tālākEM: nebanku patērētāju kreditēšanas reforma apdraud patērētāju tiesību aizsardzību
Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais informatīvais ziņojums “Par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu” nav datos balstīts un pamatots,...
Lasīt tālākMājokļu cenas Rīgā zemākas nekā Tallinā un Viļņā, atšķirība ir pat divkārša
Rīgā ir zemākās mājokļu cenas Baltijas galvaspilsētu vidū, taču tās turpina pieaugt un tirgus aktivitāte saglabājas. Pērn galvaspilsētā mājokļu tirgus piedzīvoja augstāko aktivitāti...
Lasīt tālākKāzas augustā: cik jāatliek, lai pietiktu?
Bildinājums Valentīndienā ir tikpat iederīgs kā kāzas vasarā. Un tas nav tikai romantisks pieņēmums – kā liecina Valsts statistikas pārvaldes dati, jau vairākus gadus populārākais kāzu...
Lasīt tālāk