Sāks maksāt atbalstu kredītņēmējiem

Visdrīzāk jau pēc nedēļas Valsts ieņēmumu dienests (VID) sāks pārskaitīt hipotekāro kredītu ņēmējiem pienākošos valsts atbalstu par saņemto kredītu procentu maksājumiem.
Kredītiestādes pirmajā ceturksnī valsts budžetā iemaksājušas 24 miljonus eiro, no kā daļa aprīlī tiks izmaksāta hipotekāro kredītņēmēju kompensācijās par šī gada pirmajiem trīs mēnešiem. Kredītņēmēji saņems 30% no veiktajiem procentu maksājumiem, un atkarībā no kredīta apmēra tie būs līdz vairākiem simtiem eiro. Luminor bankas finanšu eksperts Raivis Vutnāns iesaka, kā ar šiem līdzekļiem rīkoties gudri un uzlabot savu finansiālo drošību.
“Lai cik liela būtu mājokļu kredītņēmēja saņemtā kompensācija, ieteicams ar to rīkoties pārdomāti un raudzīties uz ilgtermiņa finansiālo labklājību. Tā vietā, lai iztērētu šos “papildu ienākumus” impulsīvos pirkumos, labāk tos izmantot sava “drošības spilvena” papildināšanai vai plānota mērķa īstenošanai, veikt uzkrājumus vai ieguldīt tos savā nākotnes labklājībā. Tā ir iespēja sākt veidot vai arī turpināt veselīgus krāšanas paradumus,”
norāda Luminor bankas finanšu eksperts.
Kā vienu no finansiāli atbildīgākajiem veidiem, kā rīkoties ar saņemto kompensāciju, R. Vutnāns iesaka izveidot vai papildināt esošo “drošības spilvenu” jeb uzkrājumus neparedzētiem gadījumiem. Ieteicamais “drošības spilvena” apmērs ir 3-6 mēnešalgas, taču, ja šādu uzkrājumu nav vispār, tad eksperts iesaka iesākumā izveidot vismaz 300-500 eiro lielu ārkārtas fondu. Šos līdzekļus ieteicams glabāt atsevišķā kontā vai krājkontā, lai tos nevarētu viegli iztērēt ikdienas maksājumiem.
Tāpat var sākt krāt kādam ilgtermiņa mērķim – vai tas būtu ceļojums, jauna auto iegāde vai mājokļa remonts. Luminor nesenās aptaujas dati liecina, ka šīs parasti ir lietas, kam iedzīvotāji aktīvi krāj līdzekļus[2], tāpēc izmaksātā kompensācija var kalpot par starta kapitālu mērķim, kam līdz šim nav sanācis atlikt līdzekļus. Krāt ilgtermiņa mērķim var, piemēram, krājkontā, kur šobrīd pieejamas procentu likmes līdz 2,5 % no summas, lai varētu vairot savu uzkrājumu.
Cilvēki nereti neatliek līdzekļus tālākai nākotnei un vecumdienām, vairāk koncentrējoties uz ikdienas izdevumiem, tāpēc dažādi papildu ienākumi, tostarp šī kompensācija, var būt labs veids, kā, piemēram, palielināt savu pensijas uzkrājumu, neizjūtot robu ikdienas budžetā. Iemaksas pensiju 3. līmenī ir laba alternatīva, turklāt par tām ir iespēja saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atmaksu 20% apmērā*. Savukārt tie, kam ir zināšanas par investīciju pasauli vai vēlme sākt investēt, var izmantot saņemto kompensāciju kā starta kapitālu, ieguldot biržā tirgotos fondos vai pērkot kāda noteikta uzņēmuma akcijas. Šādi ir iespēja ieguldīto uzkrājumu ievērojami palielināt, taču vienlaikus jāapzinās riski.
Kredītņēmēja kompensācijas tiks automātiski (bez pieteikšanās) izmaksātas tiem iedzīvotājiem, kas noslēguši hipotekārā kredīta līgumu līdz 2023. gada 31. oktobrim un kuru aizdevuma summa nepārsniedz 250 tūkstošus eiro. Kompensācija tiks aprēķināta 30% apmērā no veiktajiem procentu maksājumiem un pirmajā ceturksnī tiks izmaksāta laika periodā no 10. līdz 30. aprīlim.
Lai iedzīvotājiem varētu izmaksāt šīs kompensācijas, bankas valsts budžetā pirmajā ceturksnī iemaksājušas 24 miljonus eiro.
Vēl par tēmu:
Latvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālākLatvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu
Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...
Lasīt tālākZeme ir, bet būvēt nedrīkst: ko zināt pirms zemes gabala iegādes?
Izvēloties zemes gabalu privātmājas būvniecībai, uzmanību visbiežāk piesaista skaista ainava, cena vai attālums līdz pilsētas infrastruktūrai. Tomēr bankas pieredze rāda, ka tieši vides...
Lasīt tālākPensijā pavadīsim līdz 20 gadiem: kā tam sagatavoties finansiāli
Latvijas iedzīvotāji pensijā pavadīs ievērojamu dzīves daļu, tāpēc stabils uzkrājums vecumdienām kļūst kritiski svarīgs. Pensijas vecums Latvijā ir 65 gadi, un mūža ilgums turpina...
Lasīt tālākPlāno atvieglot iedzīvotājiem piekļuvi informācijai par savām kredītsaistībām
Lai iedzīvotājiem būtu vienkāršāk iegūt pilnīgu informāciju par savām finanšu saistībām un kredītspēju, Saeima ceturtdien, 5.martā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā...
Lasīt tālākKrāpnieki sasnieguši gandrīz ikvienu – 86 % iedzīvotāju saskārušies ar krāpšanas mēģinājumiem
Krāpšanas mēģinājumi Latvijā ir kļuvuši par daļu no sabiedrības ikdienas – ar tiem pēdējā gada laikā saskārušies 86 % iedzīvotāju, liecina bankas Citadele aptauja. Turklāt 28 %...
Lasīt tālāk