Puse Latvijas iedzīvotāju jūtas finansiāli droši, sagaidot ziemas sezonu; trešdaļa – joprojām bažīgi

Mazinoties inflācijai un krītot apkures cenām, 49% Latvijas iedzīvotāju jūtas finansiāli droši un stabili, sagaidot ziemu. Tajā pašā laikā nedaudz vairāk nekā trešdaļa (37%) aptaujāto ir pretējās domās un ar bažām sagaida ziemas sezonu, liecina Luminor bankas veiktā iedzīvotāju aptauja.
14% Latvijas iedzīvotāju par šo jautājumu nav domājuši, vai tiem ir cita atbilde.
“Salīdzinot ar pagājušā gada rudeni, Latvijas iedzīvotāji jūtas nedaudz drošāk, sagaidot ziemu, jo apkures un elektrības cenas ir stabilizējušās, inflācija un nedrošības sajūta par nākotni samazinājusies. Septembrī cenu kāpums Latvijā sasniedza 3%, un tas bija zem ES vidējā rādītāja. Pozitīvi, ka, salīdzinot ar gadu iepriekš, cenas bijušas zemākas ar mājokli saistītajiem izdevumiem (par 6,7% mazāk) un elektrību (par 26,7% mazāk). Neskatoties uz to, joprojām redzam, ka visnedrošāk jūtas sabiedrības ievainojamākā daļa – seniori, iedzīvotāji ar ļoti zemiem ienākumiem u.tml. grupas. Tāpēc bieži viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem finansiālajai drošībai ir savlaicīgi veidoti uzkrājumi, jo tie kalpo kā drošības spilvens, ja rodas neparedzētas izmaksas, notiek ekonomiskās svārstības, tiek zaudēts darbs vai radušies ārstniecības izdevumi. Katrai mājsaimniecībai ieteicams individuāli izvērtēt savus ikmēneša izdevumus un attiecīgi veidot uzkrājumu neparedzētām situācijām,” komentē Jekaterina Ziniča, Luminor Biznesa attīstības vadītāja.
Pelna pietiekami vai izveido drošības spilvenu
Katrs ceturtais (27%) iedzīvotājs uzskata, ka viņa mājsaimniecības ienākumi ir pietiekami, lai segtu visus nepieciešamos maksājumus, 16% ir izveidojuši drošības spilvenu, ja gadījumā ar ģimenes ienākumiem nepietiks, lai segtu nepieciešamos maksājumus, vēl daļai ir palielinājušies ienākumi vai iedzīvotāji ir nomainījuši dzīvesvietu pret mazāku vai ekonomiskāku, lai samazinātu izdevumus.
Pārliecinātāki par mājsaimniecības ienākumu pietiekamību izdevumu segšanai ir vīrieši, iedzīvotāji vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem, Pierīgā un laukos dzīvojošie, kā arī iedzīvotāji, kuru ienākumi pārsniedz 1500 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas
Savukārt finansiālu drošības spilvenu statistiski nedaudz biežāk izveidojuši seniori, Zemgales iedzīvotāji un aptaujātie ar augstāko izglītību.
Cenu kāpumam ir ietekme
Lai gan cenu kāpums ir piebremzējies, aptauja liecina, ka to nesenajam straujajam kāpumam ir ietekme. Gandrīz ceturtā daļa (23%) respondentu norāda, ka cenu kāpuma dēļ mājsaimniecības ienākumi vairs nav pietiekami, lai segtu visus nepieciešamos maksājumus. Savukārt 14% ir atbildējuši, ka mājsaimniecības ienākumi pēdējā gada laikā ir samazinājušies, tāpēc ar bažām lūkojas uz ziemas sezonu.
Ietekmi uz maksātspēju biežāk izjūt sievietes, iedzīvotāji virs 60 gadu vecumam, Latgales reģiona iedzīvotāji un lielajās Latvijas pilsētās dzīvojošie.
Savukārt ienākumi visbiežāk samazinājušies iedzīvotājiem vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem, Kurzemē dzīvojošiem un pašnodarbinātām personām. Kā liecina Luminor iepriekš veiktā aptauja, bez uzkrājumiem Latvijā dzīvo pat trešdaļa respondentu, jo viņiem nepietiek līdzekļu, ko atlikt. No tiem visvairāk (36%) ir vecuma grupā no 20 līdz 39 gadiem.
Vēl par tēmu:
Pēc gada nogales tēriņu pīķa janvārī iedzīvotāji tērē piesardzīgi
Latvijas iedzīvotāju tēriņi janvārī pēc intensīva gada noslēguma samazinās. Bankas Citadele maksājumu karšu dati liecina, ka 2026. gada janvāra pirmajā un otrajā nedēļā pirkumu bijis...
Lasīt tālākPensiju plaisa Latvijā: reģionu atšķirības un uzkrājumu nozīme vecumdienās
Latvijas pensionāru ikdiena arvien biežāk atklāj reģionālo nevienlīdzību un finansiālās drošības izaicinājumus. Pērn gada izskaņā vidējā vecuma pensija, ko saņēma 438 060 Latvijas...
Lasīt tālākVairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju Jaunajā gadā plāno uzlabot savu mājokli
Mājokļa uzlabošanas plānus Jaunajā gadā ir gatavi īstenot puse jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju, kas ir būtiski mazāk nekā pērn, kad šāda iecere bija 85 % iedzīvotāju, liecina Luminor...
Lasīt tālākIedzīvotāji šogad apņemas vairāk pelnīt un iekrāt
Jauns gads daudziem asociējas ar jaunu sākumu, kas mudina pievērsties saviem finanšu paradumiem un domāt par nākotnes mērķiem. Jaunākie Luminor bankas aptaujas dati* liecina, ka teju trešdaļa...
Lasīt tālākKāda ir pensiju plaisa starp algotiem darbiniekiem un pašnodarbinātajiem?
Latvijā pašnodarbināto personu teorētiskā nākotnes pensija, ņemot vērā atšķirīgās sociālo iemaksu likmes, ir aptuveni 60 % apmērā no tā, ko līdzvērtīgos apstākļos saņemtu algots...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem
Latvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem, priekšroku dodot uzkrājumu veidošanai un finanšu drošībai, liecina bankas Citadele veiktā aptauja par iedzīvotāju finanšu...
Lasīt tālākAptauja: iedzīvotāji kopumā tiek galā ar rēķiniem, bet ziemā daļai grūtības pieaug
Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikmēneša rēķinu apmaksa nesagādā grūtības, liecina Luminor bankas aptauja. Ekonomiskā situācija kopumā stabilizējas, lai gan atsevišķās patēriņa...
Lasīt tālākNo 2026. gada 1. janvāra palielināts minimālo ienākumu apmērs
Līdz ar Jaunā gada iestāšanos palielināts atbalsts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, sociālās...
Lasīt tālākGada nogalē pieaug interese par pensiju 3. līmeni – iemaksas palielinās par 40 %
Tuvojoties gada noslēgumam, iedzīvotāji arvien aktīvāk pārskata savus finanšu paradumus un domā par ilgtermiņa drošību. Viens no populārākajiem un vienkāršākajiem veidiem, kā rūpēties...
Lasīt tālākIenākumi šogad aug, īpaši gados jaunajiem un Vidzemē
Divreiz vairāk ir to iedzīvotāju, kuru ienākumi gada laikā auguši, nevis samazinājušies, liecina Luminor bankas veiktā aptauja. 41 % Latvijas iedzīvotāju apstiprina, ka viņu ienākumi šogad...
Lasīt tālāk