Saeima ārkārtas sēdē lems par budžeta projekta nodošanu izskatīšanai komisijās

Saeima ārkārtas sēdē ceturtdien, 20.oktobrī, lems par valsts budžeta projekta 2017.gadam un to pavadošo likumprojektu nodošanu izskatīšanai komisijās.
Ceturtdien, 13.oktobrī, Ministru kabineta sēdē valdība apstiprināja Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projektu 2017. gadam.
Plāns ietver valdības pieņemtos lēmumus par 2017. gada budžeta ieņēmumu un izdevumu izmaiņām, attiecīgi paredzot vispārējās valdības budžeta ieņēmumu prognozi 36,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izdevumu prognozi 37,7% apmērā no IKP, deficītu 1,1% apmērā no IKP un valsts parādu 39,1% apmērā no IKP.
“Valdība ir paveikusi lielu darbu, jo nākamā gada budžetā ir nodrošināts papildu finansējums valdības izvirzītajām prioritātēm – veselībai, izglītībai un sabiedrības drošībai – neveicot būtiskas izmaiņas nodokļu politikā. Šogad pirmo reizi ir īstenota sistemātiska budžeta izdevumu pārskatīšana, kas ir ļāvusi nodrošināt papildu līdzekļus gan pašu nozaru, gan valdības kopējām prioritātēm. Tāpat ir lemts par turpmākiem pasākumiem, lai mazinātu ēnu ekonomiku. Šie ir nozīmīgi soļi budžeta ilgtspējas nodrošināšanai,” pēc sēdes norādīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.
Prognozētā ekonomikas izaugsme 2017. gadā ir 3,5%. Savukārt 2018. un 2019. gadā ir paredzēts, ka Latvijas izaugsme nostabilizēsies nedaudz zemākā līmenī un būs 3,4% gadā. Salīdzinājumā ar Stabilitātes programmu 2016.–2019. gadam prognozes 2017. gadam palielinātas par 0,2 procentpunktiem, paredzot sekmīgāku Latvijas tirdzniecības partnervalstu ekonomisko attīstību kā arī aktīvāku ES fondu apguvi ar turpmāku pieaugumu līdz 2019. gadam. Līdz ar ES fondu apguves pieaugumu nākamgad un vidējā termiņā paredzams stabils investīciju pieaugums. Reālās darba samaksas pieaugums būs tuvs produktivitātes pieaugumam, tādējādi ekonomikas izaugsmi turpmāk arvien vairāk noteiks produktivitātes pieaugums.
Kā jau tika minēts, budžeta deficīts 2017. gadā prognozēts 1,1% no IKP, savukārt 2018. un 2019.gadā attiecīgi 1,0% un 0,7% no IKP.
Tāpat valdība ir lēmusi 2017., 2018. un 2019. gadā veidot fiskālā nodrošinājuma rezervi 0,1% apmērā no IKP, kas ir noteikta atbilstoši identificētajiem fiskālajiem riskiem un ļaus sekmīgāk nodrošināt fiskālo rādītāju stabilitāti.
Foto:Saeima/https://www.flickr.com/photos/saeima//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
2026. gada rudens ekonomikas prognoze: augstākas inflācijas apstākļos izaugsme turpināsies
ES ekonomika 2026. gada pirmajos trijos ceturkšņos noturējās labāk, nekā gaidīts, un paredzams, ka prognozes periodā tā turpinās augt, neraugoties uz spēcīgāku un noturīgāku inflācijas...
Lasīt tālākSM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu
Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...
Lasīt tālāk2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis
Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...
Lasīt tālākPirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākFM: degvielas cenu kāpums palielina inflācijas spiedienu, bet pārtikas cenas to mazina
Patēriņa cenu līmenis šā gada oktobrī bija par 0,4% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī un par 3,1% augstāks nekā pērnā gada oktobrī. Mēneša griezumā cenu kāpumu noteica elektroenerģijas,...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākLBAS iesniedz priekšlikumus par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) vēstulē “Par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu”* apkopojusi arodbiedrību priekšlikumus un nosūtījusi tos Ministru...
Lasīt tālākKrāpnieki sūta īsziņas VSAA vārdā, aicinot atvērt saiti
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) brīdina, ka aktivizējušies krāpnieki, kuri izsūta iedzīvotājiem viltus īsziņas par it kā iesaldētu pensiju 2. līmeņa kontu. Krāpnieki...
Lasīt tālāk