• Tweet

Gadu desmitiem Rīgas iedzīvotāji sašutuši par to, ka jāmaksā ne tikai par patērēto, bet arī par kaut kur pazudušo ūdeni, kamēr “Rīgas ūdens” gadiem bijis informēts par tā skaitītāju rādītiem nepareiziem datiem, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs atklājis, ka “Rīgas ūdens” uzstādītie skaitītāji rāda kļūdainus datus un uzlicis galvaspilsētas pašvaldības uzņēmumam naudassodu. Izrādās, “Rīgas ūdens” arī līdz šim problēmu apzinājies, bet nomainīt skaitītājus apņēmies tikai pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra aizrādījuma.

Šā gada sākumā publiski pirmo reizi izskanēja aizdomas, ka “Rīgas ūdens” skaitītāji daudzās mājās ir nepareizi. “Nekā personīga” ziņoja, ka arī namos ar skaitītājiem dzīvokļos, kuros nevar iejaukties, kopējais mājas skaitītājs rāda lielāku patēriņu.

PTAC direktore Baiba Vītoliņa komentē: “Mums jau vairākus gadus ir regulāri bijušas ļoti daudzas patērētāju sūdzības par ūdens zudumiem, par to, kādi rēķini tiek piestādīti un, tā kā mēs esam arī metroloģiskās uzraudzības institūcija, tad mēs saskatījām, ka viens no riska objektiem šajā ķēdītē faktiski ir šie skaitītāji, pēc kuriem tiek noteikts, cik tad iedzīvotājiem kopā būs jāmaksā un tie ir daudzdzīvokļu māju ievades skaitītāji.”

PTAC konstatēja, ka 83% no “Rīgas ūdens” skaitītājiem rāda kļūdainus datus. Ja ūdens plūsma ir maza, tad uzskaita mazāk ūdens, nekā iedzīvotāji patērē. Ja plūsma ir liela, tad kļūda ir par sliktu patērētājiem un jāmaksā vairāk nekā reāli izlietots.

PTAC pārbaudei izņēma “Rīgas ūdens” skaitītājus no 28 mājām, 23 no tiem rādīja nepareizus datus. Izpētītie skaitītāji bija gan veci, gan jauni. No neprecīzajām ierīcēm divas trešdaļas saskaitīja vairāk ūdens. Patērētāju centrs secināja, ka problēma ir sistēmiska.

“Tie rezultāti ir tādi, ka lielākajā daļā, tātad no 28 veiktajām pārbaudēm 23 gadījumos šie skaitītāji pārsniedz tās pieļaujamās kļūdas, tad faktiski neatbilst noteiktajām prasībām, un līdz ar to mēs nevarētu īsti ticēt, ka tie rādītāji, ko skaitītāji uzskaita, ir pareizi,” norāda Vītoliņa.

“Rīgas ūdens” PTAC secinājumiem nepiekrita. Mēģināja apšaubīt centra nolīgtos skaitītāju pētniekus un meklēja juridiskus argumentus. Patērētāju centrs “Rīgas ūdenim” uzdeva risināt problēmu un uzlika 1500 eiro sodu.

PTAC direktore Baiba Vītoliņa piebilst, ka, veicot pārbaudes, PTAC konstatējis, ka skaitītājs ir ļoti netīrs, tajā, acīmredzami, ir ļoti daudz fiziski netīrumi. Tā varētu būt galvenā problēma – ūdens ir netīrs un tas netiek filtrēts.

Ja ūdenī ir daudz cietu daļiņu, skaitītāju ražotājs iesaka uzstādīt filtru. PTAC pētījums liecina, ka iekārtas netīru ūdeni, kas plūst caurulēs pēc remontdarbiem vai ugunsgrēku dzēšanas, saskaita vairāk, nekā tas ir. Taču filtrus uzņēmums neuzstādīja. Tas būtu pārāk dārgi.

“Rīgas ūdens” Tehniskā departamenta direktors Gatis Krauze skaidro, ka, uzstādot tikai filtru pirms skaitītāja, neatrisināsies to uzturēšanas problēma. Jautājums ir par to, kurš brauks, tīrīs tos filtrus, cik tas maksās, kādi būs izdevumi, kurā tarifā to iekļaus, viņš saka.

PTAC atklājums “Rīgas ūdenim” nav jaunums. No visiem mēraparātiem, ko uzņēmums pats pārbaudījis pagājušajā gadā, 34% atzīti par lietošanai nederīgiem. Teju trešdaļa skaitītāju tika izbrāķēta arī 2017. un 2018. gadā.

“Lai tiktu pie precīziem mērījumiem un nodrošinātu atbilstību, bijām spiesti arī mainīt ātrāk, saīsināt šo ūdens skaitītāju lietošanas laiku līdz verifikācijai un pat pēdējos gados jau ņēmām un iepirkām jaunus skaitītājus, un iepriekš verificētos vairs nelikām atpakaļ, lai izbēgtu no šī procenta,” norāda “Rīgas ūdens” Tehniskā departamenta direktors Gatis Krauze.

Rīgas pilsētas izpilddirektora pienākumu izpildītāja Iveta Zalpētere uz jautājumu, vai “Rīgas ūdenim” prasīti kādi aprēķini par to, cik liela līdz šim varētu būt bijusi papildu iekasētā nauda viņa atbildēja, ka uzņēmumam vaicāts, taču faktiski atbildes nebija, vismaz vēl vakar. “Tur ir nepieciešamas attiecīgas sarēķināt, bet tas ir jāsaprot, ka ne visos gadījumos nepareizi mērījumi bija par sliktu mājas iedzīvotājiem. Nepareizi mērījumi bija arī par sliktu “Rīgas ūdenim”,” viņa atzīst.

Pašvaldības uzņēmums apgalvo, ka rādījumu nobīde ir tikai daži procenti. Tas atsakās izpaust, cik bieži kļūda ir daudz jūtamāka.

“Rīgas namu pārvaldnieks” ir lielākais dzīvokļu māju apsaimniekotājs galvaspilsētā. Viņi uzskata, ka precīzāki mājas kopējā patēriņa skaitītāji neatrisinās jautājumu par papildu aili rēķinos par ūdens patēriņa starpību. To pilnībā novērst var tikai tādu skaitītāju uzstādīšana dzīvokļos, kuru rādījumus nevar sagrozīt.

Rīgas pilsētas izpilddirektora pienākumu izpildītāja Iveta Zalpētere norāda: “Tas ir tas jautājums, ko es risināšu arī sarunās ar “Rīgas namu pārvaldnieka” padomi, ar kuru es tiekos pirmdien, jo, manā ieskatā, šāda situācija nevar ilgi turpināties, ir jābūt kādam skaidram piedāvājumam iedzīvotājiem, lai mēs katrs viens saprastu, tieši par ko mēs maksājam, un būtu jāmaksā par to, ko mēs saņemam.”

Ja iedzīvotājiem ir aizdomas, ka viņu mājās pie ūdens patēriņa starpības vainojams kļūdains “Rīgas ūdens” skaitītājs, viņi var pieprasīt mērierīci pārbaudīt un apstrīdēt rēķinus. Taču pirms pārbaudes skaitītāju iztīra, līdz ar to pazūd pierādījumi, ka skaitītājs kļūdās. Šo kārtību patērētāju centrs ierosinājis mainīt.

PTAC direktore pauž:“Mēs esam vērtējuši arī jautājumu par ārpuskārtas verificēšanu, kas šobrīd ir paredzēta likumā. Ja jums kā mājas iedzīvotājiem šķiet, ka nepareizi rāda skaitītājs, ir pārāk lieli zudumi, tad diemžēl tā situācija, ka normatīvie akti prasa ārpuskārtas verificēšanu, un tas process tādā gadījumā notiek tā, ka vispirms izskalo skaitītāju un tad viņu verificē, pārliecinās, vai viņš rāda pareizi, tad principā tajā brīdī jau nevar konstatēt, ko tas skaitītājs rāda, kad viņš ir netīrs.”

Valdība jau pirms gada Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai uzdeva izvērtēt, vai ūdens filtru uzstādīšanu dzīvokļu namos nebūtu jāpadara par obligātu. Ministrija izvērtējumu sola pēc diviem gadiem.

Šogad galvaspilsētas ūdensapgādē 50 mājām uzstādīti jauni, ultraskaņas skaitītāji. Tādus drīzumā uzstādīs 340 lielākajos Rīgas daudzdzīvokļu namos un nākamgad pārējiem 19 000 ēku.