• Tweet

Četrus gadu laikā kopš lielveikala Maxima sagrūšanas notikušas apjomīgas pārmaiņas būvniecības, sabiedriskās drošības un civilās aizsardzības jomās, aug būvniecības projektos iesaistīto pušu izpratne par atbildību. Taču joprojām reformas nepieciešamas mērķtiecīgākā nozares iekšējā kontrolē, bažas rada arī nepietiekami saskaņota rīcība, secina domnīcas PROVIDUS aptaujātie eksperti.

PROVIDUS jau ceturto gadu publisko monitoringa rezultātus par valsts līmeņa normatīvo aktu grozījumiem, kas labo Zolitūdes traģēdijas izgaismotās sistēmiskās kļūdas, un seko līdzi darbiem cietušo atbalstam, būvniecības uzraudzības kvalitātes celšanai un civilās aizsardzības uzlabošanai.

Cietušo tiesību aizsardzība

Ir izveidots īpašs atbalsta mehānisms, lai ikviens iedzīvotājs varētu saņemt valsts palīdzību gadījumā, ja ir cietis noziedzīgā nodarījumā. Papildināts tiesiskais regulējums, kas palīdz noteikt, vai persona uzskatāma par cietušo. Ar Krīzes centra Skalbes atbalstu darbojas bezmaksas informatīvais tālrunis “Palīdzības dienests nozieguma upuriem” 116006 un interneta vietne www.cietusajiem.lv.

Vienlaikus vēl būtu jāveido kopēja izpratne par to, ko saprotam, sakot “palīdzība krīzes situācijā”. Tāpat jārūpējas, lai pašvaldības, īstenojot tām uzticēto, rīkotos pēc vienotiem noteikumiem.

Būvniecība

No sabiedrības drošības viedokļa redzamākais paveiktais saistīts ar publisku ēku būvniecības un ekspluatācijas efektīvāku kontroli, ko veic izveidotais Būvniecības valsts kontroles birojs. Nozīmīgs solis procesu caurspīdīguma un efektīvas uzraudzības sistēmas ieviešanai dzīvē ir Būvniecības informācijas sistēma, kaut arī tā šobrīd vēl nesniedz pienācīgu informāciju, lai kontroles darbā iesaistītu arī plašāku sabiedrību.

Vienlaikus obligāta principa „Konsultē vispirms” ieviešana pirms būvniecības ieceres sagatavošanas sekmētu dokumentu atbilstošu izstrādi un novērstu šķēršļus un kavējumus ieceres veiksmīgai realizācijai. Būtiski arī, lai visi būvniecības nozarē iesaistītie savu darbu plānotu, īstenotu un kontrolētu, piemērojot vienādus noteikumus.

Civilā aizsardzība

2016.gadā Ministru kabinets pieņēma grozījumus ugunsdrošības noteikumos, kas nosaka pienākumu personām evakuēties no ēkām trauksmes gadījumā. Evakuācija kļūst par ierastu rīcību. Ir papildinātais civilās aizsardzības likums, kas kopā ar vairākām līdzīga rakstura izmaiņām nosaka konkrētu atbildību iestādēm katastrofu situācijās, kā arī paredz jaunu pašvaldību un pilsētu sadarbības teritoriju veidošanai. Civilās aizsardzības prasmju stiprināšanai no 2018. gada ieviests civilās aizsardzības kurss izglītības iestādēs.

Tomēr būtiskākie nepieciešamie ieguldījumi, kas ietekmē atbildīgo dienestu spējas reaģēt uz ārkārtas situācijām it īpaši mazāk apdzīvotās vietās, šobrīd ir tikai uzskaitīti, un papildus nepieciešamais finansējums ugunsdzēsības depo atjaunošanai un būvniecībai vēl tikai tiek meklēts. Nav izveidota efektīva atbalsta sistēma brīvprātīgo ugunsdzēsēju rīcībai.

Kā zināms, 2013. gada 21. novembra vakarā Latvija piedzīvoja lielāko traģēdiju kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas, kad, sabrūkot lielveikala “Maxima” griestiem, zem gruvešiem dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vēl vairāki desmiti tika ievainoti.

Foto: Latvijas armija