Pieaug aizdomas, ka Brandava kontrolētajā biznesā notikusi krāpšanās ar invalīdu biļetēm

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) SIA “Rīgas karte” valdes locekli Aleksandru Brandavu tur aizdomās par kukuļa došanu un starpniecību kukuļošanā. Viņš šobrīd ir vienīgais aizdomās turētais. KNAB nesniedz informāciju, par kādiem darījumiem un kādā laika posmā iespējamā kukuļošana notikusi. Pēc TV3 raidījuma “Nekā personīga” rīcībā esoša informācija liecina, ka, visticamāk, KNAB izmeklē Brandava darījumus, kuros iesaistītas “Rīgas Satiksmes” iepirkumu lietā figurējošas personas. Līdzība ar Rīgas Satiksmes iepirkuma lietu ir, ka tā ierosināta par kukuļa došanu un starpniecību, taču nav nekādu ziņu par kukuļa ņēmēju.
Parasti izmeklēšanas interesēs procesa sākumā ir aizdomās turēto personu izolēt no līdzinātājiem un lieciniekiem. Tāpēc lēmums neiet uz tiesu var liecināt par diviem iespējamiem scenārijiem. Pirmais – ka Brandavs aktīvi sadarbojas ar izmeklētājiem. Otrais, ticamākais, ka izmeklētāji Brandava aizturēšanu nebija iepriekš plānojuši, taču viņa vēlme izceļot lika rīkoties ātri. Tāpēc lietā vēl nav pietiekamu pierādījumu, kas pārliecinātu tiesu par nepieciešamību aizdomās turēto apcietināt.
Personas, kas ikdienā strādājušas ar Brandavu, “Nekā personīga” apšaubīja iespēju, ka viņš varētu sadarboties ar izmeklēšanu, jo nozīmīga viņa biznesa daļa balstās labā sadarbībā ar pašvaldības vadību.
Aleksandrs Brandavs savu karjeru Rīgas pašvaldības struktūrās sāka 2005.gadā, kā direktors SIA “Rīgas satiksme” un padomes priekšsēdētājs uzņēmumā “Viesturdārzs”. Vēl 2008.gadā Brandavs deklarējis, ka viņam pieder B-Bus kapitāldaļas, un uzkrājumos ir 1350 eiro. Desmit gadu laikā, kopš Rīgā pie varas ir partija Saskaņa, viņš ir kļuvis par miljonāru. 2017.gada deklarācijā redzams, ka nu jau Brandavs ir īpašniekos 6 kompānijās, bankās sakrājis 830 tūkstošus, turklāt vēl aizdevis 1,3 miljonus citiem.
Brandavs turpina no medijiem izvairīties. Arī viņa advokāts Normunds Duļevskis atsakās apstiprināt, ka aizstāv Brandavu un ar žurnālistiem nerunā. Partijā “Gods kalpot Rīgai” Brandavs ir ietekmīgs biedrs. Viņš ir viens no partijas dibinātājiem, bijis tās valdē un biedru naudās sešos gados kasē iemaksājis 95 tūktsošus eiro. Partijas priekšsēdētājs Andris Ameriks tikai 60 tūkstošus, bet Oļegs Burovs 5500. Valdes loceklis Mareks Gailītis, kurš biedra naudās samaksājis vien 4100 eiro, Nekā personīga sacīja, ka par Brandava statusu partijā valde lems tuvākajā sēdē.
Tomēr tās vēl nav visas nepatikšanas, kas sagaida Brandavu. Pārbaudi par iespējamām manipulācijām ar valsts apmaksātajiem invalīdu braucieniem turpina Autotransporta direkcija. Dati par diviem gadiem rāda neticamu ainu, ka Rīgas mikroautobusu satiksmē katrs sestais septītais pasažieris ir bijis invalīds.
“Mums ir aizdomas un mums ir jautājumi, kurus mēs gribētu uzdot institūcijām, kuras varētu palīdzēt meklēt atbildes, kuras mēs fiziski paši nevaram atrast. Kaut vai tas pats validācijas biežums, vai tiešām tas ir dabā veikts. Tajā brīdī, ja tās validācijas pārsniedz 10 validācijas dienā, tad ir liels jautājums vai tas tiešām ir iespējams?” retoriski vaicā VSIA “Autotransporta direkcija” valdes priekšsēdētājs Kristians Godiņš.
Direkcija šobrīd pārbauda trīs mēnešu periodu pagājušajā gadā. 19 tūkstoši invalīdu Rīgas sabiedrisko transportu izmantojuši 1,5 miljonus reižu. Sešsimt gadījumos atklājies, ka invalīda etalons izmantots 100 un vairāk reizes mēnesī, rekords bijis 500 validācijas. Tas nozīmē, kāds invalīds etalonu izmantojis 17 reizes dienā. Šobrīd jau ir skaidrs, ka direkcija lūgs policiju uzsākt kriminālprocesu par krāpšanu.
“Pārbaudes process turpinās un tam mēs turpinām pievērst pastiprinātu uzmanību. Un no mūsu puses, kolīdz būs pamats kaut ko teikt, ka šeit mēs saskatām pārkāpumus, pirmais solis būs vērsties sabiedriskā transporta padomē un attiecīgi runāt par dotācijas aizturēšanu,” norāda Godiņš.
Tas nozīmē, ka Rīgas dome vairs nesaņems 8 miljonus gadā par invalīdu pārvadāšanu, kamēr nenovērsīs trūkumus. Ja atradīs pārkāpumus pagājušā gada datos, tad direkcija lūgs policijai un Valsts ieņēmumu dienestam pārbaudīt arī datus par iepriekšējiem gadiem. Dotāciju var atņemt pavisam, ja atklāsies, ka notikusi krāpšana.
“Autotransporta direkcija nekad šādas aizdomas nav izteikusi un nekad nav vērsusies arī pie “Rīgas kartes” ar šādu informāciju. “Rīgas kartes” izstrādātā sistēma nodrošina vieglu visas datu plūsmas pārskatāmību. Šī tehnoloģija tiek pārdota vairākiem simtiem pilsētu un reģistrē pasažieru plūsmu automātiski, bez cilvēka iejaukšanās, līdz ar to veikt šādas izmaiņas datu bāzē nav iespējams. Tikai tehnoloģijas piegādātājam ir pieeja datu bāzei un viņi katru mēnesi pārbauda datu integritāti,” skaidro SIA “Rīgas karte” valdes priekšsēdētājs, ASV akcionāru pārstāvis Ēriks Morizīrs.
SIA “Rīgas karte” arī noraida aizdomas par Aleksandra Brandava aizturēšanas saistību ar uzņēmumu, tā sniegtajiem pakalpojumiem un kukuļošanas iespējamību uzņēmumā. Brandavs Rīgas kartē ir Rīgas satiksmes pārstāvis. Kā valdes loceklis papildus viņš pilda arī Tirgzinību direktora pienākumus, atbildot par e-talona kā multifunkcionālās kartes pielietošanas iespēju paplašināšanu un jaunu risinājumu ieviešanu. Rīgas Satiksme vēlas Brandavu atsaukt no valdes, taču šo lēmumu varot pieņemt tikai SIA “Rīgas karte” dalībnieku pilnsapulce, kas sanākšot tuvākajā laikā.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Mazie uzņēmumi saglabā stabilus izdevumus ikdienas darbībai, bet strauji palielina tēriņus mākslīgā intelekta un digitālajiem rīkiem
Swedbank dati rāda, ka mazie uzņēmumi joprojām lielāko daļu maksājumu veic par ikdienas darbībai nepieciešamiem pakalpojumiem un precēm, vienlaikus strauji pieaugot mākslīgā intelekta (MI)...
Lasīt tālākSM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu
Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...
Lasīt tālāk2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis
Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...
Lasīt tālākPirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākLBAS: valdības lēmumiem taupības un nodarbinātības jomā jābūt pamatotiem ar precīziem aprēķiniem un saskaņotiem reālā sociālajā dialogā
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzsver, ka jebkuriem finanšu ietaupījumiem ir jābūt pamatotiem ar izsvērtu ietekmes analīzi un saskaņotiem Nacionālajā trīspusējās sadarbības...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākPar pirkumiem internetā nāksies maksāt vairāk – spēkā stājušās jaunas prasības
No 2026. gada 1. novembra spēkā stājušās jaunas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kas paredz apstrādes maksas piemērošanu visiem sūtījumiem no trešajām valstīm. Turpmāk par katru...
Lasīt tālākSeptembrī mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,5 %
2026. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,7 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās...
Lasīt tālāk