Pašvaldības varētu prasīt arī Kariņa demisiju, pieļauj Lembergs
Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdība klaji ignorē likumu un tiesiskumu, un to visu atbalsta arī Valsts prezidents Egils Levits, žurnālistiem norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Kā zināms, valdība šonedēļ vienbalsīgi nolēmusi palielināt fiskālo telpu 2020. gadam un ietvaram 2020.–2022. gadiem, kas pašvaldību budžetiem kopumā rada negatīvu fiskālu ietekmi vairāk nekā 148 miljonu eiro apmērā. Ventspils mērs norāda, ka valdība nav vedusi sarunas ar pašvaldībām par 2020., 2021. un 2022. gada kopbudžetu.
“Šādas sarunas nav notikušas. Kāpēc es par to runāju? Ja Latvija ir demokrātiska valsts, tad tai ir jābūt tiesiskai valstij. Ja tā ir tiesiska valsts, tad ir jāievēro demokrātiskas procedūras. Latvija apņēmusies pildīt Eiropas Pašvaldību hartu, kurā ir teikts, ka valstij vai valdībai ir pienācīgi jākonsultējas ar pašvaldībām jautājumos, kas uz to attiecas,” skaidroja politiķis.
“Prezidents it kā ir jurists, bet viņa prezidentūras laikā visklajāk tiek pārkāptas demokrātiskai valstij noteiktas procedūras. Kā var runāt par sarunu procedūrām, ja sarunas vispār nav notikušas?” komentēja Lembergs.
Viņš atgādināja, ka Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) jau pieprasījusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) demisiju, tādējādi paužot neapmierinātību ar administratīvi teritoriālās reformas ieviešanas gaitu, norādot, ka “tā kā budžeta sarunas nav notikušas, droši vien pienāks kārta prasīt arī demisiju Kariņam”.
“Jo Latvija ir uzņēmusies starptautiskās saistības un Latvijai saskaņā ar Satversmi tās ir jāpilda,” uzsvēra Lembergs.
Tajā pašā laikā Lembergs atzina, ka viņu nepārsteidz, ka valsts prezidentam dziļi nospļauties uz valsts procedūrām un tiesiskuma ievērošanu, jo viņš kalpo valdošajai koalīcijai, kas viņu ir ievēlējusi.
Politiķis atgādināja, ka pašvaldību harta nosaka, ka pašvaldībām jābūt stabiliem, prognozējamiem ienākuma avotiem, bet šobrīd pašvaldības nezina savus budžeta ienākumus.
“Šobrīd tas, kas ko mēs redzam Latvijas Republikā, ir likums par PSRS vietējām padomēm. Ir pagājuši 30 gadi, bet PSRS likuma prakse nostiprinās, bet īpaši redzama pie Kariņa valdības, kas ievēlējusi arī prezidentu Levitu, kurš godprātīgi kalpo valdošajai koalīcijai un piever acis uz rupjiem tiesiskuma pārkāpumiem attiecībā uz pašvaldībām Latvijā,” norādīja Lembergs.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālāk
