• Tweet

Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada aprīlī pieauga par 6,8% pret pērnā gada aprīli, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tikmēr kopējā rūpniecība auga par 7%, kur izaugsmi pastiprināja elektroenerģijas un gāzes apgādes pieaugums par 12,1%. Savukārt ieguves rūpniecībā apjomi turpināja samazināties (-8,3%). Šā gada pirmajā ceturksnī rūpniecības izaugsmi noteica tieši straujais pieaugums enerģētikas nozarē. Turpretim otrā ceturkšņa ievadā kopējā rūpniecība atgriezusies pie izaugsmes, ko galvenokārt nodrošina apstrādes rūpniecības izaugsmes paātrināšanās.

Apstrādes rūpniecībā šā gada aprīlī izaugsmi uzrādīja 18 no 22 apakšnozarēm. Nozīmīgu devumu kopējai izaugsmei nodrošināja tieši metālizstrādājumu ražošana un datoru/elektronikas ražošana, kur pieaugumi gada griezumā sasniedza attiecīgi 17,1% un 22,3%. Minētajās nozarēs izaugsme jau ilgstoši ir stabila, tās pieaug ik mēnesi kopš pērnā gada augusta, ieskaitot arī šā gada sākumu, kad kopējā apstrādes rūpniecības izaugsme uz brīdi apstājās. Pieaugumu turpina uzrādīt arī lielākās apakšnozares, kokrūpniecībai pieaugot par 1,6%, bet pārtikas produktu ražošanai sasniedzot 3,5% izaugsmi. Tikmēr nozīmīgākais samazinājums fiksēts dzērienu ražošanā (-28,8%), kur apjomi samazinās ilglaicīgi, jau kopš pērnā gada jūlija.

Šā gada četros mēnešos kopā apstrādes rūpniecība pieauga par 2,7%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādes straujais pieaugums par 35,9% paaugstināja kopējās rūpniecības izaugsmi līdz 8,6%. Tikmēr ieguves rūpniecības apjomi samazinājās par 24,6%.

Elektroenerģijas un gāzes apgāde šā gada aprīlī gada griezumā pieauga par 12,1%, ko veicināja elektroenerģijas ražošanas pieaugums par 66,3%, tikmēr dabasgāzes patēriņš saruka par 10,3%. Lai gan aprīlis bijis visai sauss mēnesis, tomēr kusušais sniegs joprojām nodrošināja augstu ūdens līmeni Latvijas ūdenstilpēs. Hidroelektrostaciju izlaide aprīlī pieauga par 91,3% pret pērnā gada attiecīgo periodu, bet koģenerācijas staciju izlaide saruka par 63,6%. Savukārt saules elektrostaciju izlaide atkal sasniegusi jaunus vēsturiski lielākos apjomus (213 milj. kWh), kas sastāda 29,6% no kopējiem saražotajiem elektroenerģijas apjomiem aprīlī.

Jaunākie Eiropas Komisijas konfidenču dati liecina par noskaņojuma pasliktināšanos Latvijas apstrādes rūpniecības uzņēmumu vidū. Šā gada maijā konfidences indekss pazeminājies jau trešo mēnesi pēc kārtas un ir zemākais kopš pērnā gada augusta. Tomēr konfidences līmenis joprojām ir ievērojami augstāks par 2022.‑2024. gada zemo līmeni. Arī Eiropas Savienībā kopā rūpniecības uzņēmumu konfidence ir nedaudz zemāka, nekā iepriekšējā mēnesī, un zemākā kopš pērnā gada decembra.

Arī S&P Global Eirozonas apstrādes rūpniecības nozares veselības indekss šā gada maijā nedaudz sarucis pret aprīli, kad tas uzrādīja augstāko vērtību pēdējo četru gadu laikā. Nedaudz sācis stagnēt pieprasījums, kā arī kāpjošais inflācijas spiediens sāk palielināt ražošanas izmaksas. Eiropas Savienībā kopā rūpniecības ražotāju cenas pēc Eurostat datiem aprīlī palielinājās par 4%, tikmēr Latvijā cenu spiediens saglabājās ievērojami mērenāks, 0,6% apmērā.

Lai gan konfidences līmeņi liecina par svārstībām ražotāju noskaņojumā, faktiskie ražošanas apjomi līdz šā gada aprīlim par problēmām neliecina. Vienlaikus jāņem vērā, ka pērnā gada otrajā pusgadā sasniegtie augstie ražošanas apjomi veido augstu bāzi šā gada pieaugumam. Papildu riskus rada saspīlējums Hormuza šaurumā, kas tuvākajā nākotnē var ietekmēt gan pieprasījumu, gan ražošanas izmaksas. Tādēļ šā gada apstrādes rūpniecības izaugsmes perspektīvas pašlaik vērtējamas piesardzīgi, prognozējot izaugsmi 1,5-2,5% robežās.