• Tweet

Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais budžets būs 1,294 miljardi eiro, tostarp tiks nodrošināts papildu finansējums modeļa “Programma skolā” ieviešanai.

Izglītība kopā ar drošību un atbalstu ģimenēm ir nākamā gada valsts budžeta valdības noteiktās prioritātes. 2026. gadā izglītībai paredzēts papildu finansējums 45 miljonu eiro apmērā – jaunā pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanas turpināšanai. Ņemot vērā, ka jaunā pedagogu darba samaksas modeļa “Programma skolā” ieviešana ir ministrijas noteiktais prioritārais pasākums, izstrādājot valsts budžetā iekļaujamos prioritāros pasākumus 2026., 2027. un 2028. gadam, papildu finansējums modeļa īstenošanai paredzēts arī turpmākajos gados – attiecīgi 2027. gadā 90,6 miljoni eiro un 2028. gadā – 86,6 miljoni eiro.

IZM kopējais budžets 2026. gadā plānots 1,294 miljardi eiro. No tiem 52% jeb 672,5 miljoni eiro plānoti kā mērķdotācija pašvaldībām pedagogu atalgojuma nodrošināšanai.

Augstākā izglītība – 141,2 miljoni eiro
Profesionālā izglītība – 108,2 miljoni eiro
Zinātne – 105,2 miljoni eiro
Vispārējā izglītība – 70,2 miljoni eiro
ES fondu pasākumi – 112,6 miljoni eiro
Sports – 52,4 miljoni eiro
Nozaru vadība – 18,1 miljoni eiro
Jaunatnes politika – 11,2 miljoni eiro
Valsts valodas politika – 2,3 miljoni eiro
2026. gadā papildu finansēšanas modeļa “Programma skolā” tālākai ieviešanai IZM turpinās iesākto darbu pie aktuālajām politikas iniciatīvām, lai veicinātu kvalitatīvākas un iekļaujošākas izglītības pieejamību, stiprinātu Latvijas zinātnes un augstākās izglītības konkurētspēju un valsts valodas lomu sabiedrībā, kā arī efektivizētu jaunatnes un sporta jomu norises.

IZM definētās valsts budžeta prioritātes 2026. gadam:

Turpināt finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanu no 2026. gada 1. septembra;
Horizontāls atbalsts iekļaujošas izglītības stiprināšanai, t. sk. “Skola – kopienā” ietvaros;
Jauno pedagogu sagatavošana un piesaiste nozarei;
Izglītības kvalitātes monitorings (vispārējā, profesionālā, augstākā izglītībā);
Turpinājums augstākās izglītības reformu ieviešanai un institucionālās autonomijas stiprināšanai;
Valsts valodas lomas stiprināšana sabiedrībā un pārejas uz mācībām latviešu valodā (Vienotas skolas) tālāka nodrošināšana;
Jaunā Sporta likuma virzīšana apstiprināšanai Saeimā un jauna Sporta finansēšanas plāna ieviešana;

Profesionālā izglītība: alternatīvu izglītības ceļu izvērtēšana; nozarē balstītu izglītības elementu izstrāde; sniegumā balstīta finansējuma modeļa izstrāde;

Jauniešu pilsoniskās līdzdalības sekmēšana caur Nacionālo jaunatnes dialogu.

Foto: Saeimas kanceleja