Pašvaldības prasa garantēt apsolīto finansējumu ceļiem
Otrdien Ministru kabineta (MK) sēdē tika skatīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojums “Par investīciju programmu autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā”, ko, neraugoties uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iebildumiem, valdība apstiprināja.
Jau ziņojuma tapšanas laikā un Valsts sekretāru sanāksmē LPS pauda bažas par šā ziņojuma kvalitāti, valsts autoceļu paviršo raksturojumu un neizanalizēto situāciju, autoceļu infrastruktūras nepilnīgo raksturojumu, kā arī ziņojumam nepievienoto prioritāri sakārtojamo valsts reģionālo un valsts vietējo autoceļu posmu sarakstu. Savas bažas LPS darīja zināmas septembrī nosūtītajā vēstulē Ministru prezidentam, Valsts kancelejai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), aicinot ministriju pārstrādāt informatīvo ziņojumu par investīciju programmu autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas (ATR) kontekstā.
MK sēdē LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš akcentēja divus galvenos Latvijas Pašvaldību savienības iebildumus: “LPS pirmām kārtām interesē investīciju programmas finansējuma avots. Ministru kabineta protokollēmumā teikts, ka jautājumu par nepieciešamo papildu finansējumu autoceļiem saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu skatīs MK 2021. gada valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara 2021., 2022. un 2023. gadam sagatavošanas un izskatīšanas procesā, taču vidēja termiņa budžeta dokumentos nekāds finansējums nav norādīts. Pašvaldības ir nobažījušās, vai reformai solītie 300 miljoni ceļu naudas nepaliks tikai skaisti cipari uz papīra.”
Ministrijas un valdība atzinusi, ka ATR īstenošanai nepieciešams pārbūvēt un atjaunot apmēram 800 km valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kam vajadzīgi 300 miljoni eiro, paredzot finansējumu 2021. gadā 74,8 milj. eiro, 2022. gadā 123,8 milj. eiro un 2023. gadā 101,4 milj. eiro apmērā. LPS sekos, lai šie solītie 300 miljoni “nepazustu”.
Otras bažas pašvaldībām ir par prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmu sarakstu, kas dienasgaismu vēl nav ieraudzījis, kaut gan LPS un biedrība “Latvijas Ceļu būvētājs” (LCB) savus priekšlikumus apkopoja interaktīvas kartes veidā un iesniedza Satiksmes ministrijai jau vasaras sākumā. Šādam sakārtojamu konkrētu autoceļu posmu sarakstam bija jābūt kā informatīvā ziņojuma pielikumam, lai novērstu iespējamos politiskās korupcijas riskus.
“LPS un LCB piedāvājumā iekļauti pašvaldību priekšlikumi prioritāri labojamiem ceļiem, taču tālāk savs mājasdarbs bija jāpaveic Satiksmes ministrijai un VARAM, izvērtējot mūsu piedāvājumu un salāgojot to ar valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2014.–2023. gadam un pārējām valstī plānotajām nozaru reformām. Uz Ministru kabineta 5. novembra sēdi abas ministrijas ieradās bez izpildīta mājasdarba, un tas palika “pēcstundām”,” norāda A. Salmiņš.
LPS, plānošanas reģioni un pašvaldības labprāt atkal nāks talkā un palīdzēs ministrijām aktualizēt prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo autoceļu sarakstu, kā arī, protams, atgādinās valdībai par solījumiem un sekos to izpildei.
Vēl par tēmu:
Latvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālākNo nākamā gada pieslēgšanās VID EDS – tikai ar drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem
Rūpējoties par iedzīvotāju un uzņēmēju datu aizsardzību un drošību, no 2026. gada 1. janvāra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS) varēs pieslēgties...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālākAptauja: kuri Baltijā dāvanas pērk ātrāk un kuri tērē vairāk?
Bankas Citadele aptaujas dati rāda, ka Ziemassvētku dāvanu pirkšanas tempi un budžeti Baltijā būtiski atšķiras – lietuvieši iepērkas visagrāk un tērē vairāk, latvieši visaktīvāk...
Lasīt tālākTikai 4% daudzdzīvokļu māju renovēti: Valsts kontrole atklāj šķēršļus un piedāvā risinājumus
Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim renovēti vien ap 4 % no tām. Dzīvokļu iemītnieki ik gadu...
Lasīt tālākPakalpojumu un pārtikas cenu lejupslīde mazina inflācijas spiedienu
Novembrī patēriņa cenu samazinājums atbilda ierastajām sezonālajām tendencēm, ko parasti nosaka lētāki pakalpojumi. Tomēr šogad cenu kritumu īpaši pastiprināja pārtikas preču cenas,...
Lasīt tālākSaeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa: Šis ir labākais iespējamais budžets esošajos apstākļos
Vakar, 4. decembrī, 2. galīgajā lasījumā Saeimā tika apstiprināts 2026. gada valsts budžets. Kā norāda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, laikā, kad valsts kopējā prioritāte ir...
Lasīt tālākSaeima noteic lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem
Lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, no nākamā gada palielināsies vairāku valsts sociālo pabalstu apjoms. To noteic trešdien, 3. decembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie...
Lasīt tālākSaeima rīt galīgajā lasījumā sāks skatīt nākamā gada valsts budžeta projektu
Saeima trešdien, 3. decembrī, sāks skatīt 2026. gada valsts budžeta projektu. Sēdes darba kārtībā otrajā – galīgajā – lasījumā ir likuma projekts “Par valsts budžetu 2026. gadam...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1835 eiro
2025. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālāk
