Pašvaldības prasa garantēt apsolīto finansējumu ceļiem
Otrdien Ministru kabineta (MK) sēdē tika skatīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojums “Par investīciju programmu autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā”, ko, neraugoties uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iebildumiem, valdība apstiprināja.
Jau ziņojuma tapšanas laikā un Valsts sekretāru sanāksmē LPS pauda bažas par šā ziņojuma kvalitāti, valsts autoceļu paviršo raksturojumu un neizanalizēto situāciju, autoceļu infrastruktūras nepilnīgo raksturojumu, kā arī ziņojumam nepievienoto prioritāri sakārtojamo valsts reģionālo un valsts vietējo autoceļu posmu sarakstu. Savas bažas LPS darīja zināmas septembrī nosūtītajā vēstulē Ministru prezidentam, Valsts kancelejai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), aicinot ministriju pārstrādāt informatīvo ziņojumu par investīciju programmu autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas (ATR) kontekstā.
MK sēdē LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš akcentēja divus galvenos Latvijas Pašvaldību savienības iebildumus: “LPS pirmām kārtām interesē investīciju programmas finansējuma avots. Ministru kabineta protokollēmumā teikts, ka jautājumu par nepieciešamo papildu finansējumu autoceļiem saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu skatīs MK 2021. gada valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara 2021., 2022. un 2023. gadam sagatavošanas un izskatīšanas procesā, taču vidēja termiņa budžeta dokumentos nekāds finansējums nav norādīts. Pašvaldības ir nobažījušās, vai reformai solītie 300 miljoni ceļu naudas nepaliks tikai skaisti cipari uz papīra.”
Ministrijas un valdība atzinusi, ka ATR īstenošanai nepieciešams pārbūvēt un atjaunot apmēram 800 km valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kam vajadzīgi 300 miljoni eiro, paredzot finansējumu 2021. gadā 74,8 milj. eiro, 2022. gadā 123,8 milj. eiro un 2023. gadā 101,4 milj. eiro apmērā. LPS sekos, lai šie solītie 300 miljoni “nepazustu”.
Otras bažas pašvaldībām ir par prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmu sarakstu, kas dienasgaismu vēl nav ieraudzījis, kaut gan LPS un biedrība “Latvijas Ceļu būvētājs” (LCB) savus priekšlikumus apkopoja interaktīvas kartes veidā un iesniedza Satiksmes ministrijai jau vasaras sākumā. Šādam sakārtojamu konkrētu autoceļu posmu sarakstam bija jābūt kā informatīvā ziņojuma pielikumam, lai novērstu iespējamos politiskās korupcijas riskus.
“LPS un LCB piedāvājumā iekļauti pašvaldību priekšlikumi prioritāri labojamiem ceļiem, taču tālāk savs mājasdarbs bija jāpaveic Satiksmes ministrijai un VARAM, izvērtējot mūsu piedāvājumu un salāgojot to ar valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2014.–2023. gadam un pārējām valstī plānotajām nozaru reformām. Uz Ministru kabineta 5. novembra sēdi abas ministrijas ieradās bez izpildīta mājasdarba, un tas palika “pēcstundām”,” norāda A. Salmiņš.
LPS, plānošanas reģioni un pašvaldības labprāt atkal nāks talkā un palīdzēs ministrijām aktualizēt prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo autoceļu sarakstu, kā arī, protams, atgādinās valdībai par solījumiem un sekos to izpildei.
Vēl par tēmu:
Vidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1835 eiro
2025. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākFM: ražojošās nozares trešajā ceturksnī nodrošina ekonomiskās izaugsmes paātrinājumu
Latvijas ekonomikas izaugsme pēc krituma iepriekšējos divos gados šogad ir atjaunojusies un trešajā ceturksnī paātrinājusies līdz 2,5% pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina...
Lasīt tālākPēc Ekonomikas ministrijas rosinājuma atsaukta AS “Rīgas siltums” padome
28. novembrī norisinājās AS “Rīgas siltums” (RS) akcionāru ārkārtas sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums atsaukt visu padomes sastāvu. Vienlaikus akcionāru sapulcē tika nolemts samazināt...
Lasīt tālākLai iedzīvotājiem samazinātu izmaksas par centralizēto siltumapgādi Rīgā, neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem plānots noteikt regulētu tarifu
Lai Rīgas iedzīvotāji nepārmaksātu par siltumu, Saeima ceturtdien, 27.novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā. Tie paredz noteikt neatkarīgajiem siltumenerģijas...
Lasīt tālākLatvijas Brīvo arodbiedrību savienība aicina nepieļaut trauksmes raisīšanu pierobežas iedzīvotājos
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicina valsts augstākās amatpersonas savos izteikumos un lēmumos ievērot maksimālu atbildību, jo īpaši jautājumos, kas skar cilvēkus, kuri...
Lasīt tālākValsts budžeta izdevumus vidējā termiņā plānots samazināt par 844 miljoniem eiro
Trešdien, 26. novembrī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie 2026. gada valsts budžeta un vidējā termiņa budžeta ietvara, nolemjot to virzīt izskatīšanai Saeimā...
Lasīt tālākValsts kontroles likuma zaudējumu piedziņas mehānisms darbojas, bet jāpilnveido
Valsts kontrole ir veikusi izvērtējumu par to, kā pēdējo piecu gadu laikā darbojusies tai piešķirtā funkcija – lemt par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu piedziņu....
Lasīt tālākRīgas pašvaldība plāno ieviest jaunu dzīvokļu īres maksas sistēmu – taisnīgu un ar atbalstu sociālajiem īrniekiem
Rīgas pašvaldība izstrādājusi jaunus saistošos noteikumus, kas regulē pašvaldības dzīvokļu īres maksas kārtību. Plānotā īres maksas sistēma paredz mūsdienīgu, saprotamu, detalizētu...
Lasīt tālākBudžeta komisija galīgajam lasījumam atbalsta izmaiņas izdienas pensiju sistēmā
Lai nodrošinātu taisnīgu, pret pārējiem sabiedrības locekļiem vienlīdzīgu un finansiāli ilgtspējīgu izdienas pensiju sistēmu, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien,...
Lasīt tālākNo jaunā gada Latvijā minimālā alga būs 780 eiro
No 2026 gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 740 eiro līdz 780 eiro. To paredz trešdien, 19. novembrī, valdības sēdē pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālāk
