Pašvaldības prasa garantēt apsolīto finansējumu ceļiem
Otrdien Ministru kabineta (MK) sēdē tika skatīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojums “Par investīciju programmu autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā”, ko, neraugoties uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iebildumiem, valdība apstiprināja.
Jau ziņojuma tapšanas laikā un Valsts sekretāru sanāksmē LPS pauda bažas par šā ziņojuma kvalitāti, valsts autoceļu paviršo raksturojumu un neizanalizēto situāciju, autoceļu infrastruktūras nepilnīgo raksturojumu, kā arī ziņojumam nepievienoto prioritāri sakārtojamo valsts reģionālo un valsts vietējo autoceļu posmu sarakstu. Savas bažas LPS darīja zināmas septembrī nosūtītajā vēstulē Ministru prezidentam, Valsts kancelejai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), aicinot ministriju pārstrādāt informatīvo ziņojumu par investīciju programmu autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas (ATR) kontekstā.
MK sēdē LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš akcentēja divus galvenos Latvijas Pašvaldību savienības iebildumus: “LPS pirmām kārtām interesē investīciju programmas finansējuma avots. Ministru kabineta protokollēmumā teikts, ka jautājumu par nepieciešamo papildu finansējumu autoceļiem saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu skatīs MK 2021. gada valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara 2021., 2022. un 2023. gadam sagatavošanas un izskatīšanas procesā, taču vidēja termiņa budžeta dokumentos nekāds finansējums nav norādīts. Pašvaldības ir nobažījušās, vai reformai solītie 300 miljoni ceļu naudas nepaliks tikai skaisti cipari uz papīra.”
Ministrijas un valdība atzinusi, ka ATR īstenošanai nepieciešams pārbūvēt un atjaunot apmēram 800 km valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kam vajadzīgi 300 miljoni eiro, paredzot finansējumu 2021. gadā 74,8 milj. eiro, 2022. gadā 123,8 milj. eiro un 2023. gadā 101,4 milj. eiro apmērā. LPS sekos, lai šie solītie 300 miljoni “nepazustu”.
Otras bažas pašvaldībām ir par prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmu sarakstu, kas dienasgaismu vēl nav ieraudzījis, kaut gan LPS un biedrība “Latvijas Ceļu būvētājs” (LCB) savus priekšlikumus apkopoja interaktīvas kartes veidā un iesniedza Satiksmes ministrijai jau vasaras sākumā. Šādam sakārtojamu konkrētu autoceļu posmu sarakstam bija jābūt kā informatīvā ziņojuma pielikumam, lai novērstu iespējamos politiskās korupcijas riskus.
“LPS un LCB piedāvājumā iekļauti pašvaldību priekšlikumi prioritāri labojamiem ceļiem, taču tālāk savs mājasdarbs bija jāpaveic Satiksmes ministrijai un VARAM, izvērtējot mūsu piedāvājumu un salāgojot to ar valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2014.–2023. gadam un pārējām valstī plānotajām nozaru reformām. Uz Ministru kabineta 5. novembra sēdi abas ministrijas ieradās bez izpildīta mājasdarba, un tas palika “pēcstundām”,” norāda A. Salmiņš.
LPS, plānošanas reģioni un pašvaldības labprāt atkal nāks talkā un palīdzēs ministrijām aktualizēt prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo autoceļu sarakstu, kā arī, protams, atgādinās valdībai par solījumiem un sekos to izpildei.
Vēl par tēmu:
Palielina mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un mazaizsargātām ģimenēm ar bērniem
Saeima ceturtdien, 26.februārī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem...
Lasīt tālākPalielinās mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem
Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24. februārī, galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus...
Lasīt tālākLDDK: virsstundas – izšķiršanās starp ekonomisko realitāti un komforta ilūziju likumā
Latvijā diskusija par to, vai virsstundu piemaksai jābūt 50% vai 100%, bieži tiek pasniegta kā principiāls vērtību jautājums. Taču patiesībā šī ir izšķiršanās starp ekonomisko realitāti...
Lasīt tālākSaeima pieņem jaunu Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu
Ceturtdien, 12. februārī, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu, padarot speciālo pensiju sistēmu ilgtspējīgāku un sabalansētāku....
Lasīt tālākNoteic cenu griestus siltumenerģijai
Lai mazinātu iedzīvotāju izdevumus par siltumapgādi, Saeima ceturtdien, 12.februārī, pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz noteikt siltumenerģijas cenu griestus. Grozījumi...
Lasīt tālākFM: patēriņa cenu skrējiens rimstas
Patēriņa cenu līmenis 2026. gada janvārī palika nemainīgs salīdzinājumā ar aizvadītā gada decembri. Savukārt gada griezumā inflācija turas aizvien augstā 2,9% līmenī. Tomēr šāds...
Lasīt tālākĪres mājas varēs būvēt arī uz valsts un pašvaldību zemes
Lai veicinātu jaunu, energoefektīvu un iedzīvotājiem pieejamu īres mājokļu būvniecību, Saeima ceturtdien, 5. februārī, pieņēma jaunu Dzīvojamo īres māju apbūves tiesību likumu. Likums...
Lasīt tālākNo 1. marta iestādēm uz iedzīvotāju iesniegumiem būs jāatbild 10 darbdienās
Iestādēm uz iedzīvotāju iesniegumiem pēc būtības turpmāk būs jāatbild 10 darbdienu laikā. To paredz ceturtdien, 5. februārī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Iesniegumu...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija atbalsta siltumenerģijas cenu griestu noteikšanu
Lai mazinātu iedzīvotāju izdevumus par siltumapgādi, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 4. februārī, galīgajam lasījumam atbalstīja...
Lasīt tālākJanvārī Latvijā rekordaugsta elektroenerģijas biržas cena
Aizvadītajā janvārī cenas Nord Pool elektroenerģijas biržā uzrādīja rekordaugstu līmeni, vidējai Latvijas elektroenerģijas tirgus cenai augot par 82,8 % salīdzinājumā ar decembri un...
Lasīt tālāk
