Pašvaldības prasa garantēt apsolīto finansējumu ceļiem
Otrdien Ministru kabineta (MK) sēdē tika skatīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojums “Par investīciju programmu autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā”, ko, neraugoties uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iebildumiem, valdība apstiprināja.
Jau ziņojuma tapšanas laikā un Valsts sekretāru sanāksmē LPS pauda bažas par šā ziņojuma kvalitāti, valsts autoceļu paviršo raksturojumu un neizanalizēto situāciju, autoceļu infrastruktūras nepilnīgo raksturojumu, kā arī ziņojumam nepievienoto prioritāri sakārtojamo valsts reģionālo un valsts vietējo autoceļu posmu sarakstu. Savas bažas LPS darīja zināmas septembrī nosūtītajā vēstulē Ministru prezidentam, Valsts kancelejai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), aicinot ministriju pārstrādāt informatīvo ziņojumu par investīciju programmu autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas (ATR) kontekstā.
MK sēdē LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš akcentēja divus galvenos Latvijas Pašvaldību savienības iebildumus: “LPS pirmām kārtām interesē investīciju programmas finansējuma avots. Ministru kabineta protokollēmumā teikts, ka jautājumu par nepieciešamo papildu finansējumu autoceļiem saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu skatīs MK 2021. gada valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara 2021., 2022. un 2023. gadam sagatavošanas un izskatīšanas procesā, taču vidēja termiņa budžeta dokumentos nekāds finansējums nav norādīts. Pašvaldības ir nobažījušās, vai reformai solītie 300 miljoni ceļu naudas nepaliks tikai skaisti cipari uz papīra.”
Ministrijas un valdība atzinusi, ka ATR īstenošanai nepieciešams pārbūvēt un atjaunot apmēram 800 km valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kam vajadzīgi 300 miljoni eiro, paredzot finansējumu 2021. gadā 74,8 milj. eiro, 2022. gadā 123,8 milj. eiro un 2023. gadā 101,4 milj. eiro apmērā. LPS sekos, lai šie solītie 300 miljoni “nepazustu”.
Otras bažas pašvaldībām ir par prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmu sarakstu, kas dienasgaismu vēl nav ieraudzījis, kaut gan LPS un biedrība “Latvijas Ceļu būvētājs” (LCB) savus priekšlikumus apkopoja interaktīvas kartes veidā un iesniedza Satiksmes ministrijai jau vasaras sākumā. Šādam sakārtojamu konkrētu autoceļu posmu sarakstam bija jābūt kā informatīvā ziņojuma pielikumam, lai novērstu iespējamos politiskās korupcijas riskus.
“LPS un LCB piedāvājumā iekļauti pašvaldību priekšlikumi prioritāri labojamiem ceļiem, taču tālāk savs mājasdarbs bija jāpaveic Satiksmes ministrijai un VARAM, izvērtējot mūsu piedāvājumu un salāgojot to ar valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2014.–2023. gadam un pārējām valstī plānotajām nozaru reformām. Uz Ministru kabineta 5. novembra sēdi abas ministrijas ieradās bez izpildīta mājasdarba, un tas palika “pēcstundām”,” norāda A. Salmiņš.
LPS, plānošanas reģioni un pašvaldības labprāt atkal nāks talkā un palīdzēs ministrijām aktualizēt prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo autoceļu sarakstu, kā arī, protams, atgādinās valdībai par solījumiem un sekos to izpildei.
Vēl par tēmu:
Kā samazināt rēķinus ziemā: vienkārši padomi ūdens un elektrības taupīšanai
Sākoties jaunam gadam un ziemas aukstumam liekot mums vairāk uzturēties telpās, liela daļa mājsaimniecību meklē veidus, kā samazināt savas komunālo pakalpojumu izmaksas. IKEA ikgadējā...
Lasīt tālākSaeimas komisija galīgajam lasījumam virza risinājumu īres māju būvniecībai uz valsts un pašvaldību zemes
Lai veicinātu jaunu, energoefektīvu un iedzīvotājiem pieejamu īres mājokļu būvniecību, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien, 27. janvārī, lēma virzīt galīgajam lasījumam...
Lasīt tālākAptauja: ģimenes valsts pabalsts pazūd lielveikalos
Veidot uzkrājumus bērna nākotnei no ģimenes valsts pabalsta joprojām nav vairuma ģimeņu prioritāte, atklāj bankas Citadele aptauja. Pabalsts visbiežāk pazūd pārtikas iegādē, rēķinos un...
Lasīt tālākFM: Pēdējo gadu valdības darbs ir mērķtiecīgi vērsts uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju labklājības stiprināšanu
Līdz šim valdības īstenotā nodokļu un sociālā politika pēdējos gados ir bijusi mērķtiecīgi vērsta uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu...
Lasīt tālākFM: lielāko devumu patēriņa cenu izmaiņās 2025. gadā noteica pārtikas cenu kāpums
2025. gada decembrī patēriņa cenas palielinājās par 3,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri, palielinoties gan preču, gan pakalpojumu cenām – attiecīgi par 2,7% un 5,7%. Patēriņa...
Lasīt tālākLatvijā enerģētikas nozarē 2025. gadā piedzīvoti vēsturiski brīži
Pērn gads elektroenerģijas nozarē bijis vēsturisks – 2025. gada 9. februārī Baltijas valstis sekmīgi pieslēdzās Eiropas elektroenerģijas tīklam, stiprinot reģiona energodrošību un neatkarību....
Lasīt tālākApstiprina skaidrākus un vienkāršākus nosacījumus skolēnu uzņemšanas un pārcelšanas kārtībā
Vecākiem un skolēniem būs skaidrāka, taisnīgāka un saprotamāka kārtība mācību procesā, precizējot noteikumus, kas nosaka, kā bērni tiek uzņemti skolā, pārcelti nākamajā klasē vai...
Lasīt tālāk2026. gadā samazinās piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās
Lai nodrošinātu valsts budžeta prioritātes, tostarp drošības jomas finansējumu, Ministru kabinets šodien vienojās samazināt piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās – 2026....
Lasīt tālākPieejams plašāks atbalsts aizbildņu un adoptētāju ģimenēm
No 2026. gada aizbildņu un adoptētāju ģimenēm, kā arī viņu aprūpē esošajiem bērniem pieejams plašāks individuālajās vajadzībās balstīts atbalsts. Ārpusģimenes aprūpes atbalsta...
Lasīt tālāk34% no 2026. gada budžeta izdevumiem tiks novirzīti sociālajai aizsardzībai
Ar šā gada 1. janvāri ir stājies spēkā likums par 2026. gada valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam. 2026. gada valsts budžeta izdevumi atspoguļo valsts...
Lasīt tālāk
