Aptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja. Ja jaunākā skolas vecuma bērniem vecāki to vēl bieži piešķir par labi paveiktu darbu (44%) vai labām atzīmēm (14%), tad pusaudžu gados kabatas nauda jau pārsvarā paredzēta ikdienas tēriņiem un finanšu patstāvības attīstīšanai. Vienlaikus pieaug arī piešķirtās kabatas naudas apmērs – no dažiem eiro jaunākajiem bērniem līdz pat 100 eiro mēnesī daļai jauniešu.
Mazākajiem bērniem – pirmā iepazīšanās ar naudu
Aptaujas dati rāda, ka 5–6 gadu vecumā kabatas nauda pārsvarā tiek dota ikdienas tēriņiem – tā norādījuši 30% vecāku. Vienlaikus nauda šajā vecumā bieži kalpo arī kā motivējošs instruments. Attiecīgi 24% vecāku to piešķir kā atlīdzību par labi paveiktu darbu, bet 13% par labu uzvedību. Visbiežāk šajā vecumā piešķirtās kabatas naudas apmēr ir līdz pieciem eiro. Kā skaidro Evija Kropa, Swedbank Finanšu pratības jomas vadītāja: “Šajā vecuma posmā kabatas naudas uzdevums ir vairāk palīdzēt bērnam apgūt pašus finanšu pamatus – saprast, ka naudai ir vērtība, tā nav neierobežota un par to iespējams iegādāties konkrētas lietas.”
7–10 gadu vecumā veidojas pirmie finanšu ieradumi
Bērniem augot, pieaug arī kabatas naudas nozīme. Jau 52% vecāku norāda, ka 7–10 gadu vecumā nauda bērniem tiek dota ikdienas izdevumiem. Vienlaikus 44% vecāku to joprojām izmanto kā atlīdzību par labi paveiktu darbu, 14% – par labām atzīmēm, bet 9% – par labu uzvedību. Šajā vecumā kabatas naudas apmērs visbiežāk ir no pieciem līdz 10 eiro mēnesī. “Šis ir vecums, kad bērni sāk pieņemt pirmos patstāvīgos lēmumus par tēriņiem, tāpēc svarīgi, ka vecāki pakāpeniski pāriet no “atalgošanas” pie regulāra budžeta principa. Tas palīdz bērnam mācīties plānot, izvēlēties un saprast prioritātes,” norāda Evija Kropa.
Pusaudžu vecumā kabatas nauda kļūst par patstāvības instrumentu
11–15 gadu vecumā vecāku pieeja būtiski mainās – 60% norāda, ka kabatas nauda tiek dota ikdienas tēriņiem bez papildu nosacījumiem. Tikmēr atlīdzības princips pakāpeniski zaudē nozīmi – tikai 30% vecāku naudu piešķir par labi paveiktu darbu, 8% – par labām atzīmēm, bet vien 2% – par uzvedību. Arī kabatas naudas apmērs pieaug – 34% pusaudžu mēnesī saņem no 16 līdz 30 eiro, bet katram piektajam kabatas naudas apmērs sasniedz līdz 50 eiro mēnesī.
“Pusaudžu vecumā kabatas nauda jau kļūst par praktisku budžeta plānošanas un atbildīgu finanšu lēmumu treniņu. Tieši šajā vecumā bērniem visbiežāk rodas grūtības ar apdomīgu tēriņu veikšanu un naudas vērtības izpratni, tāpēc ļoti svarīgi ir ļaut bērniem drošā vidē mācīties no saviem finanšu lēmumiem, nevis tikai teorētiski runāt par naudu,” skaidro Evija Kropa.
Jauniešiem – pāreja uz “pieaugušo finanšu modeli”
16–19 gadu vecumā kabatas nauda jau lielākoties tiek uztverta kā daļēja finanšu neatkarība. 62% vecāku naudu dod ikdienas vajadzībām, savukārt 58% – konkrētu vajadzību vai pieprasījumu gadījumos. Šajā dzīves posmā kabatas nauda arvien vairāk līdzinās pieaugušo budžeta modelim – jaunietim tiek uzticēta lielāka atbildība par saviem tēriņiem, transportu, izklaidi vai apģērbu. To apliecina arī piešķirtās kabatas naudas apmērs – katram trešajam tie ir līdz 50 eiro mēnesī, bet katram piektajam – jau līdz 100 eiro mēnesī. Šajā vecumā kabatas nauda galvenokārt tiek saņemta ar pārskaitījumu uz bankas kontu, lai jaunietis var norēķināties ar savu bankas karti. “Kopumā dati ļoti skaidri parāda tendenci – jo jaunāks bērns, jo biežāk kabatas nauda tiek izmantota kā motivācijas vai audzināšanas instruments, savukārt vecākiem bērniem tā kļūst par praktisku finanšu pārvaldības treniņu. Kabatas nauda arvien biežāk vairs nav “balva”, bet droša vide, kur bērns ģimenes atbalstītā vidē var mācīties pieņemt finanšu lēmumus,” saka Evija Kropa. Viņa piebilst, ka vasara ir īpaši piemērots laiks finanšu pratības prasmju stiprināšanai ikdienā: “Par finanšu pratību bērni vislabāk mācās ikdienas situācijās – dodoties uz veikalu, plānojot vasaras aktivitātes vai lemjot, kam tērēt kabatas naudu. Tāpēc aicinām ģimenes apmeklēt arī “Tava Maka Taka” aktivitāti TrādiRīga pasākumā šo svētdien, 24.maijā, kur finanšu pratību varēs iepazīt praktiski – caur spēlēm, kustību un kopīgiem uzdevumiem.”
“Tava Maka Taka” būs interaktīva finanšu pratības zona ģimenēm un bērniem, kur dažādās aktivitātēs varēs iepazīt budžeta plānošanas, uzkrājumu veidošanas, finanšu drošības un krāpniecības atpazīšanas pamatus. Apmeklētāji varēs piedalīties spēlēs par gudru finanšu lēmumu pieņemšanu, uzkrājumu veidošanu un finanšu līdzsvara saglabāšanu, kā arī pārbaudīt prasmes atpazīt krāpnieciskas situācijas digitālajā vidē. Festivāls “TrādiRīga” norisināsies visā Uzvaras parka teritorijā no plkst. 12.00 līdz 22.00, un ieeja pasākumā ir bez maksas.
Vēl par tēmu:
Latvijas mājokļu tirgus silda ekonomiku, Lietuvas – karsē
Latvijas mājokļu tirgū saglabājas līdzsvarota izaugsme – mājsaimniecību kreditēšana un būvniecības aktivitāte pieaug, vienlaikus mājokļu cenas iedzīvotājiem joprojām ir pieejamas. Atšķirīga...
Lasīt tālākGaidāmajā apkures sezonā palielinās mājokļa pabalstu un paplašinās tā saņēmēju loku
Kurināmā tirgū, kopš vasaras sākuma, bijusi saspringta situācija, savukārt šā gada sākumā piedzīvotais sals aktualizējis jautājumu par gatavību nākamajai apkures sezonai. Lai gan vēl ir...
Lasīt tālākSaeima pieņem grozījumus degvielas cenu samazināšanai
Lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz iedzīvotājiem un uzņēmumiem, Saeima ceturtdien, 24.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas...
Lasīt tālākFM: kopbudžeta nodokļu ieņēmumi astoņos mēnešos sasnieguši teju 10 miljardus eiro
Šā gada astoņos mēnešos kopbudžeta nodokļu ieņēmumu perioda plāns (neieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā) tika izpildīts 99,2% apmērā, ieņēmumiem par 81,5 miljoniem eiro nesasniedzot...
Lasīt tālāk71 % iedzīvotāji prognozē mājokļu cenu kāpumu; tirgus tendences to apstiprina
Pēdējo divu gadu laikā par teju 20 procentpunktiem pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kuri tuvākajā nākotnē sagaida mājokļu cenu kāpumu, liecina Luminor bankas jaunākā aptauja*....
Lasīt tālākCik patiesībā vērts tavs īpašums? Pirms pārdošanas to uzzini bez maksas vietnē Kadastri.lv
Plānojot pārdot dzīvokli, māju vai zemes gabalu, viens no pirmajiem un vissvarīgākajiem lēmumiem ir cena, ko norādīt sludinājumā. Pārāk augsta cena nozīmē, ka īpašums mēnešiem ilgi...
Lasīt tālākPieaugot investīcijām reģionos, augs vajadzība pēc jaunām elektroenerģijas jaudām
Jaunu uzņēmumu ienākšana Latvijas reģionos būtiski palielinās pieprasījumu pēc elektroenerģijas, tāpēc jaunu enerģijas ražošanas jaudu pieejamība kļūst par vienu no priekšnoteikumiem...
Lasīt tālākVai jūsu māja ir riska zonā? Kā dažu sekunžu laikā pārbaudīt plūdu un citus riskus savam īpašumam
Pēdējā laika vētras un intensīvie lietusgāzieni Latvijā vēlreiz atgādinājuši, ka īpašuma atrašanās vieta var būt saistīta ar konkrētiem, izmērāmiem riskiem — applūšanu, koku lūšanu,...
Lasīt tālākLatvija šogad aug straujāk nekā gaidīts, taču lētāka dzīve vēl jāatliek
Latvijas ekonomika šogad aug straujāk, nekā iepriekš gaidīts – šo izaugsmi balsta eksports, investīcijas, mājokļu tirgus un kreditēšanas kāpums. Taču gada nogalē arvien izteiktāks kļūs...
Lasīt tālākEiropas Parlaments pieprasa stingrāku ES reakciju uz hibrīddraudiem
Jaunajā ziņojumā Eiropas Parlamenta (EP) deputāti brīdina par arvien biežākiem Krievijas un tās sabiedroto hibrīduzbrukumiem Eiropas Savienībai (ES). Pašreizējā drošības vidē, ar ko...
Lasīt tālāk